Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Pūļa platformu pasaulē ir ļoti daudz. Parastais priekšstats par tām ir, ka liels skaits mazu aizdevēju – privātpersonu finansē kādu projektu, kur kā starpnieks uzstājas platforma. Risinājumi un pieejas var būt visdažādākās. Kas ir Debitum uz kopējā fona?

- Par platformām var pateikt līdzībās. Ja visas platformas varam salikt uz šķīvja un saukt par augļiem, tad uz šķīvja ir dažādi augļi. Ir banāni, ir apelsīni, ir āboli. Ļoti dažādi. Kopumā tā arī ir, ka pūļa platformas pieņem aizdevumus no fiziskām un juridiskām personām, pretī nodrošinot aizdevējiem peļņu. Pēc šīs kopējās definīcijas sākas atšķirības. Atšķirības sākas jau no aizdevēju iedalījuma. Ir platformas, kas strādā vienkārši ar privātpersonām, ir platformas, kas spēj strādāt ar profesionāliem investoriem, tostarp institucionālajiem investoriem. Debitum strādā arī ar lieliem institucionāliem investoriem, piemēram, investīciju fondiem. Spēja strādāt ar šāda līmeņa klientiem parāda mūsu briedumu. Tajā pašā laikā mums ļoti svarīga ir sadarbība ar investoriem – privātpersonām. Apmēram pusi no investīcijām veido privāto klientu finanses. Pūļa finansēšanas platformas visā pasaulē tiešām ir jūra, un šajā jūrā mēs esam kā cietzeme, proti, regulēta finanšu iestāde, kuru uzrauga Latvijas Banka. Ne visur pasaulē ir tik stingri regulējumi P2P nozarē kā Latvijā, un, tos izpildot, mēs jau esam prognozējamāki un caurspīdīgāki par lielu daļu platformu. Patiesībā mēs labprāt redzētu detalizētāku pūļa finansēšanas platformu (crowdfunding) definīciju, kas paredz platformu sīkāku dalījumu. Pagaidām tas ir ārkārtīgi plašs jēdziens, kas neregulētus un regulētus tirgus samet vienā maisā. Sarakstā ietilpst par tādas platformas, kas piedāvā investēt kādos fantastiskos nākotnes projektos, kur vienīgais segums ir iespējamā projekta ienesība kaut kad! Debitum platformā veiktās investīcijas tiek novirzītas biznesā ar skaidru naudas plūsmu un prasot segumu. Šādu atšķirību starp platformām ir daudz. 

Tas par privātpersonām un institucionālajiem investoriem ir stāsts par aizdevumu lielumu?

- Gluži nē! Privāto investoru vidū ir cilvēki, kuri operē ar summām simtos tūkstošos eiro. Šādi klienti ir ļoti zinoši un prasīgi. Gandrīz tikpat, cik viens no mūsu lielākajiem klientiem - kāds Šveices investīciju fonds, kur ar naudas pārvaldību nodarbojas profesionāļi. Nauda iznākumā ir vienāda, visiem ir eiro, tikai investīciju fonds ieguldījumus var izvērtēt daudz rūpīgāk nekā atsevišķas privātpersonas. Viņu iespējās ir algot analītiķus, pētīt tirgu un partnerus un smalki izvērtēt riskus. Sadarbība ar šādu partneri ir mūsu darba kvalitātes apliecinājums. 

Vai tas nozīmē, ka naudas izcelsmi pārbaudāt visām ienākošām summām?

- Mums ir trīs pilna laika speciālisti šajā jomā. Nupat pieņēmām vēl vienu AML speciālistu no citas finanšu iestādes. Mums ir atsevišķa komanda, kas izvērtē biznesa riskus. Uzņēmumā ir iekšējās procedūras, kā uzraugām izsniegtos un pieņemtos līdzekļus. Īsāk sakot, lietas notiek kā nobriedušā finanšu iestādē. Šī arī ir atšķirība no lielas daļas P2P platformu, kurām kontroles mehānismi ir kādi nu kurai.Mums ir investīciju brokeru sabiedrības licence, kas nozīmē, ka mēs, tāpat kā banku meitas uzņēmumi tirgo obligācijas, tirgojam vērtspapīrus. Mūsu gadījumā tas ir vērtspapīrošanas procesā izveidots finanšu instruments (asset-backed security), kurā ir apvienots noteikts aktīvu kopums. Tātad investors iegulda nevis vienā aizdevumā, bet finanšu instrumentā, kurš sevī ietver lielāku aizdevumu kopumu.

Kā tas darbojas? Izklausās gandrīz kā bankā. 

