Viņš vērsa uzmanību uz to, ka produktivitātes pieaugums ES aptuveni divas desmitgades ir bijis lēnāks nekā citās lielajās ekonomikās, savukārt MI var būtiski kāpināt produktivitāti. Dombrovska ieskatā Eiropai ir svarīgi nenokavēt "MI revolūciju", lai vēl vairāk neiepaliktu attiecībā uz produktivitātes pieaugumu.

Eirokomisārs atzīmēja, ka ES līmenī, lemjot par MI regulējumu, piemēram, "AI Act", norit centieni atrast līdzsvaru, kā veicināt MI izplatību un pielietojumu tautsaimniecībā un valsts pārvaldē, vienlaikus risinot iespējamos riskus un definējot skaidrus spēles noteikumus.

"MI ir joma, kas nākamo gadu laikā turpinās strauji attīstīties. Patlaban diskusijas notiek gan lēmumu pieņēmēju līmenī, regulatoru līmenī, gan akadēmiskajā vidē, jo uz daudziem jautājumiem precīzu atbilžu vēl nav. Vienlaikus MI ietekme paliek aizvien lielāka, tāpēc šie jautājumi ir jārisina," sacīja Dombrovskis.

Runājot, kādi ir ES izaicinājumi "MI sacensībā" ar ASV un Ķīnu, eirokomisārs akcentēja, ka tie ir vairāki. Piemēram, pieejamais finansējums. Viņš atzīmēja, ka MI attīstība ir resursietilpīga un tam ir vajadzīgs galvenokārt privātais, bet arī publiskais finansējums, tāpēc ES ir pieņemts "MI kontinenta pasākumu plāns" jeb "The AI Continent Action Plan", kurā paredzētas apjomīgas investīcijas arī no publiskā sektora. Tādā veidā atbalstot gigarūpnīcu veidošanu ES un veicinot to, lai MI tiktu izmantots uzņēmumos un iestādēs, skatoties gan uz MI piedāvājuma, gan pieprasījuma pusi.

Kā otru faktoru Dombrovskis minēja pieeju datiem, jo, lai trenētu MI modeļus, ir vajadzīgs liels datu apjoms. Viņš akcentēja, ka ES ir striktāks regulējums attiecībā uz datu pieejamību, piemēram, arī uz personas datu aizsardzību. Eirokomisāra vērtējumā ir zināma dilemma, kā nodrošināt, piemēram, personas un industriālo datu aizsardzību ar vajadzību trenēt MI modeļus.

Viņš uzsvēra, ka risinājums ir datu anonimizācija, proti, MI trenēšanā var izmantot anonimizētus datus, taču tos nevar savienot atpakaļ ar konkrēto cilvēku vai uzņēmumu. Kā trešo izaicinājumu Dombrovskis minēja nacionālās barjeras ES iekšējā tirgū, kas nereti kavē uzņēmumu izaugsmi. Viņš skaidroja, ka tāpēc uzņēmumi izaugsmes jeb "scale-up" stadijā bieži izvēlas attīstīties, piemēram, ASV.

Eirokomisārs uzsvēra, ka gan MI, gan datu centri prasa lielus energoresursus, pamatā elektrību, tāpēc viens no jautājumiem ir elektroenerģijas pieejamība pietiekamos apjomos MI un datu centru attīstībai. Viņš atzīmēja, ka industrijā ir vērojama tendence, ka datu centrus patlaban mēra nevis gigabaitos, bet gan gigavatos. Dombrovskis norādīja, ka MI un datu centri nav vienīgā tendence, ir virzība uz elektromobilitāti un lielāku tautsaimniecības elektrifikāciju.

"No vienas puses ir jāstrādā, lai elektroenerģijas ražošanas jaudas būtu lielākas, no otras - jāstrādā arī pie jaunajām tehnoloģijām, ja runājam par MI un datu centriem. Tur ir iespējami būtiski energoefektivitātes ieguvumi, ja panāk mazāku enerģijas patēriņu uz datu vai skaitļošanas darbību vienībām," teica Dombrovskis.

Runājot par Latvijas iespējām būt par daļu no "MI revolūcijas", viņš uzsvēra, ka Latvijai vajadzētu aktīvi iesaistīties un jāmeklē nišas, kur Latvija var sniegt savu pienesumu, gan arī veicināt ekonomikas izaugsmi. Dombrovskis norādīja, ka Latvijai ir iestrādes šajā un citos virzienos, piemēram, kvantu skaitļošanā, taču vienlaikus tas ir jautājums par ieguldījumiem zinātnē un inovācijās, kur Latvija ir vienā no pēdējām vietām ES. Viņaprāt, Latvijā ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi inovatīvajās nozarēs.

Runājot par iespējamo risku, ka ar MI attīstību daļa cilvēku var zaudēt darbu, eirokomisārs akcentēja, ka tās ir strukturālas izmaiņas darba tirgū un tās būs jāvada. Dombrovskis norādīja, ka Eiropā ir novecojoša sabiedrība un ar to saistītā darbaspēka pieejamības samazināšanās. Viņaprāt, daļu no darba vietām var aizstāt ar MI, vienlaikus ir jautājums, vai tās darba vietas, kur trūkst darbinieku, ir tās, kuras var aizstāt ar MI.

Dombrovska vērtējumā runa ir par to, kā strukturēt MI pielietošanu, lai maksimāli kāpinātu strādājošo produktivitāti, taču svarīgs ir arī sociālais atbalsts un darbinieku pārkvalifikācija situācijās, ja darba vietu aizstāj ar MI. Viņš uzsvēra, ka tehnoloģiju attīstība ir strauja un tā prasa arī pastāvīgu darba ņēmēju prasmju attīstību, lai tās atbilstu jaunajam darba tirgus pieprasījumam.

Eirokomisārs atzīmēja, ka, raugoties no darba tirgus pieprasījuma viedokļa, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka patlaban apmēram trešā daļa no pieejamām darba vietām prasa MI prasmes. Turklāt OECD prognozē, ka tuvāko gadu laikā proporcija varētu divkāršoties. Dombrovskis uzsvēra, ka patlaban strauji parādās arī pieprasījums pēc darbaspēka, kam ir MI prasmes un kas māk MI pielietot.

Jau rakstīts, ka Beļģijas galvaspilsētā šodien norisinās Briseles ekonomikas forums, kas ir ikgadējs Eiropas Komisijas pasākums. Kā norādīts foruma tīmekļvietnē, vairāk nekā 25 gadus tas pulcē politiskos līderus, uzņēmēju pārstāvjus, pilsonisko sabiedrību, akadēmiķus un galvenos ekonomikas dalībniekus. Šī gada foruma centrā ir ES stratēģiskā loma un tās ambīcijas MI sacensībā.