Lai arī pēdējos gados koka grīdu segumu tirgus ir piedzīvojis radikālas svārstības, tomēr SIA Amber Wood pašlaik aktīvi strādā pie jaunu iespēju radīšanas, kuras nākotnē būtiski palielinās uzņēmuma konkurētspēju. 

Investīciju miljoni

“Esošās tehnoloģijas un to ražošana ir griesti tam biznesa modelim, kāds tas ir pašlaik,” situāciju skaidro SIA Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Viņš norāda, ka 2021. gadā uzņēmums saņēma Eiropas patentu jaunam divslāņu grīdas dēļu savienojumam, tā izgatavošanas tehnoloģijai, taču tā priekšrocības tirgū pilnībā izmantot nespēja, jo pietrūka atbilstošu ražošanas jaudu. “Latvijas ierēdņi šādām inovācijām - neierobežota garuma divslāņu grīdas dēļu ražošanai — neticēja, un uzņēmums atbalstu nesaņēma, taču, neraugoties uz to, šo produktu ieviesām ražošanā. Pašlaik izstrādājam jaunus inovatīvus divslāņu grīdas dēļus ar spriegumu kompensācijas rievām, to izgatavošanas tehnoloģiju,” stāsta I. Akerfelds.  

Viņš atzīst, ka Eiropas patenta pieteikums atrodas izstrādes procesā. “Jebkurā situācijā jaunais patents kopā ar jau spēkā esošo SIA Amber Wood īpašumā esošo Eiropas patentu nostiprinās zīmola Stalgen divslāņu dēļu pozīcijas tirgū,” uzsver I. Akerfelds. Viņš norāda, ka uzņēmums ir ieguvis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās programmas atbalstu (100 000 eiro) un centīsies savā ražošanas procesā izmantot robotus daudzslāņu materiālu izgatavošanas tehnoloģiskajā procesā nesošā slāņa un virskārtas līmēšanā. “Robotizētu tehnoloģiju ieviešana komplektā ar investīcijām ražošanas procesu uzraudzības un vadības algoritmu pārveidē un adaptācijā mākslīgā intelekta integrācijas vajadzībām ilgtermiņā atmaksāsies ne tikai ražošanas konkurētspējā un efektivitātē, bet arī produkcijas kvalitātē un ražošanas procesu ilgtspējā,” savu pārliecību pauž I. Akerfelds. Viņš atzīst, ka iecerētā uzņēmuma pārveides projekta izmaksas tiek lēstas uz diviem miljoniem eiro. “Investīcijām jābūt samērojamām ar rezultātu, un nevar atļauties ieguldīt līdzekļus, nerodot to atgūšanas iespējas,” tā I. Akerfelds.

Krasu pārmaiņu gadi

Uzņēmuma līdzīpašnieks atzīst, ka pēdējos gados ir piedzīvotas ļoti daudzas straujas pārmaiņas, kādas nav pieredzētas visu 20 saimnieciskās darbības gadu laikā. “Pašlaik ļoti daudzu valstu tirgos ir ļoti minimāls pieprasījums pēc grīdas materiāliem, piemēram, Vācijas tirgū kritums ir 46% apmērā,” situāciju noieta tirgos raksturo I. Akerfelds. Viņš atzīst, ka Eiropā pašlaik ir bankrotējuši vairāki koka grīdu ražošanas uzņēmumi, vēl daļai to kreditējošās bankas ir ieviesušas uzraudzības režīmu, kas nozīmē restrukturizāciju. “Bija piedāvājums iegādāties vienu pašlaik nestrādājošo koka grīdu ražošanas kompāniju Eiropas valstī, tomēr pārvaldības problēmu risku dēļ no šāda piedāvājuma atteicāmies,” uz jautājumu, vai nav bijuši piedāvājumi iegādāties konkurentus citās zemēs, atbild I. Akerfelds. Viņš gan atteicās prognozēt, kāds liktenis varētu sagaidīt tos grīdu ražotājus, kuriem ražošana ir apstājusies. “Viss sākās ar Covid - 19 pandēmijas ierašanos, kura radīja ierobežojumus ne tikai darbam, bet arī ceļošanai, kā rezultātā cilvēki, sēžot mājās, nolēma labiekārtot vai arī veikt remontu savā mājoklī, restorānā, viesnīcā, kas bija slēgti ierobežojumu dēļ, un tika radīts milzīgs pieprasījums pēc grīdas materiāliem,” norāda I. Akerfelds. Viņš uzsver, ka ažiotāža rezultējās ne tikai ar strauju pasūtījumu pieauguma lēcienu, bet arī nosacītu deficītu, kas vēl vairāk palielināja produkcijas cenas. 