- Mēs ņemam investoru naudu tikai tad, ja pretī ir uzņēmums, kurš jau ir izsniedzis finansējumu. Mēs refinansējam un izpildām visas regulas. Dokumentu pakete līdzinās obligāciju aprakstam, kurā ir gan riski, gan detalizēta informācija. Ap 50 lapu dokuments, un ceru, ka investori vismaz pirmajā reizē to arī izlasa. Kopumā no parastas pūļa finansējuma platformas atšķirība ir liela.

Vēlreiz par nodrošinājumu. Vai es pareizi saprotu, ka visos gadījumos kreditoriem ir pilnīga vai daļēja garantija? Kā tas iespējams?

- Izstāstīšu konkrētā piemērā. Mēs esam neliela organizācija, un mums ir sadarbības partneri, kurus saucam par aizdevuma izsniedzējiem (Loan originators). Proti, tie ir uzņēmumi vai organizācijas, kuru izsniegtos aizdevumus refinansējam. Uzskatāmam piemēram varu minēt modeli, kā sadarbojaties ar vienu no partneriem. Igaunijas uzņēmums Evergreen Capital ir profesionāls aizdevējs, gluži kā minibanka. Viņi Igaunijas tirgū aizdod naudu nelieliem uzņēmumiem. Katrā aizdevumā tiek ņemts nodrošinājums. Mēs, finansējot šo partneri, paņemam garantijas no daudziem aizdevumiem. Mūsu juridiskā struktūra paredz: ja kāds no debitoriem bankrotē, kas mazajā biznesā arī gadās, mums ir daudz garāks saraksts ar garantijām, kas ieķīlātas pie mums. Praktiski, ja finansējam 50 līgumus, mūsu rīcībā ir ap 70 ķīlu. Sliktais debitors tiek nomainīts ar derīgu. Par to, ka šāda aizvietošana būs iespējama, mēs pārliecināmies jau pirms darījuma. Līdz šim Debitum praksē nav bijuši aizdevumu izsniedzēju defolti. Proti, mēs finansējam līgumu portfeli ar mums izdevīgiem noteikumiem. Tas nav gluži tā, kā strādā bankas.

Jautājums no otras puses – vai pie jums var atnākt nekustamo īpašumu attīstītājs un uz 300 tūkstošus eiro vērta nama ķīlas lūgt miljonu vērtu kredītu?

- Tiešā veidā nē! Ja viņš atradīs finansētāju, kurš, izpētījis visu, teiks, ka riski ir sabalansēti, tad būs pamats apsēsties pie galda. Proti, Debitum komanda ir neliela, un mēs nevaram paziņot, ka paši atradīsim visas odziņas tirgū. Tas ir ilgs, grūts process. Tādēļ rūpīgi atlasām savus partnerus – aizdevumu izsniedzējus, kuri nodrošina būtisku filtru, lai investoru naudai nodrošinātu iespējami labākos drošības nosacījumus. 

Vai ir vēl kāds piemērs? 

 - Anglijā ir sadarbības partneris no mobilo spēļu industrijas. Mobilo spēļu izstrādātāji spēles izvieto Google, Netflix, Apple un citur, kur arī tiek uzkrāti ienākumi no spēļu pārdošanas. Visi šie lielie uzņēmumi spēļu izstrādātājiem maksā regulāri, bet tas notiek ar lielāku novēlošanos nekā parasti (reizi ceturksnī). Mūsu partneris aizdod naudu spēļu izstrādātājiem, lai tie nākotnes ieņēmumus, kas uzkrājas tīmekļa milžu kontos, var likt lietā jau šodien. Attiecīgi šīs lielo uzņēmumu maksājumu garantijas ir labs nodrošinājums, un mēs savukārt nodrošinām finanšu plūsmu partnerim no Lielbritānijas, kurš šādi var turpināt darboties bez pārtraukumiem. Bizness ir ar ļoti augstu drošības pakāpi, tomēr bankas vēl šajā segmentā nedarbojas. Mēs esam elastīgāki un meklējam šādas vērtīgas nišas un stabilus partnerus. 

Ja pareizi saprotu, tad šajā P2P absolūti bez defoltiem iztikt pats par sevi ir izņēmums!

- Tā esam organizējuši savu biznesu, un tas mums arī dod pārliecību, ka darām pareizi. Jā, mēs esam mazliet mierīgāki, mazāk reklamējamies. Latvijas tirgū reklāmu vispār nav bijis. Toties esam ieguldījuši drošībā. Ir dažādas stratēģijas, bet mēs par nozīmīgāko uzskatām ieguldījumu drošību. Līdz šim tas ir rezultējies apstāklī, ka Debitum ir 0% defolts aizdevēju vidū. 

