Ģeopolitiskā spriedze nekavējoties atspoguļojās finanšu tirgos. Brent naftas cenas uzkāpa virs 80 dolāriem par barelu, pieaugot bažām par ilgstošu Hormuza šauruma blokādi. Straujš kāpums bija vērojams arī dabas gāzes cenām Eiropā pēc tam, ka “QatarEnergy” pārtrauca sašķidrinātās dabasgāzes ražošanu. Savukārt dārgmetālu tirgos marta pirmajās dienās bija vērojama liela volatilitāte. Kriptovalūtu tirgus uz militārajiem notikumiem reaģēja salīdzinoši mierīgi – bitkoins turpināja lejupslīdi un februārī samazinājās par 17%, sasniedzot aptuveni 66 000 BTC/USD. Tikmēr ASV dolāram bija diezgan veiksmīgas tirdzniecības dienas – 3. martā tas sasniedza 1,1600 EUR/USD atzīmi. Lai gan militārās operācijas radītais šoks izraisīja akciju tirgū kritumu marta pirmajā dienā, ASV akciju indeksi vēlāk atguvās un 2. martā palika lielākoties nemainīgi. Eiropas akciju tirgos gan līdzīga atkopšanās pagaidām nav novērota.

Februārī ASV akciju tirgos bija vērojama izteikta diverģence starp dažādiem akciju sektoriem. “Nasdaq Composite” indekss samazinājās par 3,4%, piedzīvojot vājāko mēneša sniegumu kopš 2025. gada marta. Kritumu lielā mērā ietekmēja ar mākslīgo intelektu (MI) saistītas bažas, kā arī augstāki, nekā gaidīti, inflācijas rādītāji. Savukārt “S&P 500” saruka par 0,9%. Tikmēr “Dow Jones Industrial Average” pieauga par 0,2% uz brīdi pārsniedzot 50 000 punktu robežu un fiksējot desmito pozitīvo mēnesi pēc kārtas. Indeksa pieaugumu lielā mērā veicināja kapitāla rotācija uz rūpniecības un enerģētikas sektoriem. Eiropas akcijas turpināja apsteigt ASV– “STOXX 600” indekss februārī pieauga par 3,7%.

Augstākā tiesa atceļ Trampa tarifus

Pēc vēsturiskā 20. februāra Augstākās tiesas lēmuma, kas Baltajam namam būtiski ierobežoja pilnvaras vienpusēji ieviest tarifus saskaņā ar Starptautisko ārkārtas ekonomisko pilnvaru likumu (IEEPA), Donalds Tramps atcēla iepriekšējos tarifus, kas bija nodrošinājuši vairāk nekā 160 mljrd. ASV dolāru ieņēmumus.

Tā vietā viņš izmantoja Tirdzniecības likuma 122. pantu, ieviešot pagaidu 10% vispārējo tarifu, kas vēlāk tika palielināts līdz 15%. Lai gan šīs izmaiņas izraisīja starptautisku pretreakciju un jaunus izaicinājumus Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), tas vienlaikus ir arī paātrinājis arī a dažus divpusējus darījumus.

LDP pārņem vadību Japānā

Lielākoties gaidītā Japānas Liberāldemokrātiskās partijas (LDP) uzvara 8. februāra parlamenta vēlēšanās premjerministres Sanaes Takaiči vadībā ir faktiski nostiprinājusi “Sanaenomiku” – fiskālo politiku, kuras centrā ir masveida aizsardzības un pusvadītāju nozares subsīdijas. Šī LDP uzvara nodrošina salīdzinoši retu stabilitātes prēmiju valstij, signalizējot par izšķirošu pāreju uz spēcīgāku un pašpietiekamāku Japānu. LDP uzvara lielā mērā novērš likumdošanas šķēršļus agresīvai un no budžeta deficīta finansētai industriālajai politikai.

Kā jau minējām iepriekš, šī fiskālā politika ir fundamentāli mainījusi Japānas procentu likmju vidi, paaugstinot 10 gadu valsts obligāciju (JGB) ienesīgumu virs 2% sliekšņa, tirgiem iecenojot gaidāmās obligāciju emisijas. Rezultātā pieaugošais spiediens uz JGB ienesīguma līkni mudina investorus izbeigt jenas “carry trade” darījumus un samazina globālo likviditāti. Lai gan Japānas jena joprojām svārstās starp reflācijas spiedienu un tās tradicionālo “drošā patvēruma” statusu, lētu jenās finansētu aizņēmumu ēra ir neatgriezeniski beigusies.

Vēl viena lieliska atskaišu sezona, taču tehnoloģijām latiņa turpina augt

2025. gada 4. ceturkšņa atskaišu sezona noslēdzās ar stabilu “S&P 500” peļņas pieaugumu 14,2% apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Tas ir jau piektais ceturksnis pēc kārtas ar divciparu pieaugumu. Šo rezultātu veicināja ieņēmumu pieaugums par 9,4% – spēcīgākais kopš 2022. gada beigām. Lai gan visi vienpadsmit akciju sektori uzrādīja pozitīvus gada rezultātus, “Mag7” turpināja darboties kā galvenais tirgus izaugsmes dzinējspēks, sasniedzot kopējo peļņas pieaugumu par 27,2%, kamēr pārējo 493 indeksa uzņēmumu peļņas pieaugums bija mērenāks – 9,8%.. Tomēr pēc rezultātu paziņošanas dažu “Mag7” uzņēmumu akcijas, tostarp “Nvidia”, piedzīvoja strauju kritumu klasiskā “sell the news” stilā. “Nvidia” akcijas nokritās par vairāk nekā 5%, neraugoties uz to, ka datu centru ieņēmumi pārsniedza prognozes (62 mljrd. ASV dolāru) un 1. ceturkšņa prognoze bija optimistiska (78 mljrd. ASV dolāru). Investori pievērsa uzmanību riskiem saistībā ar MI kapitālizdevumiem, neskaidrībām par “OpenAI” darījumiem un salīdzinoši augstām valuācijām. Neskatoties uz nākotnes “S&P 500” indeksa P/E koeficientu 21,6x, kas joprojām ir augsts attiecībā pret vēsturiskajiem vidējiem rādītājiem, fundamentālās perspektīvas joprojām ir optimistiskas, jo prognozes paredz noturīgu 14,6% peļņas pieaugumu 2026. finanšu gadā.