Atbalstītie likumprojekti paredz mainīt VID padotības īstenošanas formu un veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai, savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Likumprojektu paketē iekļauti Nodokļu un muitas policijas likums, Valsts ieņēmumu dienesta likums, grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" un grozījumi Kriminālprocesa likumā.

VID reformas paketē bija iekļauti arī grozījumi Muitas likumā, taču šodienas Saeimas sēdē tie no darba kārtības tika izņemti.

VID likumprojektā iekļauts galvenais VID darbības tiesiskais ietvars, veidojot likumprojektu maksimāli koncentrētu un skaidru sabiedrībai. Savukārt Nodokļu un muitas policijas likumprojektā iekļauts Nodokļu un muitas policijas darbības tiesiskais ietvars, uzsverot tā pamatuzdevumu - atklāt, novērst un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.

Saistībā ar Nodokļu un muitas policijas izveidi ir veikti arī atbilstoši grozījumi Kriminālprocesa likumā, kā arī likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", lai noteiktu jaunās iestādes uzdevumus nedeklarētas skaidras naudas kontrolē. Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" izstrādāti, lai pārņemtu nozares likumā tās VID likuma normas, kas saistītas ar vispārējo nodokļu administrēšanu, savukārt Muitas likumā - lai pārņemtu atsevišķas likuma normas saistībā ar muitas jomu.

VID reformas galvenā iecere ir nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām. Tas ir - no VID nodalīt struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus.

Vienlaikus ar izmaiņām struktūrā paredzēts pilnveidot VID un sabiedrības sadarbības modeli, izmantojot digitālās transformācijas iespējas. Tiks stiprināta nodokļu un muitas policijas darba efektivitāte noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un tās autonomija, kā arī nodrošināta koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarība un stiprināta izmeklēšanas objektivitāte. Sekmējot sabiedrības uzticēšanos dienestam, plānots sasniegt VID stratēģijā noteikto misiju, ka VID ir uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai.

VID reformas uzraudzības padome atbalstījusi VID digitālās attīstības vadības komitejas darbības detalizēta regulējuma noteikšanu Valsts ieņēmumu dienesta likumprojektā, tostarp tās uzdevumus un regulējumu neatkarīgu Latvijas un ārvalstu ekspertu piesaistei.

Komitejas uzdevums būs identificēt inovāciju iespējas VID digitālās transformācijas jomā, noteikt VID digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem, kā arī izvērtēt VID informācijas tehnoloģiju attīstības stratēģijas īstenošanas gaitu un sniegt ieteikumus. Komitejas darbība ļaus VID virzīties uz priekšu digitālās transformācijas jomā, sasniedzot pasaules digitālajā jomā attīstītāko nodokļu administrāciju līmeni.

Ar Kriminālprocesa likuma grozījumiem VID iekšējās drošības pārvaldes funkciju nodošana KNAB notiks no 2025.gada 1.janvāra, bet VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju nodošana jaunizveidotajai Nodokļu un muitas policijai gadu vēlāk, proti, no 2026.gada 1.janvāra.

Jau ziņots, ka valdība 6.februārī atbalstīja Finanšu ministrijas ieceri no VID atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Finanšu ministrijai tika uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat Finanšu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam tika uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī Finanšu ministrijai līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.