Ja runājam par privātajiem investoriem, tad kāda ir minimālā summa, no kuras varam sākt investēt ar Debitum starpniecību?

- Pirmkārt, pieaug to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vēlas veikt ieguldījumus un grib nopelnīt, turklāt uzkrājot līdzekļus. Šī iemesla dēļ minimālais investīcijas slieksnis ir samazināts no 50 līdz 10 eiro. Mums 10 eiro nav gluži rentabla summa, jo ir procedūras, kas jāveic, lai klientu reģistrētu, pārbaudītu. Tajā pašā laikā šādi mēs gribam pateikt, ka esam pieejamāki, ātrāki un ērtāki katram. Iespējams, ka cilvēks nesaņemsies aiziet uz savu tradicionālo banku, lai runātu par 100 eiro vērtām investīcijām, bet pie mums nav jānāk klātienē. Neērtības sajūtas nebūs. Līdztekus 10 eiro ir ļoti labs sākums, lai visu saprastu un apgūtu sistēmu.

Ja obligācijas publiskajā piedāvājumā maksā minimums 1000 eiro un līgums ir uz vairākiem gadiem, tad, runājot par Debitum, kādi ir aizdevumu termiņi?

- Minimālais ieguldījuma termiņš 3 mēneši. Saprotams, jo mazāks ir termiņš, jo mazāks arī atdeves procents. Turklāt Debitum piedāvā fiksētas procentu likmes, un nav jāsatraucas par tirgus turbulencēm un iespējamiem pavērsieniem. Ja runājam par līdzībām ar obligācijām, tad ir arī slēgtie obligāciju laidieni, kur minimālais slieksnis ir 100 tūkstoši eiro. Lieki piebilst, ka šis investīciju veids iet secen normālam investoram – privātpersonai. Bet cilvēkam, kurš strādā algotu darbu, ir jābūt iespējai investēt brīvos līdzekļus, un mēs to piedāvājam – ērti, vienkārši, izmantojot datoru vai mobilo tālruni. Šis, protams, nav vienīgais ieguldījumu veids, kur cilvēks var bez milzu kapitāla sākt investēt, bet mēs noteikti atšķiramies no citiem veidiem.

10 vai 50 eiro kā vienreizēja investīcija nedos lielu peļņu, līdz ar to interese varētu uzreiz neveidoties!

- Šīs mazās investīcijas pa nelielai summai tiek domātas arī kā uzkrājumu veidošanas veids. Katru mēnesi cilvēks var investēt vēl, un, ja tie ir 50 eiro mēnesī, tad tie būs 600 eiro gadā, kuriem jau būs ievērojami augstāka atdeve (10-14% gadā) nekā noguldījumam bankā. Turklāt peļņas procentus izmaksājam regulāri – reizi mēnesī –, un investoram ir iespēja uzreiz šo summu reinvestēt, tā vēl nedaudz paaugstinot kopējo gada ienesīgumu.

Varētu teikt, ka līdzīgi kā trešā līmeņa pensiju fondā, tikai cilvēks pats izvēlas, kādus procentus vēlas saņemt. Vai tā varētu būt?

- Tā ir laba līdzība. Fakts, ka cilvēkiem pašiem ir jāizvēlas ieguldījumu veids un skaidri jāredz, ko saņemsi noslēgumā. Sabiedrības uztvere mainās, un cilvēki meklē iespējas, un mūsu priekšrocība ir tā, ka visu var izdarīt tiešsaistē un nav nekur jādodas konkrētā laikā. Turklāt tas, ko esam novērojuši, fiksētās likmes, ko piedāvājam, cilvēku nervu sistēmai ir daudz labākas nekā mainīgās, jo sevišķi, kamēr sistēma nav iepazīta. Otrkārt, svarīgi, ka ir skaidri redzams, ar ko ir darīšana – kas organizē investīciju procesu un kādos tieši biznesos tiek ieguldīta nauda, nevis ir stāsts par kaut kādu būdu aiz okeāna, kas visiem izmaksā procentus. Cilvēki Debitum ir procesā iesaistīti un izdara savas izvēles, nevis to dara kāds cits viņu vietā, un viņi tiešām saprot, cik gada beigās ir nopelnījuši.

Vai ir tieši komunikācijas kanāli? Ir iespējams piezvanīt dzīvam Debitum konsultantam, nevis čatbotam?

- Jā, mums ir komunikācijas cilvēki, kas spēj atbildēt uz interesējošiem jautājumiem, – sociālie tīkli, e-pasts, tālruņa līnija un, protams, ofiss, kur ir laipni aicināts ikviens interesents.

