Pasaulē milzīgos apmēros šogad sadegusi nauda. Jau pagājušās nedēļas sākumā oficiāli varēja teikt, ka pasaules lielākais ASV akciju tirgus, kur cenu tendenci raksturo Standard &Poor’s 500 indeksa izmaiņa, iebraucis tā saucamajā "lāču stadijā". 

Finanšu žargonā par lāču tirgu tiek saukta situācija, kad kopējo cenu izmaiņu raksturojošais indikators no savām iepriekšējām augstienēm ir nogāzies vismaz par 20%. Attiecīgi ASV akciju cena turpina piezemēties, un atliek vien izteikt minējumus, kad šī finanšu tirgu asinspirts varētu beigties. Izpārdošana turpinās arī parāda tirgū.

Gaisā jau teju var saost biezu paaugstināta stresa smaku. Jebkādas informācijas apstrādāšana un lēmumu pieņemšana pie fenomenāla naudas izčākstēšanas apmēra kļūst par visai emocionālu padarīšanu. Savukārt, emocijām esot sakāpinātām, daudzi nu gatavi piesaukt kādu Lehman Brothers momentu (šīs investīciju bankas krahs pilnā mērā ievadīja iepriekšējo finanšu krīzi), pagājušā gadsimta 70. gadu Rietumvalstu stagflācijas ēru, ASV Lielo depresiju vai visu šo un vēl citu kopā. 

Nepiepildītais cenu stabilitātes uzdevums 

Lācim iziet no alas un pieteikt sevi par visa meža saimnieku likusi vairāku faktoru kombinācija. Pamatā jau tā šaubīgās omas pasliktināšanās katalizators bija vasaras sākuma ASV inflācijas dati. Tie atklāja, ka ASV patēriņa cenas gada laikā maijā pieaugušas par 8,6%, kas šai valstij ir jauns 40 gadu rekords. Šie dati, šķiet, nākuši komplektā ar atklāsmi, ka inflācija, pretēji daudzu jau mēnešiem sludinātajam, nemaz atkāpties nedomā. Proti, kļuvis skaidrāks, ka tā būs gan augstāka, nekā pirms tam cerēts, gan strauja cenu kāpuma apstākļos pasaules sabiedrībām, visticamāk, būs jādzīvo ilgāk, nekā uzskatīts pirms tam. Šādus uzskatus pavada pieņēmumi, ka centrālajām bankām būs būtiski straujāk un izšķirīgāk jāpalielina savas procentlikmes. 

Tas savukārt droši vien nozīmēs arī būtisku naudas cenas palielināšanos. Jeb – centrālās bankas no lielākajiem draugiem akciju un obligāciju vērtību izaugsmei sāk spēji kļūt par šo astronomisko izmēru tirgu cenu pieauguma ienaidniekiem. Var spekulēt, ka ietekmīgākās centrālās bankas pasaulē jau ir pamatīgi nokavējušas ar zalves raidīšanu pretī inflācijai un izveidojušas situāciju, kad finanšu tirgi ir pārāk atkarīgi no to lēmumiem. 

Visu rakstu lasiet 21.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!