Jaunā CSRD tiks ieviesta valsts likumdošanā līdz 2024. gada otrajai pusei, kas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem ir ierobežots laiks sagatavoties jaunajām ziņošanas prasībām, un tiem uzņēmumiem, kuri vēl nav to izdarījuši, ir būtiski sākt gatavoties jau tagad. Šeit centīšos atbildēt uz galvenajiem jautājumiem, kas rodas saistībā ar jaunajām prasībām, lai uzņēmēji spētu novērtēt, kas tiem būtu darāms:

1.Uz ko attieksies Eiropas Savienības jaunās ilgtspējas ziņošanas prasības?

CSRD ziņošana būs obligāta un tiks īstenota trīs fāzēs:

1) Lielajiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem būs jāinformē par 2024. finanšu gadu ziņojumiem, kas publicēti 2025. gadā;

2) Uzņēmumiem, kas atbilst 2 no 3 kritērijiem (250 darbinieki un/vai 50 miljonu apgrozījums un/vai 25 miljonu aktīvi), būs jāinformē par 2025. finanšu gadu ziņojumos, kas publicēti 2026. gadā;

3) MVU un biržā kotētajiem mazajiem uzņēmumiem (izņemot mikrouzņēmumus), kas atbilst 1 no 3 kritērijiem (līdz 250 darbiniekiem, un/vai apgrozījums līdz 50 miljoniem, un/vai aktīvi līdz 25 miljoniem) būs jāinformē par 2026. finanšu gadu ziņojumos, kas publicēti 2027. gadā.

Izņēmums attiecas uz apvienotām uzņēmumu grupām ar Eiropas mātesuzņēmumu,  šādā gadījumā vietējā tirgū nav nepieciešams atsevišķs ilgtspējības ziņojums (lai gan dati konsolidētajam pārskatam joprojām tiek vākti lokāli un tiek izstrādātas iniciatīvas klimata neitralitātes sasniegšanai). 2027. gadā uzņēmumi ārpus ES, kuru ES meitasuzņēmums atbilst liela vai biržas sarakstā iekļauta uzņēmuma kritērijiem, kuru apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro, vai kuru mātesuzņēmums atrodas trešā ES valstī un ģenerē vairāk nekā 150 miljonus eiro, jāsāk ziņot par ilgtspējību, pamatojoties uz CSRD.

CSRD atbilstošie ilgtspējības ziņojumi ir jāsagatavo pēc Dubultās būtiskuma analīzes, lai saprastu, kuri ESG jautājumi ir būtiski un kuriem ir vislielākā ietekme uz vidi un sociālo jomu, kā arī to, kā vides un sociālie jautājumi finansiāli ietekmē ziņotāja uzņēmuma uzņēmējdarbību. Pamatojoties uz dubulto būtiskuma novērtējumu, nepieciešamie Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (ESRS) būs jāizmanto kā prasību un vadlīniju kopums tam, kādi dati ir jāziņo. Vēl būtiska ir arī ES taksonomijas regula. Tas ir liels daudzums informācijas, ar dažādām niansēm un aspektiem, un ir dabiski, ka ne visi uzņēmumi paši iedziļināsies šajā svarīgajā jomā, bet gan meklēs palīdzību pie ārējiem ekspertiem. Latvijā tādu pagaidām nav daudz un nākotnē to skaits pieaugs un ir svarīgi izvēlēties kvalificētus konsultantus, jo ziņošanas jautājumi ir cieši saistīti ar uzņēmumu reputāciju un noteiktiem juridiskiem pienākumiem.

Mēs esam atklājuši, ka svarīgi ir ne tikai palīdzēt mūsu klientiem izprast jaunās prasības un sagatavot ziņojumus, bet arī palīdzēt tiem izveidot ilgtspējīgas darbības plānu, atrast būtiskās jomas, kurās tie var dot būtisku ieguldījumu. Veiksmīgi piemēri parāda, ka runa nav tikai par ziņojumu gatavošanu, bet gan par to, kā integrāla un dziļa pieeja ilgtspējai palīdz integrēt ESG elementus biznesa stratēģijā, kā tas var piesaistīt papildu investoru uzmanību un kapitālu utt.

 2.Vai labāk ir izveidot specializētu ilgtermiņa amatu uzņēmumā, nolīgt uzņēmumu vai neatkarīgu speciālistu?

