Šādās situācijās rodas vairāki jautājumi. Vai būtiskās izmaiņas finanšu ministra retorikā un priekšlikumu saturā ir izraisītas no kādas citas puses? Kas ir aiz šī lēmuma utt.? Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums pietiek aplūkot priekšlikumus un vēstules, kas Saeimā saņemtas par 2024.gada budžeta likumprojektu. Un šeit mēs atrodam vēstuli, kurā ieteikts papildus līdzekļus meklēt akcīzes nodokļos. Šo vēstuli ir parakstījuši trīs kungi: Edmunds Jurēvcs, Andris Šuvajevs un Harijs Rokpelnis. Un, nerēķinoties ar ilgstošām iepriekšējām diskusijām, Finanšu ministrs atrod ieganstu pamatot savu nepārdomāto un nepamatoto priekšlikumu, kas būtiski izjauc līdzsvaru starp valsts, industrijas un patērētāju interesēm…

Izrietošie notikumi, ministra retorika, paša priekšlikuma mērķis, tā pamatojums un, protams, ārkārtējie apstākļi un “šaurās manevra iespējas” neatstāj šaubām vietu. Šis ir vienīgais iespējamais un neizbēgamais risinājums, tāpat kā ekspremjera un ministra partijas biedra iespējas nokļūt uz sapulcēm tikai un vienīgi ar privāto čarterreisu ne vairāk un ne mazāk kā 18 reizes. Tomēr reizēm ir jāatceras, ka mērķi ne vienmēr attaisno izvēlētos līdzekļus. Un šis ir viens no tiem gadījumiem, kad teorētiski cēlais mērķis tiek pamatots ar pustukšu retoriku, nevis reālu lēmuma ietekmes izvērtējumu. 

Tā kā mūsu asociācija ir lielākā nodokļu maksātāja Latvijā un piedalāmies trīspusējā finanšu padomē, tad mūsu dalībnieki - Latvijas ekonomikai nozīmīgi uzņēmumi, kas attiecīgi arī ir lieli darba devēji un nodokļu maksātāji, ir tiesīgi sagaidīt, ka vismaz nodokļu politikas jomā, valdība nepieņems pusnakts un sasteigtus lēmumus, kas ne tikai neatbilst saprātīgas politikas plānošanas procesa kritērijiem, bet arī elementāri ekonomikas pamatlikumiem. Domājam, ka tas nebūt nav daudz prasīts un šī prasība ir absolūti saprātīga.

Ņemot vērā minēto, mēs vēlētos finanšu ministram un trim priekšlikumus sagatavojušajiem deputātiem piedāvāt veikt nelielu testu, kas satura ziņā būtu atbilstošs ekonomikas zinātnes 1.kursa studenta pirmajām lekcijām. Proti, zemāk tiks uzskaitīti vairāki apgalvojumi, kuri jāattiecina uz šo priekšlikumu nedēļas laikā pieņemt lēmumu daudzkāršot akcīzes nodokļa pieaugu. Ja uz kaut vienu no šiem apgalvojumiem atbilde ir “nē”, tad varam uzskatīt, ka šis piedāvājums ir kaitniecisks Latvijas ekonomikai un valsts starptautiskajai konkurētspējai. 

Tātad: vai nodokļu pieauguma apmēra trīskāršošana dažu dienu laikā atbilst šādiem labi pārvaldītas un vadītas valsts ekonomikas kritērijiem?

Pirmkārt, valsts institūciju darba kvalitātes kritērijs. Vai šis priekšlikums liecina, ka valsts institūcijas Latvijā ir stabilas, to lēmumi ir caurskatāmi, uzticami un uz tām var paļauties? Vai ir uzticama tiesību sistēma, kas veido ekonomikas konkurētspējai labvēlīgu vidi?

Nē, uz valsts iestāžu lēmumiem nevar paļauties.

Otrkārt, normatīvās vides kritērijs jeb kādi ir likumi. Vai ministra piedāvājums atbilst prognozējamības, pārskatāmības un uzņēmējdarbības labvēlīgas normatīvā vides, kas veicina uzņēmējdarbību un ieguldījumus kritērijam? Kādēļ tas ir svarīgi? Pavisam vienkārši – efektīvas normatīvo aktu sistēmas veicina godīgu konkurenci un aizsargā īpašumtiesības, kas ir būtiski priekšnosacījumi starptautiskajai konkurētspējai.

Nē, šāds lēmums nebija prognozējams

Treškārt, valdības politikas kritērijs. Pārdomāta ekonomikas politika, tostarp, nodokļu politika veicina ilgtermiņa ekonomikas stabilitāti un izaugsmi, kā arī starptautisko konkurētspēju. Ne mazāk svarīgi, ka paredzama un konsekventa politika nodrošina labvēlīgu vidi uzņēmumiem un investoriem. Vai Arvila Ašeradena priekšlikums ir atbilstošs šim kritērijam?

Nē, lēmums nav pārdomāts.

Ceturtkārt, investīciju vides un biznesa vides pārliecības aspekts. Pēkšņi nodokļu paaugstinājumi rada nenoteiktību uzņēmējdarbības vidē. Investori un uzņēmumi dod priekšroku stabilitātei un paredzamībai. Pēkšņas izmaiņas iedragā investoru uzticību, liekot tiem vilcināties uzņemties ilgtermiņa saistības, kas var negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi. Vai šis nodokļu kāpums bija paredzams?

Nē, tas nebija paredzams.

Mēs varētu turpināt šo uzskaitījumu un ar pārliecību varam apgalvot, ka arī turpmākās atbildes būs tādas pašas. Mērķi ne vienmēr attaisno līdzekļus un tā tas pilnīgi noteikti ir arī šajā gadījumā. Tā nav adekvāta pārvaldības un biznesa prakse. Šādiem lēmumiem ir tieša ietekme uz virknes uzņēmumu darba plānošanu, prioritāšu, investīciju lēmumu un virkni citu aspektu. Uzņēmējdarbības attīstības atslēga ir sadarbība starp biznesu, valsti un sabiedrību. Brīdī, kad viena puse nerēķinās ar otru, izaugsme nav iespējama. Tieši tādēļ aicinām partnerus valdībā pirms lemšanas septiņas reizes nomērīt lemjot par valsts asinsrites – uzņēmējdarbības – spēles noteikumu maiņu.

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas eksviceprezidents Iekšējā tirgus, ražošanas un patēriņa jautājumos
tel. +371 29548484