Pasaulē medikamentu tirgus aug, un straujākais pieaugums notiek valstīs, kurās ir vismazāk sakārtota veselības aprūpes pieejamības sistēma. Eiropas Savienībā (ES) un ASV šī nozare ir stabila, tādēļ tajā nav vērojami strauji izrāvieni. 

“Arī Latvijai vēl ir, kur attīstīties, un viens no virzieniem ir zāļu kompensācijas sistēmas sakārtošana, piešķirot tai nepieciešamo finansējumu vismaz Eiropas vidējo rādītāju līmenī” teic Juris Bundulis, vienlaikus norādot, ka, viņaprāt, nacionālo zāļu ražotāju resursi un potenciāls patlaban valsts līmenī netiek pietiekami novērtēti. 

Eiropas Savienības valstīts vidēji 40% medikamentu tiek importēti, bet ap 60% ražoti uz vietas, savukārt Latvijā imports veido 94%, turpretī nacionālo ražotāju īpatsvars tirgū ir vien 6% (kopš 2022. gada tas ir pieaudzis par 1%). Tomēr 60 līdz 80% farmaceitisko vielu Eiropas ražotājiem nodrošina Ķīna un Indija. Šajās piegāžu ķēdēs mēdz būt pārrāvumi, kas apgrūtina darbu ražotājiem, sevišķi spilgti šīs problēmas izgaismojās Covid-19 pandēmijas laikā.

Olainfarm valdes priekšsēdētājs norāda, ka līdz ar to medikamentu pieejamībai ir izaicinājumi arī citviet pasaulē, tai skaitā ES. Darbojas regulatorās prasības, katra valsts cenšas aizsargāt savas vietējās intereses un tirgu. “Lokālā ražošana ir pamatu pamats lielākai neatkarībai, drošībai un stabilitātei, to akcentē visā ES līmenī. Latvija var lepoties, ka ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā ir saglabājusies nacionālā farmācijas industrija. Iespējas, ko mums tas dod, ir jāizmanto maksimāli. Uz vietas ražojot arī aktīvās farmaceitiskās vielas, ne tikai pašus medikamentus, tiek minimizēta atkarība no ārvalstu piegādātājiem. Latvijai šādas iespējas ir un šī tradīcija ir jāturpina,” uzsver J. Bundulis un izsaka cerību, ka Veselības ministrija nacionālo farmācijas uzņēmumu vajadzības būs sadzirdējusi un attiecīgi rīkosies. 

Viņš norāda, ka farmācija ir viena no reglamentētākajām jomām, kurā pārmaiņas notiek ilgstošā laika periodā. Piemēram, kāda jauna produkta ieviešanas cikls parasti ilgst no diviem ar pusi līdz pat sešiem gadiem. Apmēram 18 mēnešus aizņem produkta izstrāde, pus gadu ilgst tehnoloģiju pārnese, iesniegšana reģistrācijai prasa sešus līdz deviņus mēnešus, savukārt reģistrācijas process – līdz 18 mēnešiem, kam seko cenas reģistrācija un medikamenta iekļaušana kompensācijas sistēmā sešu līdz deviņu mēnešu garumā.

Juris Bundulis pastāsta, ka ES ir izveidoti galvenie rīcības virzieni medikamentu pieejamības nepārtrauktības nodrošināšanai: “Ir kritiski svarīgo zāļu saraksts, tāds tapis arī Latvijā. Tiek strādāts pie kritiski svarīgo zāļu iegādes un nacionālo krājumu veidošanas, kā arī zāļu ražošanas jaudu palielināšanas instrumentiem nacionālā līmenī. Neviena pasaules valsts nav pašpietiekama, bet, kāpinot nacionālās ražošanas apjomu, spriedze par krīzes apstākļiem būtiski samazināsies."

Farmācijas nozares pārstāvis uzsver arī piegāžu avotu diversifikācijas nozīmību, lai, kaut kādu apstākļu ietekmē iztrūkstot vienam posmam, neciestu visa sistēma.  

Jura Bunduļa viedokli par nacionālās farmācijas lomu drošības kontekstā, kā arī ieteikumus par atbildības sadalījumu starp dažāda līmeņa veselības aprūpē iesaistītajām pusēm un vienotas informācijas aprites sistēmas ieviešanas nepieciešamību skatiet video!