Tā kā dotais laiks ir īss un likumdošana joprojām tiek izstrādāta, iekšējiem un ārējiem ekspertiem vajadzētu sadarboties. Iekšējās pārmaiņas uzņēmumā var veikt tikai konkrētā uzņēmuma darbinieki, bet ārējie partneri var palīdzēt izprast nepieciešamās izmaiņas un palīdzēt tās īstenot un pārvaldīt. Jebkurā gadījumā uzņēmumiem būs nepieciešama augstākā vadības līmeņa persona, kas iekšēji pilnībā atbild par šo jomu (ciešā sadarbībā ar valdi, padomi, ja tāda ir, un, protams, uzņēmuma vadītāju). Turklāt parasti šo vajadzīgo ilgtspējas inovāciju apjoms ir tik liels, ka tas nav viena cilvēka darbs, un tāpēc ir svarīgi, it īpaši lielos uzņēmumos, izveidot komandas ar dažādu jomu ekspertiem, ja nepieciešams, arī ar ārējiem konsultantiem.

3.Kad sākt par to rūpēties un gatavot ziņojumu?

Patiesā atbilde ir, ka tam vajadzēja tikt izdarītam jau pagājušajā gadā. Kaut gan ES līmenī likumdošana tika pabeigta 2023. gadā, ir nepieciešams laiks un ieguldījumi, lai sagatavotu nepieciešamos procesus, IT sistēmas, saistītos kontroles mehānismus, utt., kā arī, lai apkopotu un novērtētu datus. Daudzi uzņēmumi ir dzirdējuši par gaidāmajām saistībām, bet nav izpētījuši, ko šīs izmaiņas nozīmē pašam uzņēmumam. Tāpēc bieži vien ir svarīgi sākt ar ESG apmācībām, lai saprastu, kas ir sagaidāms un kāda ir katra individuālā atbildība. Kā pirmo rīcības soli uzņēmumiem iesakām sākt ar Dubultas nozīmības analīzi, kas palīdz saprast sekas visiem nākamajiem soļiem CSRD īstenošanā. Pēc tam sekos vēl citas sarežģītas stratēģiskās un taktiskās darbības.

Ilgtspējas ziņojums ir tikai viens no rezultātiem. Mūsu pieredze liecina, ka laba ziņojuma sagatavošana prasa vismaz 4–6 mēnešus, taču tas nozīmē arī to, ka ir jābūt izveidotai pietiekama lieluma un atbilstošas kompetences iekšējai komandai, lai pārvaldītu ilgtspējas ziņošanas procesu. Svarīgi arī ņemt vērā, ka pirmā gada pārskats var nebūt pilnībā atbilstošs likumiem, jo ​​dažiem datiem ir nepieciešams 1-2 gadu monitorings, pirms tos var novērtēt un ziņot par tiem.

4.Cik uzņēmumam var izmaksāt ilgtspējas ziņojums? Kādi budžeti uzņēmumam šobrīd ir jānosaka šajā jomā?

Izmaksas var būt atkarīgas no tā, kā šodien tiek vērtēti biznesa riski, cik lielā mērā ESG jautājumi jau ir iestrādāti uzņēmuma stratēģijā, darbībā un procesos un cik ātri uzņēmums spēj pielāgoties izmaiņām jaunajā normatīvajā vidē. Tas ir atkarīgs arī no nozares – vai tā ir vairāk pakļauta klimata pārmaiņām, vai tai ir jāpārstrādā stratēģija, vai, piemēram, tīro tehnoloģiju sektorā jau ir paveikts daudz. Taču neatkarīgi no uzņēmuma lieluma, auditēto pārskatu sagatavošanas process prasa laiku.

Tas, cik labi uzņēmumiem izdodas vākt datus jaunajiem ilgtspējas ziņojumiem un atrast par datu pārvaldību un faktisko pārskata rakstīšanu atbildīgās puses, lielā mērā ir atkarīgs no uzņēmuma darbinieku kompetences, prasmēm un iemaņām. Šeit izšķiroša nozīme ir arī vadītāju iesaistei. Tāpēc šobrīd uzņēmumiem būtu nepieciešams plānot cilvēkresursus un finanšu budžetu, ko tie piešķirs ESG jomai un ilgtspējas ziņojumu gatavošanai, un jānodrošina, ka tie tiek neatkarīgi auditēti.