“Cilvēki uztraucas par to, kas var notikt, ja vēja ģenerators tiek uzstādīts netālu no viņu dzīvesvietas - vai vēja turbīnas var izraisīt piemājas mežā augošo orhideju bojāeju, vai arī iznīcināt putnu populāciju. Mūsu uzdevums ir sniegt atbildes uz visiem šiem jautājumiem, lai lēmēji un kopienas varētu veikt apzinātu izvēli,” plānošanas un inženieru biroja Skepast & Puhkim (SKPK) izpilddirektore Anni Konsap min tēmu, ar kuru bieži nākas nodarboties.

SKPK ir veicis ietekmes uz vidi novērtējumus teju 20 gadus, kas ļauj mazināt minētās bažas un sniegt uz faktiem balstītas atbildes. Tomēr izpētes galvenais mērķis ir nodrošināt to, lai attīstības projekti atbilstu kā vides, tā arī kopienas vajadzībām.

Tieša pieredze palīdz mazināt bažas

Kā norāda A. Konsap, viens no būtiskākajiem veidiem, kā mazināt bažas, ir sniegt tiešu pieredzi. “Esam veduši vietējās kopienas uz jau gataviem vēja parkiem, lai cilvēkiem pašiem būtu iespējams dzirdēt un redzēt, kādu ietekmi tie atstāj,” viņa skaidro. Šādi apmeklējumi var palīdzēt mazināt aizspriedumus, jo bieži vien troksnis vai vizuālā ietekme nav tik lieli, kā varētu gaidīt. A. Konsap kā piemēru min to, ka nesen ar kādu Latvijas kopienu tika apmeklēts pagājušajā gadā uzstādītais Sārdes vēja parks Pērnavas apriņķī, kurā šobrīd darbojas deviņi vēja ģeneratori.

Kā pastāstīja apmeklējuma organizators, SKPK dibinātājs Hendrik Puhkim, kopienas pārstāvjiem šī bija iespēja pašiem redzēt un dzirdēt vēja ģeneratorus. “Mums bija līdzi trokšņa mērīšanas iekārtas, ar kurām veicām mērījumus, un cilvēkiem bija redzami konkrēti skaitļi.” Kā apgalvo H. Puhkim, cilvēki bija atnākuši ar jau pazīstamām bažām un aizspriedumiem: “Viņi domāja, ka gan jau vēja parks ir viena briesmīga lieta, kas trokšņo kā vecs traktors. Uz vietas atklājās, ka, atrodoties pat vēja parka vidū, ir visai minimāls troksni, var mierīgi aprunāties, putni dzied un vējš pūš.”

Pētījumu veikšana kā pamatu būvēšana

Tā kā atjaunojamās enerģijas projekti ir saistīti ar būtisku vides ietekmi, dažādu pētījumi veikšana ir neizbēgama. “Katrai elektrostacijai, lai tas būtu vēja parks vai kas cits, ir nepieciešams ietekmes uz vides novērtējums,” skaidro A. Konsap. SKPK veic trokšņa mērījumus dzirdamās skaņas spektrā, vērtē projekta vizuālo ietekmi, analizē putnu populāciju un faunu, kā arī veic daudzus citus pētījumus, lai noskaidrotu attīstības projekta ietekmi uz dabu.

Papildus uz vietas veiktajiem pētījumiem inženieru birojs balstās uz ziņām un pieredzi, kas gūta citās Eiropas valstīs, kā, piemēram, Vācijā un Dānijā. A. Konsap uzsver, ka pētījumi var gan būt dārgi, taču tie ir ļoti nepieciešami, lai nodrošinātu attīstības projektu ilgtspējību un kopienas apmierinātību.

Kā min H. Puhkim, kopējā ietekmes izvērtēšana vadās pēc tā, ka daba pati sevi aizsargāt nevar: “Mežs mums nevar pateikt, ka tam kas traucē, tāpēc, tā teikt, cēlākais mērķis ir izvērtēt to, kā plānotā darbība ietekmēs dabu. Ja ietekme uz dabu pastāv, tad mēs meklējam veidus, kā attīstības projektu īstenot tā, lai ietekme nebūtu tik liela vai būtu pēc iespējas mazāka.” Citiem vārdiem sakot, SKPK sniedz attīstītājiem ieteikumus. “Mūsu ieteikums var būt, piemēram, novietot kādu no vēja ģeneratoriem citā pusē, lai, piemēram, izslēgtu vai atstātu mazāku ietekmi uz kādu aizsargājamu augu,” skaidro A. Konsap.

H. Puhkim norāda, ka pētījumi ir nepieciešami arī tāpēc, lai atklātu iespējamās problēmas pēc iespējas agrāk. “Ja mēs redzam, ka noteiktā teritorijā vēja parka izveide ir sarežģīta, tad attīstības projektu ir iespējams attiecīgi pielāgot vai pat apturēt. Ja teritorija, tēlaini izsakoties, ir pilnīgi sarkana, tad šis projekts tiek nolikts atvilktnē. Lielākoties tomēr ir iespējams atrast kādu risinājumu,” skaidro H. Puhkim. Tāpat ir būtiski izvērtēt vēja parka ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem, lai atrastu iespējas, kā mazināt ietekmi.

Uzticēšanās ekspertiem un komunikācija ir ļoti būtiska

SKPK pieredze liecina - lai attīstības projekts noritētu veiksmīgi, ir nepieciešams atklāts un vaļsirdīgs dialogs starp vietējo kopienu un attīstītājiem. “Komunikācija ir ļoti būtiska,” norāda A. Konsap. Igaunijas un citu valstu pieredze rāda, ka attīstītājiem ir jāliek liels uzsvars uz kopienas iesaistīšanu.

Ja sākumā kopienā ir daudz pamatotu šaubu un pretestības, tad dalīšanās ar informāciju var daudz bažas izkliedēt. “Kad cilvēki saprot, kas notiek un kāpēc zināmi lēmumi tiek pieņemti, tad tie ir vairāk gatavi neizrādīt pretestību,” piebilst A. Konsap.

Atjaunojamās enerģijas projekti ir sarežģīti un procesi ir ilgstoši, tie prasa pamatīgu izpēti un rūpīgu plānošanu. Kopienas bažu mazināšana un uzticības iegūšana ir būtiska projektu veiksmīgai īstenošanai. “Uzticieties procesam un ieklausieties ekspertos,” pašpārliecināti iesaka A. Konsap. SKPK darbs koncentrējas uz centieniem nodrošināt attīstības projektu atbilstību dabas un cilvēku vajadzībām, nodrošinot pakāpenisku virzīšanos uz tīrāku un ilgtspējīgāku nākotni.