Vēl pirms dažiem gadiem diskusijas par blokķēdi un Web3 Latvijas publiskajā telpā bieži vien aprobežojās ar spekulatīvām sarunām par kriptovalūtu cenām. Šodien, 2026. gada sākumā, bilde ir fundamentāli mainījusies. Mēs vairs nerunājam par "jaunajām tehnoloģijām" nākotnes formā - dzīvojam laikā, kad finanšu infrastruktūra tiek pārbūvēta mūsu acu priekšā. Pasaule šobrīd piedzīvo divas milzīgas tendences: stabilās kriptovalūtas (stablecoins) kļūšanu par globālu maksājumu standartu un reālu aktīvu tokenizāciju (Real World Assets - RWA).
Latvijai šobrīd ir unikāls vēsturisks logs - pateicoties Eiropas Savienības MiCA (Markets in Crypto-Assets) regulai, vairs neesam „pelēkajā zonā”. Mēs esam tiesiskā un regulētā vidē, kur Latvija var kļūt par reģiona finanšu tehnoloģiju (fintech) galvaspilsētu, ja vien rīkosimies ātri.
Stabilās kriptovalūtas - no nišas instrumenta līdz globālai maksājumu asinsritei
2026.gadā stabilās kriptovalūtas - digitālie dolāri un eiro uz blokķēdes - vairs nav tikai kripto tirgotāju rīks. Tās kļuvušas par starptautisko maksājumu norēķinu pamatu un izaicina ierasto SWIFT maksājumu sistēmu. Kamēr tradicionālās banku sistēmas joprojām cīnās ar "T+2" (divu dienu) norēķinu cikliem un augstām komisijām par pārrobežu maksājumiem, steiblcoini nodrošina tūlītējus norēķinus par niecīgu cenu. Tas ir īpaši svarīgi Latvijas uzņēmējiem, kuri lūkojas jaunu eksporta tirgu virzienā.
Pasaule pāriet uz "programmējamu naudu" un tas nozīmē, ka uzņēmumi var automatizēt maksājumus ar viedajiem līgumiem, negaidot bankas apstiprinājumu. Latvijas eksportētājiem tas nozīmē labāku naudas plūsmu un mazākas izmaksas. Ja Latvija būs valsts, kurā šādi uzņēmumi jūtas juridiski droši un saprasti, mēs piesaistīsim nevis simtus, bet tūkstošus jaunu darba vietu.
Aktīvu tokenizācija - likviditāte tur, kur tās nekad nav bijis
Otra un, iespējams, vēl jaudīgāka tendence ir reālu aktīvu tokenizācija (RWA). Tas nozīmē uz blokķēdes "uzlikt" jebko - nekustamo īpašumu, valsts obligācijas, mežus vai pat uzņēmumu akcijas.
Kāpēc tas ir aktuāli 2026. gadā? Jo tas demokratizē investīcijas. Ja agrāk, lai investētu lielā komercīpašumā Rīgas centrā, bija vajadzīgi miljoni, tad tagad caur tokenizāciju to varētu izdarīt jebkurš ar 100 eiro. Tas radītu milzīgu kapitāla pieplūdumu ekonomikai, īpaši šajos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad tradicionālie investori rūpīgāk apdomā savus ieguldījumus. Latvijas uzņēmumiem tā būs iespēja piesaistīt investīcijas no visas pasaules bez sarežģītiem starpniekiem.
Latvijas priekšrocība - zemas izmaksas un elastīgs regulators
Jau šobrīd redzam, ka Latvijas Bankas izsniegtās pirmās MiCA licences piesaista globālus spēlētājus. Uzņēmumi saskata Baltiju kā stratēģisku punktu. Latvijas galvenais trumpis ir konkurētspējīgas uzraudzības maksas, pieejams regulators un pievilcīga likumdošana. Taču mēs nedrīkstam apstāties.
Lietuva un Igaunija mums vienmēr elpo pakausī. Lai Latvija būtu ieguvēja, mums ir:
Jāpielāgo likumdošana RWA jomā: Mums ir nepieciešams skaidrs regulējums, kā nekustamais īpašums vai komercķīla tiek juridiski sasaistīta ar digitālo tokenu.
Jāstiprina izglītība: Mums vajag "Web3 talantu fondu", lai mūsu programmētāji un juristi būtu labākie reģionā.
Jābūt drosmīgiem: Valsts pārvaldei un uzņēmējiem jāsāk praktiski izmantot steiblcoinus un blokķēdi savos procesos, rādot piemēru jauno tehnoloģiju ieviešanā. Viena no pirmajām pozitīvajām iniciatīvām varētu būt iespēja uzņēmumiem maksāt nodokļus kriptovalūtā - līdzīgi kā pašlaik uzņēmuma pamatkapitālu Latvijā var apmaksāt kriptovalūtā.
Pašlaik esam krustcelēs - varam būt tikai patērētāji un pasīvi vērotāji, vai arī tomēr tie, kas izstrādā standartus nākamajai finanšu ērai. 2026. gadā "Web3" vairs nav eksperiments - tā ir ekonomiskā realitāte. Latvijai ir jākļūst par valsti, kurā top nākotnes vienradži, un mums ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi. Tikai jābeidz baidīties un jāsāk rīkoties.
