“Katra attīstības projekta gadījumā ir svarīgi izprast, kura atrašanās vieta tam ir vispiemērotākā, un kādi riski un iespējas ir ar to saistītas," norāda inženieru biroja Skepast&Puhkim dibinātājs un uzņēmuma Latvijas filiāles vadītājs Hendrik Puhkim. “Ar GIS palīdzību mēs varam izvēlēties klientiem ērti pieejamu veikala vai vesela tirdzniecības centra atrašanās vietu, pārbaudīt, vai tuvākajos 5 vai 10 gados apkārtnē nav plānotas pieejamību ietekmējošas celtnes, veikt infrastruktūras un iedzīvotāju pārvietošanās analīzi un jau iepriekš novērtēt potenciālos biznesa riskus," piebilst Skepast&Puhkim izpilddirektore Anni Konsap.

Vienkāršs risinājums sarežģītai problēmai

Sekmīga attīstības plānošana, pirmkārt, prasa kvalitatīvus datus. Šeit lieti noder GIS, kam pieejama visa informācija par ierobežojumiem, ēkām un attīstības projektiem un kas lielu informācijas apjomu padara viegli analizējamu un vizuāli saprotamu. “Ar GIS palīdzību esam plānojuši arī Rail Baltica pieturas. GIS ir palīdzējis atrast optimālus risinājumus, kartēt tuvumā esošos infrastruktūras objektus, kā arī veikt prognozes par attīstības plāniem, kas varētu nākotnē ietekmēt pašlaik plānotās pieturas." Uzņēmuma izpilddirektore Anni Konsap piebilst, ka GIS arī ļauj precīzāk noteikt, kuri reģioni ir piemēroti konkrētiem attīstības projektiem un kuri nav. “Latvijā ir, piemēram, grūti pieejami elektrības tīklu dati, taču mūsu rīki ļauj strādāt arī ar šādiem ierobežojumiem. Esam sadarbojušies ar vietējiem speciālistiem un spējuši pārvarēt pat vissarežģītākos izaicinājumus.”

GIS galvenā priekšrocība ir tā, ka tas vāc un analizē milzīgu daudzumu publiski pieejamo datu. "Mēs izmantojam datus par dabas aizsardzības teritorijām, sociāli ekonomiskiem rādītājiem, iedzīvotāju pārvietošanās modeļiem un tādiem infrastruktūras objektiem kā ceļi un elektrolīnijas," skaidro Konsap.

"Piemēram, maizes ceptuves gadījumā varētu šķist, ka piemērota vieta ir tur, kur ir daudz cilvēku, taču patiesībā ir jāņem vērā arī tādi faktori kā sabiedriskā transporta pieejamība un iespējas novietot automašīnu.” Tādējādi GIS nav tikai lielo attīstības projektu instruments. Gluži otrādi - GIS ir bez lieliem ieguldījumiem iegūta garantija, kas ļauj papildus pārbaudīt biznesa idejas izredzes.

GIS kā palīdzība Latvijas projektiem

Igaunijā izmantotie GIS risinājumi jau ir palīdzējuši īstenot vairākus projektus arī Latvijā. Latvijas elektrotīkla pieslēguma attīstībā Skepast&Puhkim veica elektrības līniju atrašanās vietas analīzi, lai atrastu optimālākos koridorus gaisvadu līniju izbūvei, kas savienos jūras vēja parkus ar piekrastes apakšstacijām.

Skepast&Puhkim ir Latvijā arī strādājis pie viena liela tirdzniecības centra projekta, kura gadījumā tika veikta cilvēku plūsmas analīze. Tās mērķis bija noskaidrotu, kā cilvēki nokļūst šajā centrā un vai ir pietiekami daudz piekļuves iespēju. “Mēs spējam parādīt galvenos pārvietošanās ceļus un to, kā uzlabot tirdzniecības centra pieejamību. Tas deva attīstītājam iespēju veikt izmaiņas, kas palielināja apmeklētāju skaitu un padarīja to ērtāku apmeklētājiem," piebilst Anni Konsap.

Konsap un Puhkim ir pārliecināti, ka GIS nākotnē kļūs par galveno rīku visu attīstības projektu plānošanā neatkarīgi no to lieluma. “GIS ļauj pieņemt pārdomātākus lēmumus, kas ietaupa gan laiku, gan naudu," saka Konsap. "Telpiskā plānošana ir būtiska jebkurā uzņēmējdarbības jomā.  Mūsu mērķis ir sniegt attīstītājiem rīku, kas palīdz viņiem pieņemt pareizus lēmumus jau no paša sākuma. Lai tā būtu maizes ceptuve, vēja parks vai atomelektrostacija – GIS palīdz nodrošināt, ka katrs projekts ir veiksmīgs un ilgtspējīgs," atzīst Puhkim.