Ne velti pieminēju pensiju fondus, jo par to apkalpošanu klients maksā komisiju. Kā pelna Debitum? Komisija par pakalpojumiem no kāda tiek prasīta?

- Protams, ka mums ir jāmaksā algas, gan jāapmaksā birojs, gan licenču iegūšana maksā naudu, un komisijas maksa ir, tikai to nemaksā aizdevējs. Mūsu modelis ir vienkāršs. Proti, sadarbības partneri – aizdevumu izsniedzēji (Loan originators) ir tie, kas maksā komisijas maksu par pakalpojumu. Tā svārstās ap dažiem procentiem no investīciju summas. Galvenā pozīcija ir, ka komisiju maksā tas, kurš saņem naudu, nevis tas, kurš dod to. Attiecīgi investoriem par investēšanu un peļņas gūšanu nav jāmaksā komisija – viss process ir par brīvu.  Tajā pašā laikā no nopelnītās naudas Debitum nomaksā ienākuma nodokli. Bet arī tas notiek automātiski, un investoriem mēs tādā veidā aiztaupām darbu un galvassāpes. 

Vai ir iespējams pateikt Debitum vidējo gada intereses procentu, ko saņem investors? Es saprotu, ka projekti ir dažādi un ir dažādas likmes, bet lai cilvēks varētu salīdzināt ar citiem finanšu instrumentiem. Piemēram, obligāciju gadījumā vidējais ienesīgums šobrīd jau pārsniedz 10% gadā.

- Vidējais rādītājs tiešām ir plašs jēdziens, turklāt pēdējā laikā likmes ir mainījušās. Ilgstoši ienesīguma likmes platformā bija 8% līdz 10%, izņēmuma gadījumos 11%. Šobrīd kopā ar saviem sadarbības partneriem, sekojot norisēm finanšu tirgos, likmes pārcenojam. Patlaban ienesīgums ir pieaudzis līdz 12%, 13%, izņēmuma gadījumos 14%. Mēs sevi esam definējuši kā sadarbības partneri uzņēmumiem, kas ir gandrīz spējīgi iet uz banku, bet šodien vēl to nevar izdarīt. Aizņēmums šī iemesla dēļ ir nedaudz dārgāks, bet arī riski ir nedaudz lielāki. Proti, mēs nemēģinām finansēt ļoti riskantas lietas.

Jau pieminējāt, ka darbojaties Igaunijas un Lielbritānijas tirgū. Kas Latvijā notiek, un kādos tirgos jau šobrīd Debitum darbojas?

Runājot par aktīviem, kur investors var ieguldīt, pašreiz piedāvājam investīciju iespējas Latvijas, Igaunijas, Polijas un Lielbritānijas uzņēmumos. Piemēram, viens no mūsu sadarbības partneriem Latvijā ir rēķinu finansēšanas nozarē strādājošs uzņēmums. Ja kādai kompānijai ir rēķins no kāda liela respektabla uzņēmuma par sniegtu pakalpojumu, bet tas tiks apmaksāts, piemēram, pēc 30 dienām, tad šāds rēķins ir laba garantija, un mūsu sadarbības partneris piedāvā aizdevumus rēķina apmērā. Tie būtībā ir faktoringa pakalpojumi. Līdzīgs sadarbības partneris ir arī Polijā. Esam uzsākuši aktīvu darbu, lai šo partneru loku paplašinātu un līdz ar to daudzveidīgākas kļūtu arī investoru iespējas, kur ieguldīt.Savukārt, runājot par investoriem un to ģeogrāfisko izvietojumu kartē, mūsu fokuss nemainās. Primāri investīcijas pieņemam no Eiropas Savienības un ekonomiskās zonas valstīm. Tādēļ arī vairums mūsu investoru nāk no Vācijas, Spānijas, Francijas un arī Lietuvas. Šajos piecos darbības gados ir nofinansēti vairāk nekā 70 miljoni eiro, un platformā ir reģistrējušies mazliet vairāk nekā 11 tūkstoši investoru. Redzam, ka arī citās Baltijas valstīs ir lielisks potenciāls.   
Līdz ar to darbības modelis ir aprobēts, un šobrīd esam gatavi organiskai izaugsmei, prātīgi un sabalansējot riskus un iespējas, lai ātruma dēļ nezaudētu svarīgo. Būs jauni sadarbības partneri, dažādas nozares un dažādas valstis.

www.debitum.network

Ūnijas iela 8 k-7, Rīga, LV-1084, Latvija

Tālr.nr. + 371 200 05452