Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Jau vairāk nekā desmit gadu Latvijā darbojas pirmais pārtikas bioekonomikas klasteris, kura līdzdibinātājs ir Vidzemes plānošanas reģions un kurā ietilpst gan pētniecības organizācijas, gan pārtikas ražošanas uzņēmumi. Tā ir platforma, kurā dalībnieki apvieno dažādu veidu resursus – finanses, cilvēkus, iekārtas un materiālus. Tas ļauj iegūt jaunas zināšanas, izstrādāt produktu prototipus, piekļūt starptautiskai ekspertīzei, kas nepieciešams augstas pievienotās vērtības pārtikas produktu ražošanai. „Pārtikas ražotājiem un pētnieciskām institūcijām ir svarīga arī internacionalizācija – iešana ārpus valsts robežām, jo gandrīz visi klastera biedri ir eksportētāji, visi ir uz inovācijām vērsti, nišas uzņēmumi,” saka Kristaps Ročāns, Latvijas pārtikas bioekonomikas klastera izpilddirektors.

Klastera biedri savas darbības perspektīvu saskata bioloģiskās pārtikas un nišas produktu ražošanā, aktīvi seko līdzi aktuālām tendencēm un orientēti uz inovāciju radīšanu. „Ir interesanti vērot, kā Vidzemes uzņēmēji transformējuši savu biznesu, no tradicionālās pārtikas ražošanas ejot  uz inovatīvo, saredzot, kur ir globālais pieprasījums, un sekojot jaunām tendencēm. Kopumā klastera biedri veiksmīgi attīstās, paliekot arvien spēcīgāki arī ārvalstu tirgos. Daži uzņēmumi, kuri mums pievienojās klastera pirmsākumos un bija vēl tikai jaunuzņēmumu stadijā, nu ir stabili eksportējoši uzņēmumi ar attīstītām ražotnēm, kurās ieviesta automatizācija, palielinātas noliktavas un uzlabota infrastruktūra,” vērtē klastera izpilddirektors.

Atbilst investoru gaidām

Zināms, ka investori, veicot investīcijas Baltijā, ņem vērā šādus trīs aspektus: nozarē, kurā plānotas investīcijas, ir vērojama izaugsme; ražošana un uz eksportu orientētās nozares tiek uzlūkotas kā prioritāras; reģionā jau ir uzņēmumi, kuri veiksmīgi attīstītās pēc investīciju piesaistes. Var droši apgalvot, ka Vidzemes pārtikas un dzērienu ražošanas sektors atbilst visām trim investoru prasībām.

„Vidzemei ir labas iespējas kļūt par testēšanas poligonu. Pirms kāds uzņēmums nolemj investēt jaunā, specifiskā produktā, šeit var sākt tā testēšanu sākumstadijā. Taču mums trūkst pētniecības infrastruktūras ražotājiem, piemēram, fermentācijas iekārtas vai kādas īpašas ekstrūzijas tehnoloģijas. Tās ir ļoti dārgas iekārtas, kurās vietējie uzņēmumi uzreiz nav gatavi investēt, tomēr labprāt veiktu dažādu produktu izpēti, ja atrastos ārvalstu partneri, kuri palīdzētu tādas nodrošināt. Iespējams arī veidot pārrobežu sadarbību: mūsu ražotāji var braukt un izmēģināt šīs iekārtas,” investīciju iespējas raksturo K. Ročāns.

Stiprināt un aktivizēt sadarbību starp Skandināviju

Latvijai ar Skandināvijas valstīm izveidojusies laba sadarbība: Vidzemes uzņēmumi, tostarp klastera uzņēmumi, eksportē produkciju uz šīm valstīm, kooperējas ar ziemeļvalstu uzņēmējiem un pētniekiem tehnoloģiju un zināšanu pārnesē, sadarbojas arī ar līdzīgiem klasteriem, piemēram, Dānijas Food&Bio klasteri. Šobrīd norisinās aktīva sadarbība ar Somiju – Lahti bāzēto graudu klasteri Päijät-Häme Grain Cluster.

„Galvenais mērķis nav pārdot mūsu produkciju, bet gan apmainīties ar idejām un pieredzi, piekļūt ekspertīzei. Redzam jomas, kurās mūsu zināšanas un pētniecība vēl nav plaši attīstīta, piemēram, fermentācijā. Gan mūsu, gan Skandināvijas uzņēmējiem ir vairākas kopējas intereses, piemēram, augu izcelsmes pārtikas produktu attīstība, domājam par investīcijām zaļajā infrastruktūrā – videi draudzīgāku ražošanu, digitalizāciju, automatizāciju, par investīcijām ilgtspējā,” atklāj K. Ročāns.

Vidzemes reģiona konkurētspējīgās priekšrocības

Vērtējot potenciālo investīciju ieplūdi Vidzemes pārtikas ražošanas sektorā, K. Ročāns atzīst, ka ir vairākas priekšrocības, piemēram, ir plaši pieejami resursi viedo specializācijas jomu attīstībai, tostarp arī zinātniskā bāze. Klastera biedri secinājuši, ka augu vai dzīvnieku izcelsmes izejvielās, to blakusproduktos vai pat atlikumvielās slēpjas neizmantots potenciāls: vērtīgas sastāvdaļas, kuras, ekstrahējot un sintezējot kopā ar citām sastāvdaļām, ir iespējams izmantot dažādu pārtikas produktu, dzīvnieku barības, tekstilizstrādājumu, farmācijas produktu, celtniecības materiālu un citu produktu ražošanā.

Vidzemē darbojas Agroresursu institūts un Vides risinājumu institūts, kas specializējas nišās, kas noderīgas tieši augu izcelsmes pārtikas ražošanai: veic augu selekciju, sadarbojas ar zemniekiem, ar ražotājiem. Vēl viens faktors – Vidzeme ir ļoti zaļš un ekoloģiski tīrs reģions, tai skaitā arī augsnes kvalitāte ir laba. Turklāt lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 31,4 % no kopējās reģiona platības – tas ir plaši pieejams resurss lauksaimniecības, tostarp bioloģiskās lauksaimniecības un netradicionālās lauksaimniecības attīstībai, pārtikas produktu izejvielu ražošanai, kā arī potenciāls veidot sinerģiju starp lauksaimniecību un saules parku attīstību. Vidzemi šķērso vairāki nozīmīgi starptautiskie transporta koridori, nodrošinot reģionam tiešus sakarus ar lielākajiem reģionu centriem Igaunijā un tālāk jau ar Skandināvijas valstīm.

Lai uzzinātu, kā investēt Vidzemes pārtikas un dzērienu ražošanas nozarē, aicinām apmeklēt business.vidzeme.lv. Publicitāte tiek veikta Vidzemes uzņēmējdarbības centra projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” ietvaros, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!