Normatīvā līmenī Latvijā prasības pret darba telpu mikroklimatu ir atrunātas MK noteikumos Nr. 350 “Darba aizsardzības prasības darba vietās”. Visi darbi šeit ir sadalīti trīs kategorijās no kurām darbs birojā pieskaitāms pie I kategorijas, kas saistīta ar nelielu fizisko piepūli un pieļauj augstāku gaisa temperatūru (19 C- 25 C siltajos, 20 C – 28 C aukstajos mēnešos) nekā darbos ar augstāku fizisko piepūli.

Temperatūras nozīme birojā

Optimāla gaisa temperatūra ir kritisks faktors darbinieku produktivitātei. Mēs ikviens zinām, ka gan pārlieku karsts gaiss vasarā, gan pārlieku zema temperatūra gada vēsākajos mēnešos nav savienojams ar efektīvu darbu birojā. Ja ofisā nebūs pietiekami silts jutīgākie darbinieki uzreiz sūdzēsies par salstošiem pirkstiem, pēdām, kāds var saaukstēties un aplipināt visu darba kolektīvu. Savukārt pārmērīgi silta vide rada nogurumu, mazina koncentrēšanos, palielina svīšanu, var saasināt hroniskas slimības un neļauj domāt par darba lietām.

Modernos birojos, kas aprīkoti ar kvalitatīvām ventilācijas sistēmām temperatūras un citu parametru regulācija parasti nerada problēmas. Izmantojot jaunākās tehnoloģijas, temperatūru var koriģēt attālināti, pielāgojot darbinieku vajadzībām, paradumiem un darba intensitātei. Zemākas energoefektivātes klases vai vienkārši vecmodīgākos birojos termperatūras regulācija un pielāgošana notiek manuāli koriģējot radiatoru darbību, atverot logus vai ieslēdzot gaisa kondicionieri.

Optimālā variantā visiem biroja darbiniekiem visiem patīk vienāda gaisa temperatūra, taču praksē prasības mēdz būt ļoti dažādas. Daļa strādājošo vēlas uzturēt ne vairāk par 20 C, turpretim citi priecājas, ja ziemā telpā ir vismaz 25 C. Atrast kompromisu ne vienmēr ir vienkārši, taču daudz svarīgāk, lai temperatūras pielāgošana ietu roku rokā ar relatīvā gaisa mitruma regulāciju.

Gaisa mitruma ietekme uz darbiniekiem

Gaisa mitrumam birojā būtu jābūt robežās no 40% līdz 60%. Ja gaiss būs sausāks, mazināsies deguna gļotādas un ādas aizsardzības spējas. Tas var novest pie akūtām elpceļu infekcijām, hronisko slimību un alerģiju saasināšanās. Arī pārmērīgs mitrums nebūs nekas labs, jo veicina pelējuma sporu, putekļu ērcīšu un dažādu baktēriju pastiprinātu vairošanos. Pirmie, kas pamanīs, ka relatīvais gaisa mitrums neatbilst normām būs veci, novājināti un jutīgi cilvēki, taču ne tikai, taču ilgākā laika periodā sekas var izjust ikviens.

Apkures sezonas laikā birojos, kam nav ierīkota atbilstoša ventilācijas sistēma var būt samazināts gaisa mitrums. Kad ar loga atvēršanu vien nav līdzēts, jāiegādājas gaisa mitrinātājs. Ar tā palīdzību ir iespējams uzturēt gaisa mitrumu izvēlētā diapazonā. Situācijās, kad dažādu apstākļu ietekmē retlatīvais gaisa mitrums ir paaugstināts, jāizmanto pavisam cita iekārta. Mitruma savācēji un sausinātāji mājai un birojam var savākt visu lieko mitrumu ūdens tvertnē vai novadīt kanalizācijas sistēmā. Tos var novietot dušas telpā, ģērbtuvē, virtuvē vai jebkurā citā telpā, kur gaisa mitrums šķiet pārlieku augsts.

Objektīvi noteikt gaisa mitrumu ir iespējams ar elektrisko higrometru, taču bez tā var arī iztikt. Ja uz logiem vai sienām veidojas kondensāts un puķu podos vai jebkur citur telpā pamaniet, ka izaudzis pelējums, ir jāsāk rīkoties, lai ierobežotu mitrumu.

Neaizmirstiet par gaisa tīrību

Gaisa kvalitāte nereti tiek nepelnīti aizmirsta, taču tai ir izšķiroša ietekme uz ikviena darbinieka veselību. Daudzi biroji mūsdienās ir iekārtoti ar moderniem dizainiem, jaunām mēbelēm, grīdas segumiem un smaržo patiešām jauki. Diemžēl tikai retais aizdomājas, ka daudzi no jaunajiem materiāliem var izdalīt dažādas ķīmiskās vielas, t.sk. gaistošos organiskos savienojumus, kas atstāj negatīvu ietekmi uz veselību.

Pētījumi liecina, ka piesārņots gaiss mazina produktivitāti, palielina saslimšanu ar elpceļu un citām slimībām. Tiem, kas vēlas pasargāt sevi un savus darba kolēģus no gaisa piesārņojuma ir jāiekārto birojs, izmantojot tikai maksimāli dabīgus apdares materiālus, mēbeles un citus aksesuārus. Lielu labumu var dot arī pietiekami jaudīgs un kvalitatīvs gaisa attīrītājs, kas aprīkots ar HEPA un oglekļa filtriem.

Modernie HEPA filtri spēj gandrīz pilnībā savākt sīkās, neredzamā piesārņojuma daļiņas, t.sk. dažādas baktērijas un vīrusus, kas īpaši svarīgi ziemas sezonā. Gaisa kvalitātes monitorēšanai darba telpās var uzstādīt arī CO₂ sensorus, kas brīdinās par pārlieku augstu ogļskābās gāzes koncentrāciju. Saņemot brīdinājumu atliek atvērt logu un kārtīgi izvēdināt telpu.
Izpratne par darbiniekiem draudzīgu mikroklimatu ļaus uzlabot darba vidi un stiprinās darbinieku veselību. Uzņēmumiem, kas rūpējās par savu darbinieku labsajūtu ir vieglāk saglabāt lojalitāti.