Latvijas uzņēmēji regulējuma izmaiņas negaida, rīkojas jau tagad

Eiropas Komisija 2025. gada pavasarī nāca klajā ar ESG regulējuma vienkāršošanas jeb Omnibus paketi, paredzot ilgtspējas ziņošanas termiņu atlikšanu un administratīvā sloga mazināšanu, vienlaikus saglabājot ESG mērķu sasaisti ar Eiropas Zaļā kursa īstenošanu. Šobrīd tiek pārskatīti ilgtspējas ziņošanas standarti, samazināts prasīto datu apjoms un pilnveidota ES ilgtspējas finanšu sistēma, lai efektīvāk novirzītu kapitāla plūsmas ilgtspējīgai izaugsmei. Papildus tam, šī gada februārī tika apstiprināts, ka obligātā ilgtspējas ziņošana tiks attiecināta uz ievērojami mazāku skaitu lielo uzņēmumu. 

Daļai lielo uzņēmumu ziņošana paredzēta ne agrāk kā ap 2027.-2028. gadu, taču, kā liecina aptauja, Baltijas uzņēmumi turpina uzsākto ilgtspējas kursu. Saskaņā ar datiem 38 % Latvijas uzņēmumu ilgtspējas prasību ieviešanu jau ir uzsākuši un plāno to turpināt neatkarīgi no plānotajām izmaiņām regulējumā, bet 17 % šīs prasības jau ir ieviesuši. Piektā daļa (19 %) izvēlējušies ilgtspējas prasību ieviešanu uz laiku atlikt, gaidot Eiropas Komisijas gala lēmumu. 

ESG principi palīdz uzņēmumiem savlaicīgi novērtēt iespējamos vides un sociālos riskus, stiprināt labu pārvaldību un kļūt noturīgākiem ilgtermiņā. Turklāt uzņēmumi ilgtspējas principus arvien biežāk uztver kā neatņemamu ilgtermiņa plānošanas un attīstības daļu nevis tikai formālu regulējuma prasību. Uzņēmumi, kas jau šodien integrē atbildību pret cilvēkiem, vidi un labu pārvaldību savā attīstības plānošanā, stiprina savu vērtību, investoru uzticību un pieeju kapitālam arī nenoteiktos laikos.

Igaunijā biežāk izvēlas nogaidīt, kamēr Lietuvā teju puse uzņēmumu ESG jau ieviesuši

Baltijas valstīs iezīmējas atšķirīgas pieejas ilgtspējas principu ieviešanā. Lietuvā gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu (48 %) jau ir uzsākuši ESG ieviešanu un plāno to turpināt, neskatoties uz iespējamām regulējuma izmaiņām. Savukārt Igaunijā uzņēmumi rīkojas piesardzīgāk – lai gan arī lielākā daļa (46 %) ir sākuši prasību ieviešanu, tomēr ievērojami vairāk uzņēmumu (41 %) nekā Latvijā (19 %) un Lietuvā (16 %) izvēlas nogaidīt līdz Eiropas Komisijas gala lēmumam.Aptaujas rezultāti rāda, ka uzņēmumi Baltijā šobrīd atrodas pārejas posmā – lielākā daļa aktīvi ievieš ilgtspējas prasības, mazākā – izvēlas nogaidīt līdz regulējuma skaidrībai. Kopējā tendence liecina, ka ilgtspējas jautājumi saglabā savu nozīmi uzņēmumu dienaskārtībā, jo vien neliela daļa Latvijā (13 %)  un Lietuvā (6 %) atzīst, ka par ESG principiem un prasībām nav informēti.

Somijas uzņēmumu skatījums – ESG kā izaicinājums un konkurences iespēja 

Kamēr Eiropas Komisija lemj par ilgtspējas ziņošanas prasību mīkstināšanu, OP Pohjola Lielo uzņēmumu aptauja** rāda, ka ESG regulējums ietekmē uzņēmējdarbību Somijā – gandrīz puse Somijas lielo uzņēmumu uzskata, ka ilgtspējas ziņošana patērē tik daudz resursu, ka tā samazina ieguldījumus konkrētās ilgtspējas aktivitātēs. Gadu iepriekš šo norādīja vien trešdaļa respondentu. Tāpat ESG prasību dēļ 40 % lielo uzņēmumu tuvākajā laikā paredz apakšuzņēmēju vai piegādātāju maiņu. Aptuveni puse uzņēmumu, kas plāno mainīt apakšuzņēmējus,  norāda, ka šīs izmaiņas visvairāk skars Somijas mazos un vidējos uzņēmumus, kas darbojas kā apakšuzņēmēji un piegādātāji lielajiem uzņēmumiem.Vienlaikus teju puse aptaujāto uzskata, ka ASV administrācijas kritiskā attieksme pret ilgtspēju var stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un tirgus pozīcijas, piemēram, zaļās un tīrās pārejas tirgos.

*Aptauju 2025. gada rudenī veica pētījumu aģentūra Kantar, aptaujājot 130 lielo un vidējo uzņēmumu pārstāvjus visās trīs Baltijas valstīs.

**2025.gada rudenī veiktajā OP Pohjola ikgadējā Lielo uzņēmumu aptaujā piedalījās 139 Somijas lielo uzņēmumu pārstāvji.