Pēdējās nedēļās arī pieaugušas bažas, vai laukos, kuros redzamas pārziemojušās nezāles, palielinās nezāļu spiediena risks un kā tas var ietekmēt ražas kvalitāti?Lai gan mainīgie laikapstākļi var būt nedaudz biedējoši, reālā situācija nav tik slikta. Šobrīd lielākais izaicinājums ir ilgstošais sausuma periods, tāpēc sniegs un lietus, ko sagaidījām, kultūraugiem bija pat nepieciešams. Pašlaik augsne ir tik sausa, ka turpmākajai augšanai ir svarīgs ikviens mitruma avots. 

Optimālā laikā iesētie ziemāju kultūraugi nav tik jutīgi pret sausuma periodu, jo ir izveidojuši pietiekami spēcīgu sakņu sistēmu, bet tie, kas ir vājāki, izjūt lielāku stresu.Vienlaikus pieaug arī bažas, ka laukos, kuros redzamas pārziemojušās nezāles, palielinās nezāļu spiediena risks. Diemžēl temperatūras svārstību dēļ smidzinājumu nav bijis iespējams veikt. Līdzīga situācija ir arī ar augu augšanas regulatoriem. Tos lietojot, ir īpaši jāpievērš uzmanība gan temperatūrai, gan augu stāvoklim – jo īpaši vājākiem kultūraugiem. Fungicīdu lietošana graudaugiem šobrīd vēl nav tik nozīmīga, jo būtiskas slimību pazīmes nav novērojamas, taču atsevišķos gadījumos jāpievērš uzmanība stiebru pamatnes slimību izplatībai, īpaši atkārtotos sējumos.

Rapšu attīstība ir atbilstoša normai

Lielākais uzsvars jāliek uz smidzinājumu ziemas rapsī. Temperatūras svārstību dēļ daļā lauku herbicīdi vēl nav lietoti, lai gan tas ir nepieciešams nezāļu ierobežošanai, jo tās var ievērojami traucēt ražas novākšanā. Svarīgs ir arī mikroelementu un augu augšanas regulatoru smidzinājums. Lai gan šis pavasaris iesācies mēreni, bez straujiem temperatūras kāpumiem, rapsis turpina attīstīties arī šādos apstākļos, līdzīgi kā nezāles. Insekticīdu lietojums dažādos reģionos atšķiras. Vietām smecernieku ir vairāk un jau veikti insekticīdu smidzinājumi, savukārt citviet aukstuma dēļ tie vēl nav bijuši nepieciešami. Ņemot vērā šo aspektu, liels palīgs lēmumu pieņemšanā ir ķeramtrauki, kurus regulāri apsekojot, var spriest par kaitēkļu izplatību laukos.

Kā nostrādājušas dažādas mēslošanas tehnoloģijas?

Šajā sezonas posmā var novērtēt, kā nostrādājušas dažādas mēslošanas tehnoloģijas. Ja mēslojums lietots pārāk agri – laikā, kad augi vēl nebija pamodušies, nebija izveidojuši baltās saknītes un augsnes temperatūra bija zemāka par 5 grādiem – šādi kultūraugi šobrīd izskatās sliktāk nekā vēlāk mēslotie. Savu ietekmi rada arī sausums, tāpēc īpaši jāpievērš uzmanība nākamajai slāpekļa papildmēslošanai. Lai tā būtu efektīva, nepieciešams sagaidīt mitrumu. 

Šobrīd kultūraugus varam spēcināt ar ārpussakņu mēslojumiem. Ziemas kviešos akcents jāliek uz cinka, vara, mangāna un fosfora saturošiem ārpussakņu mēslojumiem. Rapsim, savukārt, nepieciešams bors un molibdēns, kuru smidzinājumus ieteicams veikt savlaicīgi. Vēl kultūraugiem var lietot ārpussakņu mēslojumu, kas satur jūras aļģes, bet vēlāk, ja trūkst mitruma, izmantot silīcija un kālija saturošus produktus. Jūras aļģes, aminoskābes un silīcijs ir kā ilgtermiņa imunitātes stiprinātāji – tie uzlabo augu noturību pret stresu, ko rada aukstums un sausums, kā arī palīdz augiem ātrāk atgūties no nelabvēlīgiem apstākļiem.

Šajā sezonā īpaši svarīga ir elastīga pieeja

Ieteicams rūpīgi sekot laikapstākļu prognozēm un efektīvi izmantot pirmās stabilās siltuma fāzes (dienas un naktis bez salnām), lai savlaicīgi veiktu nepieciešamos smidzinājumus ziemas rapsī un pēc tam pakāpeniski turpinātu darbus ziemāju graudaugos. Šajā sezonā īpaši svarīga ir elastīga pieeja un lēmumi, kas balstīti reālajā lauka situācijā, augu attīstības stadijā un mitruma pieejamībā. Jāņem vērā, ka gan nezāles, gan kultūraugi pašlaik attīstās nevienmērīgi, tāpēc katram laukam nepieciešams individuāls risinājums. Savlaicīgi un pārdomāti veikti smidzinājumi, sabalansēta mēslošana un regulāra lauku monitorēšana ļaus mazināt riskus, ko rada sausums, temperatūras svārstības un potenciālais nezāļu spiediens, vienlaikus saglabājot kultūraugu veselību un nodrošinot iespējami labāku ražas kvalitāti sezonas turpinājumā.