Pandēmija 2021.gadā, karš Ukrainā 2022. gadā un arī 2023.gads “neiepalika”, bet turpinājās ar jauniem ģeopolitiskajiem saasinājumiem, rekordaugstu inflāciju un attiecīgi asu monetāro politiku ar augstām procentu likmēm. Taču, neskatoties uz nestabilitāti un jaunajiem izaicinājumiem, gads vienlaicīgi bija arī ienesīgs ieguldītājiem. 

Cenu rekordi un centrālo banku cīņa

Viena no top tendencēm 2023.gadā noteikti bija cīņa ar rekordaugstu inflāciju visā pasaulē. Eiropas Centrālās bankas pretreakcija bija īstenot straujāko procentu likmju paaugstināšanu tās vēsturē. Arī ASV Federālā rezervju sistēma cēla procentlikmes visa gada garumā. Tas, protams, vājināja valstu ekonomikas izaugsmes un viesa izmaiņas arī investoru uzvedībā, kas kā pievilcīgus uzkrājumu un ieguldījumu risinājumus atkal sāka uzskatīt depozītus un obligācijas to ienesīguma dēļ. 

Patlaban jau sāk izskatīties, ka centrālo banku darbs ir izdarīts, dzīves dārdzība pamazām sāk samazināties un 2024. gadā visticamāk sagaidāmi lēmumi par procentlikmju samazināšanu. 

Investorus pārsteidz ASV un mākslīgā intelekta uzvaras gājiens

Visa 2023.gada garumā tika dzirdētas prognozes par zemākiem izaugsmes rādītājiem un pat recesiju lielākajos tirgos – ASV un Eiropā – kas gan attiecīgajā gadā nepiepildījās. Eiropa kopumā 2023.gadu izturēja visai labi, lai arī atsevišķas valstis piedzīvoja recesiju. 

Pārsteigums, kuru neviens negaidīja, bija ASV finanšu tirgus izrāviens, uzrādot spēcīgu izaugsmi. Vislielāko ietekmi atstāja mākslīgā intelekta (AI) uzvaras gājiens un ASV lielo tehnoloģiju kompāniju jeb tā saucamā “maģiskā 7-nieka” Microsoft, Tesla, Alphabet, Nvidia, Meta, Apple un Amazon lielais vērtības pieaugums. Tehnoloģiju uzņēmums Nvidia vistiešāk ieguva no mākslīgā intelekta jomas trakuma – augstākajos punktos akciju cenai kopš gada sākuma pieaugot gandrīz 2,5 reizes. Vienā brīdī praktiski viss ASV biržu pieaugums bija, pateicoties “maģiskajam 7-niekam”, kamēr pārējo uzņēmumu vidējais sniegums bija ap 0. Sekojot tendencēm, redzējām rezultātus arī mūsu piedāvātajos fondos. Piemēram, ROBUR Technology šogad uzrāda lielisku sniegumu, uz doto brīdi jau sasniedzot virs 40% pieaugumu no gada sākuma. Jautājums, vai AI trends saglabāsies arī 2024.gadā, vai arī nākamgad gaidāmi citi uzvarētāji.

Ne tik izteikta, bet tomēr interesanta tendence ASV bija arī izklaides nozares raita izaugsme, ko var gaužām vienkārši izskaidrot – cilvēki, beidzoties “mājsēdei”, bija izslāpuši pēc ceļošanas un socializēšanās. Attiecīgi, papildus tūrisma nozares izrāvienam gada pirmajā pusē, cilvēki masveidā atkal patērēja kino un mūzikas izklaides žanru. Holivudai un pop-mūzikai Amerikā izsenis ir bijusi liela saikne ar ekonomiku. Piemēram, vairāki analītiķi ir atzinušo, ka mūziķu Bejonses (Beyonce) un Teiloras Sviftas (Taylor Swift) superveiksmīgās turnejas, kā arī filmas “Bārbija” un “Openheimers” palīdzēja ASV ekonomikas labajam sniegumam. Bloomberg analītiķi aplēsa, ka abas popzvaigznes un tā saucamā “Barbenheimer” ASV iekšzemes kopproduktam 3.ceturksnī pievienoja aptuveni 8,5 miljardus dolāru. Tas ir 0,5% pieaugums un tas nav maz. 

Kam vēl pasaule sekoja līdzi?

