Jānis Lucaus, apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Balcia” valdes priekšsēdētājs
Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai jaunuzņēmumu ekosistēma kļūtu par vienu no valsts ekonomikas balstiem - laba piekļuve Eiropas tirgum, spēcīgs un konkurētspējīgs IT talantu fonds, daudzvalodīga sabiedrība un salīdzinoši zemākas dzīves un uzņēmējdarbības izmaksas nekā daudzviet Rietumeiropā, tomēr starptautiskajā vērtējumā “Global Startup Ecosystem Index 2025” Latvija ir noslīdējusi līdz 49. vietai, kamēr Igaunija ir 11. un Lietuva - 19. vietā.
Šis reitings liecina, ka esam iestrēguši pelēkajā zonā starp potenciālu un reāliem rezultātiem. Globālā jaunuzņēmumu vide attīstās straujāk, nekā spējam pielāgoties un konkurēt, tāpēc mums ir jārīkojas daudz mērķtiecīgāk, tostarp, domājot par izglītību, kas fokusēta tieši uz jaunuzņēmumiem. Uzņēmējdarbību nevar iemācīt tikai teorētiski - ir jātrenē domāšana, spēja eksperimentēt, pieņemt neveiksmi un strādāt komandā.
Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu
Latvijas jaunuzņēmumu centrs ir Rīga, šeit koncentrēti ap 70% no visiem valsts jaunuzņēmumiem. Pilsēta mērķtiecīgi investē ekosistēmas attīstībā, tiek piesaistītas investīcijas, un nozare ir definēta kā prioritāte. Arī valstiskā līmenī redzam, ka Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu un investīciju apjoms ik gadu aug. Tas nozīmē, ka pamats ir spēcīgs. Tomēr 195. vieta, ko Rīga ieņem globālajā reitingā, apliecina, ka ar nacionālu līderību vien nepietiek. Rīga ir Latvijas jaunuzņēmumu galvaspilsēta, bet, vai tā jau ir pietiekami skaidri pozicionēta Eiropas un pasaules kartē? Globālajā konkurencē nepietiek ar to, ka esi spēcīgākais savā valstī. Ir jābūt skaidrai specializācijai, pamanāmiem veiksmes stāstiem un eksportspējīgai uzņēmējdarbības kultūrai. Tāpēc nākamais solis Rīgai ir palielināt jaunuzņēmumu mērogu, ne tikai skaitu. Tas nozīmē lielāku fokusu uz produktu vai pakalpojumu eksportspēju, spēcīgāku pārdošanas infrastruktūru un drosmīgākas investīcijas agrīnās, bet globāli orientētās komandās.
Fragmentēta ekosistēma un lēna lēmumu pieņemšana
Ja runājam par to, kāpēc Latvijā kopumā globālajā jaunuzņēmumu ekosistēmas vērtējumā ir krietni zemākā vietā, nekā kaimiņvalstis, jāmin divi galvenie iemesli. Pirmkārt, Latvijā gan publiskajā, gan privātajā sektorā lēmumi nereti tiek pieņemti pārāk lēni. Jaunuzņēmumu vidē viss notiek daudz straujāk un uzņēmumi attīstās pa mēnešiem, nevis gadiem. Otrkārt, ekosistēma ir diezgan fragmentēta - daudz izcilu iniciatīvu, akseleratoru un kopstrādes telpu, taču vajadzētu uzlabot vienotu, koordinētu sistēmu, kas konsekventi veido starptautiski konkurētspējīgus uzņēmumus.
Trūkst pārliecības spēlēt “augstākajā līgā”
Latvijā ir spēcīgi un talantīgi cilvēki, bet mums joprojām pietrūkst pietiekami liela apjoma izaugsmes kapitāla un vēl drosmīgāku globālu ambīciju. “Balcia” ir viens no lielākajiem finanšu pakalpojumu eksportētājiem Latvijā, aptuveni 80% mūsu sniegto pakalpojumu tiek eksportēti, tāpēc mūsu pieredze ļauj diezgan skaidri saskatīt arī tipiskās kļūdas, ko uzņēmumi pieļauj ceļā uz starptautisku izaugsmi. Bieži var redzēt, ka uzņēmumā ir lieliska komanda un konkurētspējīgs produkts, bet trūkst pārliecības spēlēt “augstākajā līgā” jau no pirmās dienas. Uzskatu, ka galvenais izaicinājums ir mūsu domāšanas mērogs, ja mērķis būs iekarot pasauli, tad arī piesaistīt kapitālu un partnerus būs daudz vieglāk. Ja paraugāmies uz Igauniju un Lietuvu, varam redzēt, ka kaimiņi agrāk sāka veidot stāstu par sevi kā globālu tehnoloģiju centru, un tas sniedza augstāku pašapziņu. Latvijā šī pārliecība kļūst izplatītāka tikai pēdējos gados. Jaunā paaudze jau domā starptautiski, viņiem darbības lauks nav tikai Latvija, bet uzreiz arī Eiropa un pasaule. Mums vienkārši jāturpina stiprināt šo domāšanu kā normu, nevis izņēmumu.
Jaunuzņēmumi ceļ kopējo kvalitātes latiņu
Lai to paveiktu, liela nozīme ir izglītībai, kas fokusējas tieši uz jaunuzņēmumiem. Uzņēmējdarbību nevar iemācīt tikai teorētiski - ir jātrenē domāšana, spēja eksperimentēt, pieņemt neveiksmi un strādāt komandā. Tāpēc tādas iniciatīvas kā IT un jaunuzņēmumu programma “StartSchool” ir ļoti nozīmīgas - tās palīdz jauniešiem jau agrīni domāt kā uzņēmējiem. Ja vēlamies vairāk veiksmīgu jaunuzņēmumu pēc pieciem vai desmit gadiem, mums jāsāk ar izglītību šodien. Tāpēc ar prieku atbalstām šo programmu, jo tā ir ļoti pragmatiska un stratēģiska investīcija nākotnē. Ja Latvijā būs vairāk spēcīgu tehnoloģiju uzņēmumu, ieguvēji būs visi - arī tradicionālie uzņēmumi, kas ar tiem sadarbojas, no tiem mācās vai integrē to risinājumus savos procesos. Jaunuzņēmumi ceļ kopējo kvalitātes latiņu - ātrumu, klientu pieredzi, tehnoloģisko domāšanu.
Ja tuvāko piecu gadu laikā vēlamies panākt būtisku izrāvienu jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībā, mums jāveido paaudze, kam savas uzņēmējdarbības uzsākšana šķiet tikpat dabiska izvēle, kā darbs lielā uzņēmumā vai valsts sektorā. Tāpēc ir svarīgi integrēt uzņēmējdarbības domāšanu izglītības sistēmā. Jo agrāk jaunieši sāk domāt par problēmu risināšanu, produktu veidošanu un globālu tirgu, jo lielāka iespēja, ka drīzumā redzēsim reālus rezultātus.
