Viltus kandidāti attālinātajās intervijās izmanto sejas viltošanas jeb dziļviltojumu (deepfake) tehnoloģiju, kas ļauj uzdoties par citu personu. Tas visbiežāk tiek radīts ar mērķi piekļūt dažādai uzņēmuma iekšējai informācijai, kuru izmantot ļaunprātīgos nolūkos. 

Līdz 2028. gadam katrs ceturtais darba kandidāts pasaulē varētu būt viltots

Tiešsaistes darba intervijas palīdz taupīt laiku un tās aizvien ir aktuālas tādās nozarēs, kā IT, kur darbs norit gan attālināti, gan klātienē un uzņēmumi konkurē par talantiem starptautiskā līmenī. Savulaik par šo problēmu vairāk runāja uzņēmumu vadītāji un personāla atlases speciālisti no Rietumeiropas valstīm vai ASV, kur pērnā gada dati liecina, ka 17% personāla atlases vadītāju ir saskārušies ar kandidātiem, kuri izmanto dziļviltošanas tehnoloģiju, lai mainītu seju un balsi (karjeras platformas “Resume Genius” pētījums). Taču šobrīd tendence izplatās visā pasaulē - konsultāciju un pētījumu uzņēmums “Gartner” prognozē, ka līdz 2028. gadam katrs ceturtais darba kandidāts pasaulē varētu būt viltots. Tas nozīmē, ka problēma neies secen arī Latvijai – arī pie mums uzņēmumi jau saskaras ar šādu izaicinājumu. 

MI attīstība nozīmē, ka izveidot pārliecinošu video intervijas viltojumu kļuvis salīdzinoši vienkārši - pietiek ar attēlu vai īsu video fragmentu un dažas sekundes ilgu personas balss ierakstu. Viltus kandidāti var būt no jebkuras pasaules valsts un problēma nav tikai finansiālie zaudējumi – šādi kandidāti padara atlases procesu sarežģītāku, ilgāku un dārgāku, kā arī rada riskus godprātīgajiem kandidātiem. Vizuālas un uzvedības pazīmes, kas “nodod” viltus kandidātusKā tad īsti var atpazīt šādu viltus kandidātu un kā nošķirt – godprātīgu, bet ļoti satrauktu intervijas dalībnieku, kuram, iespējams, ir nekvalitatīvs interneta pieslēgums un kamera ar sliktu izšķirtspēju, un kandidātu, kurš radīts ar dziļviltojumu? Diemžēl, darba intervijas laikā nav viena “maģiskā brīža”, kad kļūst pilnīgi skaidrs, ka cilvēks nav īsts, tas ir vairāku pazīmju kopums, kam ir vērts pievērst uzmanību. 

Pirmās pazīmes parasti ir vizuālas, piemēram, kandidāta seja var kustēties mazliet nedabiski (acu skatiens “lēkā”, mutes kustības nav pilnīgi sinhronas ar runu, sejas kontūras šķiet viegli izplūdušas vai deformētas). Dažkārt ķermenis kustas vienā ritmā, bet seja - citā. Var gadīties, ka cilvēks šķietami kustas krēslā, bet apģērbs nekustas dabiski. Ir arī uzvedības pazīmes, piemēram, kandidāts regulāri atsakās ieslēgt kameru vai atrod attaisnojumus, kāpēc to nevar izdarīt. Atbildes uz jautājumiem var būt ļoti perfektas, bet pirms tām ir ilgākas pauzes, it kā kāds klausītos vai lasītu priekšā tekstu. Dažkārt var dzirdēt klaviatūras taustiņu skaņas tieši pirms atbildes. Vēl viens risks ir tas, ka vienā intervijas kārtā parādās viens cilvēks, bet vēlāk jau pavisam cits, vai arī intervijas laikā redzamais cilvēks nav tas, kurš vēlāk sāk darbu.

Eiropas Savienības MI akts neaizliedz dziļviltojumus 

Ja potenciālais darba devējs tomēr ir secinājis, ka intervijas laikā sarunājas ar dziļviltojumu, viņam nav pienākuma turpināt atlases procesu, tomēr svarīgi, lai lēmums nebūtu balstīts subjektīvos pieņēmumos (piemēram, izskatu, akcentu vai tehniskām problēmām), bet gan konkrētās, dokumentētās pazīmēs. 

Eiropas Savienības MI akts neaizliedz dziļviltojuma tehnoloģiju kā tādu, bet uzliek pienākumu nodrošināt pārredzamību un pieprasa skaidru informēšanu. Ja tiek radīts dziļviltojuma video, balss vai attēls, ir skaidri un nepārprotami jānorāda, ka tas ir mākslīgi radīts. Ja kandidāts darba intervijā par to neinformē, tiek pārkāpts attiecīgais regulējums. Iespējamie pārbaudes mehānismi Svarīgi atcerēties, ka dziļviltojumam līdzīgus efektus var radīt arī slikts interneta savienojums, kameras kvalitāte, nogurums vai tehniskas problēmas. 

Lai šādu iemeslu dēļ neciestu godprātīgi kandidāti un rezultātā arī pats uzņēmums, ieteicams ieviest vairākus pārbaudes mehānismus vienlaikus, piemēram, identitātes pārbaudi (atbilstoši Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, proti, drīkst apstrādāt tikai tik daudz datu, cik nepieciešams konkrētajam mērķim, un kandidātam jābūt informētam par datu apstrādes nolūku), interviju ierakstīšanu (informējot par to), kandidāta digitālās pēdas izvērtēšanu vai salīdzināšanu starp vairākām interviju kārtām. Dziļviltojumu reizēm nevar atšifrēt vienas sarunas laikā – tas drīzāk ir jautājums par uzmanību, pieredzi un papildu drošības soļiem. Jo attīstītākas kļūst tehnoloģijas, jo svarīgāka ir cilvēka intuīcija un uzmanība, skaidri noteikti procesi un tehniski pārbaudes rīki.

Automatizācija nevar pilnībā aizstāt profesionālu spriedumu

Dziļviltojumu fenomens ļoti skaidri parāda, ka mākslīgais intelekts nav panaceja, kas automātiski atrisina visas problēmas un atgādina, ka ikviens tehnoloģisks ieguvums vienlaikus rada arī jaunus riskus. Jā, mākslīgais intelekts palīdz strukturēt CV plūsmu, identificēt atbilstošākos kandidātus, analizēt kompetences un paātrināt atlases procesu, taču tas sniedz rīkus arī tiem, kuri vēlas sistēmu apiet. Automatizācija nevar pilnībā aizstāt profesionālu spriedumu, kritisko domāšanu un drošības pasākumus. Mēs, “Helmes Latvia”, vienmēr cenšamies atgādināt klientiem un sadarbības partneriem rūpīgi izvērtēt mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanas nepieciešamību un samērīgumu. 

Tehnoloģiju ieviešanai jānotiek kopā ar skaidriem drošības mehānismiem, pārdomātiem iekšējiem procesiem un darbinieku apmācību.MI var ievērojami atvieglot darbinieku atlasi, taču mēs nedrīkstam tam akli uzticēties. Atslēga ir līdzsvarā – ir svarīgi nodrošinot cilvēka uzraudzību un iespēju iejaukties automatizētu lēmumu pieņemšanā (t.s. human in the loop princips). Mēs varam izmantot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, bet vienlaikus nepieciešams apzināties riskus un potenciālos ļaunprātīgas izmantošanas scenārijus.