“Pieauga arī visu ražošanai nepieciešamo izejmateriālu – ozola, oša koksnes, saplākšņa, līmju un citu materiālu - izmaksas, kas arī rezultējās ar iespaidīgu neto apgrozījuma pieaugumu un ne pārāk pievilcīgu peļņas apjomu pieaugošu ienākumu situācijā,” tā I. Akerfelds. Viņš atzīst, ka pieprasījuma ažiotāžas apstākļos viss izskatījās salīdzinoši rožaini, taču skarbā realitāte to nosēdināja uz zemes. “Faktiski pašlaik var secināt, ka reālais pieprasījums ir tikai par 10-15% zemāks, nekā tas bija pirms ažiotāžas laika, un tas nav nekas ļoti dramatisks, jo ir pieredzēta līdzīga pieprasījuma svārstību amplitūda,” uzsver I. Akerfelds. Viņš norāda, ka arī būvniecības, rekonstrukciju apsīkumu grīdu ražotāji, arī AmberWood, sāka izjust aptuveni gadu pēc tam, kad to sajuta būvniecības pakalpojumu sniedzēji. “Tas tikai nozīmē, ka tajā brīdī, kad būvniecība sāks saņemt jaunus pasūtījumus un lēnām atgūs savu iepriekšējo līmeni, grīdas segumu ražotāji to izjutīs apmēram pēc gada,” tā I. Akerfelds.

Dominē Šveice

Lai arī pēdējo gadu laikā ir sarukuši celtniecības apjomi teju vai visā Eiropā, tomēr Amber Wood šo laiku ir izmantojis, lai nostiprinātos ļoti augstu produkcijas kvalitāti prasošajā Šveicē. “Pašlaik lielākais Amber Wood ražotās produkcijas noieta tirgus ārzemēs ir Šveice — ap 60% no eksporta, lai šajā tirgū varētu iekļūt,  ir ieguldīts daudz laika (septiņi gadi), resursu, un tā noturēšanai arī ir nepieciešams veltīt lielu darbu,” uz jautājumu par Šveices tirgus specifiku atbild I. Akerfelds. Viņš norāda, ka savu produkciju realizē arī Vācijā, Francijā, Skandināvijas valstīs, nelielos apjomos arī Lielbritānijā un Austrālijā. “Strādājam pēc citāda modeļa, nekā to darīja vairums konkurentu Eiropā,” uz jautājumu par to, kas tad ir Amber Wood veiksmes formula, atbild I. Akerfelds. Proti, daudzi ražo tikai pēc konkrēta pasūtījuma saņemšanas, un, ja potenciālais produktu sortimenta un vēl jo vairāk izskata klāsts ir ļoti plašs, tad klienti spiesti gaidīt sev vēlamās grīdas izgatavošanu. “Amber Wood ražojam gan pēc pasūtījuma, gan arī ir kāda daļa grīdas segumu jau noliktavā, un, kā liecina daudzu gadu pieredze, tad  potenciālie pircēji bieži vien ir gatavi iegādāties produkciju jau no noliktavas, jo tā pasūtījumu saņem ātrāk,” uz gatavās produkcijas noliktavas krājumu pozitīvo pusi norāda I. Akerfelds. Vienlaikus viņš uzsver  kompānijas izmēru. “Esam pietiekami lieli, lai varētu sekmīgi strādāt tirgū, un vienlaikus esam pietiekami mazs uzņēmums, lai neuztrauktos par to, kādas svārstības notiek tirgū,” kompānijas vadmotīvu atklāj I. Akerfelds.

Neiespējamas prognozes

zņēmuma līdzīpašnieks īsti nevēlas prognozēt to, kāds varētu būt 2025. gads, jo iepriekšējās prognozes tā arī nav piepildījušās. “Kurš varēja prognozēt milzīgo cenu kāpumu visam 2022. gadā? Neviens! Kurš varēja prognozēt tik augstu procentlikmju noteikšanu, kā to veica Eiropas Centrālā banka? Kurš varēja prognozēt, ka 2021. gadā produkciju izķēra kā karstus pīrādziņus?” uz jautājumu par prognozēšanu atbild I. Akerfelds. Viņš norāda, ka iepriekš daļa ozola izejvielu tika importēta no Krievijas un Ukrainas, piegāde pašlaik no Ukrainas ir apgrūtināta, bet no Krievijas - nelegāla, tagad šie materiāli tiek iepirkti Latvijā, komplektējošās izejvielas - no Beļģijas. “Uzņēmums mierīgi turpinās strādāt, ar prieku radīt jaunus patentus un produktus, kas būs interesanti gan potenciālajiem pircējiem, gan mums kā ražotājiem, tāpēc ir mazsvarīgs jautājums, cik m2 saražosim 2025. vai 2026. gadā,” uz jautājumu par uzņēmuma ģenerālo vīziju atbild I. Akerfelds.

Viedoklis

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents

SIA Amber Wood produkti pēc personīgās pieredzes ir ļoti labi, bet biznesa pieeja man simpatizē - spējuši izaugt tik lieli, lai gūtu ieguvumu no standartizācijas un ražošanas vairumā, bet ražotnes jaudās apstājušies precīzi pie robežas, kur nezaudē mazā nišas uzņēmuma priekšrocības. Tāpat ne brīdi neapstājas izpētē un veiksmīgi mārketingā izmanto patentu simbolismu, kas lieku reizi atgādina, ka šie vīri savulaik bija mācībspēki Meža fakultātē. Amber Wood lieliski savij kopā amatniecību, ražošanu un zinātni. Tik vienreiz viņiem derētu beigt koķetēt ar viensētnieciskumu un iestāties kādā no nozares profesionālajām organizācijām.