Gads iesākās ar visoptimistiskākajām prognozēm tieši Ķīnas ekonomikai un akciju tirgiem, cerot uz atvēršanos pēc pandēmijas un pozitīvo ietekmi arī uz pasaules ekonomiku. Taču Ķīnas atvēršanās ceļš izrādījās celmaināks, nekā domāts. Gada otrajā pusē gan Starptautiskais valūtas fonds uzlaboja Ķīnas izaugsmes prognozes 2023. un 2024. gadiem, pateicoties labākam 3.ceturksnim, nekā cerēts, kā arī valsts atbalstam. 

2023. gadā arī turpinājās ASV un Ķīnas ģeopolitiskā stīvēšanās, kas visticamāk zināmā mērā palīdzēja un arī turpmāk palīdzēs Indijas ekonomikas un finanšu tirgus attīstībai, kas 2023. gadā bija starp straujāk augošajām lielajām ekonomikām, un arī daļai Dienvidāzijas valstu. Starp šī gada pārsteigumiem bija arī Japāna, kur pēc ilgiem gadiem, atgriežoties inflācijai, arī akciju tirgi piedzīvoja spēcīgu izaugsmi.

Eiropa ar interesi sekoja farmācijas uzņēmumam – “Novo Nordisk” un viņu diabēta preparātam “Ozempic”, kas kļuva par svara zaudēšanas “hītu” visā pasaulē. Līdzīgas tendences bija novērojamas arī ar ASV uzņēmumu “Eli Lilly” ar preparātu “Mounjaro”. Gan “Novo Nordisk”, gan “Eli Lilly” tā rezultātā piedzīvoja straujus vērtības pieaugumus. Interesanti, ka prognozes liecina, ka šis ir tikai revolūcijas sākums un visticamāk, pateicoties būtiskiem pozitīviem efektiem veselības uzlabošanā (sirds slimību, vēžu, diabētu un citu risku būtiska samazināšanās), šīm zālēm varētu būt nozīmīga ietekme pasaules veselības sistēmā.  

Nebija un nebūs tik slikti – ieguldījumi aizvien ar izaugsmes perspektīvu

Neskatoties uz ģeopolitisko spriedzi, 2023.gads bija labs gads investoriem akciju tirgos. Izskatās, ka tirgi sāk pieņemt spriedzi kā jauno realitāti un spēj ātri adaptēties. Šī spēja noderēs arī 2024.gadā, kad diemžēl vēl jāturpina sekot, kas notiek ar karu Ukrainā un Izraēlā. Gaidāmās vēlēšanas tādās lielvalstīs kā ASV, Lielbritānija, Indija nesīs daudz neskaidrību gan par kandidātiem, gan iznākumu, gan par ietekmi uz ģeopolitiku un finanšu tirgiem.

Procentlikmju turpmākā attīstība arī ir aktuāls jautājums. Prognozē, ka to pīķis ir sasniegts, un centrālajām bankām arvien vairāk jāņem vērā tādi faktori kā recesijas riski un arī gaidāmās ASV vēlēšanas. Likmju celšana padarīja pievilcīgākus zema riska produktus – termiņdepozītus un obligācijas; mazinoties procentlikmēm, interesantāki investoriem kļūs ieguldījumi akciju tirgos.

2023.gadā pasaules lielākie finanšu tirgi ASV, Eiropa un Japāna rādīja spēcīgu sniegumu. Ir cerība, ka tas turpināsies arī 2024.gadā, neskatoties uz neskaidrības plīvura saglabāšanos. 

Vēsture rāda, ka neko nav iespējams ļoti precīzi prognozēt. Ne negatīvus riskus (piemēram, ģeopolitisko konfliktu saasināšanos), ne pozitīvos izrāvienus (piemēram, mākslīgā intelekta straujo lēcienu). 2023.gadā populārākas kļuva obligācijas, bet tai pašā laikā varēja ļoti labi nopelnīt ieguldot akcijās. Tāpat vēsture arī rāda, ka, neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, ilgtermiņā ekonomikām un finanšu tirgiem ir tendence augt. Viens no galvenajiem ASV finanšu tirgus indeksiem S&P 500 indekss kopš 1957. gada vidēji ir audzis par 11,88% gadā jeb 8,5%, ņemot vērā inflāciju.

Tāpēc nenovecojoša stratēģija ir regulāras iemaksas savos izvēlētajos ieguldījumu instrumentos un ieguldīšana ilgtermiņā, diversificējot portfeli un izvēloties riska apetītei piemērotas summas. Jo, kā redzams arī no vēstures, svārstīgums un neprognozējamība ir ne tikai “jaunais normālais”, bet vienmēr ir bijusi finanšu tirgu realitāte, ar kuru jācenšas sadzīvot.