Analizējot vairākas kviešu šķirnes, kas novāktas šovasar, secināts, ka ir šķirnes, kuras varēs izmantot tikai universāliem pārtikas miltiem vai maizes maisījumiem, nevis kā pamatu augstākās kvalitātes maizei. Tāpēc maizes un miltu ražotājiem, kas iepērk graudus, jāņem vērā ne tikai ražas apjoms, bet arī šķirnes kvalitātes īpašības. Iespējamā ietekme uz miltu un maizes ražotāju darbībuŠovasar vairākos izmēģinājumu laukos visā Latvijā tika veikts pētījums par sešām ziemas kviešu šķirnēm (“Balitus”, “Etana”, “Delawar”, “Asory”, “LG Nida”, “Mix Dotnuva Ane”), vērtējot to noturību pret slimībām, ražas potenciālu un graudu kvalitāti. 

Novērtējumi tika veikti dažādās kviešu attīstības stadijās – no vārpošanās līdz pilnīgai gatavībai, pateicoties Latvijas augu aizsardzības pētniecības centra agronomei Līgai Vilkai un Laurai Ozoliņai-Polei. Šis pētījums ļauj izdarīt būtiskus secinājumus par graudu kvalitāti un iespējamo ietekmi uz miltu un maizes ražotāju darbību. 

Lielākā daļa atbilst pārtikas kviešu prasībām

Pētījumā tika pievērsta īpaša uzmanība diviem kvalitātes rādītājiem – proteīna saturam un lipeklim un sedimentam (sedija tests). Lielākajai daļai kviešu šķirņu proteīns bija 14,1% līdz 14,9% robežās, tas ir vidēji augsts līmenis, kas atbilst pārtikas kviešu prasībām. Augstākais proteīna saturs bija “Delawar” kviešiem (15,08%), kas nozīmē potenciāli labākas cepamīpašības un augstāku lipekļa veidošanās spēju. Šī šķirne, kā arī “Etana” uzrādīja augstāku lipekļa kvalitāti, kas maizes ražošanas procesā nozīmē elastīgāku mīklu. Pārējām šķirnēm lipekļa kvalitāte bija zemāka, un tas nozīmē mīkstāku vai drupenāku mīklu, īpaši, ja tiek izmantoti vienas šķirnes graudi. 

Atšķiras proteīna un lipekļa daudzums 

“Delawar” un “Etana” ir vērtīgākās šķirnes augstvērtīgu maizes miltu ražošanai, jo tās nodrošina augstu proteīna un lipekļa saturu, kas veicina labu gāzu noturību un lielāku maizes klaipu apjomu, kā arī stabilu mīklas struktūru un prognozējamu ražošanas procesu. Savukārt “LG Nida” un “Mix Dotnuva Ane”, lai arī ir ļoti ražīgas, var būt mazāk piemērotas augstākas kvalitātes maizes ražošanai, jo tām ir salīdzinoši zemāks proteīna saturs, un to izmantošanai bieži nepieciešama kombinēšana ar augstākas kvalitātes šķirnēm, lai sasniegtu vēlamās īpašības. “Balitus” un “Asory” ar vidējiem kvalitātes rādītājiem vairāk piemērotas universālu pārtikas miltu vai maizes maisījumu ražošanai, nevis kā pamats augstākās kvalitātes maizei.

Slimību kontrole un šķirnes izvēle ir cieši saistītas

Izmēģinājumu ietvaros tika analizēta arī noturība pret slimībām, kas šogad ir īpaši svarīga. Slimību kontrole un šķirnes izvēle ir cieši saistītas, un jutīgākām šķirnēm nepieciešama rūpīgāka fungicīdu plānošana. Izmēģinājumi apliecināja, ka ziemas kviešu šķirnēm ir atšķirīga noturība pret slimībām, piemēram, “Asory” un “Mix Dotnuva Ane” izceļas ar labāku izturību pret miltrasu un pelēkplankumainību, savukārt “Balitus” un “Etana” biežāk cieta no pelēkplankumainības, kas samazināja lapu zaļo laukumu. “Delawar” uzrādīja vidēju noturību, taču dažviet arī tam bija augstāks pelēkplankumainības inficējums.

Jāizvēlas – apjoms vai kvalitāte 

Arī secinājumi par ražas kvalitāti un apjomu kopumā, piemēram, ka “LG Nida” un “Mix Dotnuva Ane” ir visražīgākās, bet ar zemāku proteīna un lipekļa saturu, bet “Delawar” un “Etana” dod zemāku ražu, bet ievērojami augstāku kvalitāti, ļauj secināt, ka zemniekiem jāizvērtē, vai prioritāte ir lielāks apjoms tonnās vai augstākas kvalitātes graudi, savukārt miltu un maizes ražotājiem ir jāplāno graudu iepirkums un sajaukšana, lai nodrošinātu vajadzīgo proteīna un lipekļa līmeni gala produktos. Optimāls risinājums praksē būtu šķirņu dažādošana, kombinējot augstražīgas, bet jutīgākas šķirnes ar noturīgākām, lai sabalansētu riskus un ienākumus.

Šīs sezonas pieredze vēlreiz apliecina, ka veiksmīgai graudkopībai un stabilai pārstrādei nepieciešama stratēģiska pieeja: gan zemniekiem, gan miltu un maizes ražotājiem. Laikapstākļu neprognozējamība un slimību spiediens prasa rūpīgu šķirņu izvēli, balstoties ne vien uz ražas apjomu, bet arī uz kvalitātes un noturības rādītājiem, savukārt pārstrādātājiem ieteicams veidot ciešāku sadarbību ar graudu audzētājiem, lai nodrošinātu vienmērīgu un augstas kvalitātes izejvielu plūsmu. Tikai tā iespējams mazināt riskus, samazināt izmaksas un saglabāt konkurētspēju mainīgajos tirgus apstākļos.