Jāatzīst, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozare tikai tagad ir pievērsusi uzmanību absurdiem un līdz galam nenoregulētiem kriminālatbildības piemērošanas apstākļiem, kas ir noteikti Krimināllikuma 245.punktā. Neatkarīgi no nolūka un apstākļiem, ar IT sistēmu drošības pārvaldību saistītas personas var nonākt cietumā, ja tās ir pieļāvušas kļūdu noteikto procedūru ievērošanā. Sekām ir jābūt informācijas nolaupīšanai, iznīcināšanai vai bojāšanai. Diemžēl seku smagums un pārkāpuma ietekme nav vērtējamie apstākļi.

Latvijas tiesībsargājošo iestāžu rīcība ir šokējusi gan uzņēmumu vadītājus, gan valsts pārvaldes iestāžu un IKT jomas darbiniekus. Kā šādos apstākļos strādāt, ja ieslodzījuma risks un kriminālatbildība draud no katra stūra – kur pat uzņēmuma, valsts pārvaldes iestādes vai pašvaldības iekšējās darba kārtības noteikumu pārkāpums – nepieliekot atbilstošu ķeksīti informācijas sistēmā, aizmirstot nosūtīt e-pastu, laicīgi nepamanot uzdoto uzdevumu – draud ar cietumu.

Kā šādos apstākļos uzņēmumi, valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības atradīs kvalificētu personālu darbam ar informācijas sistēmu pārvaldību, kad jau pašreiz ir lielas grūtības kvalificētu speciālistu piesaistē? Tā vietā, lai ķertu noziedzniekus, stiprinātu tiesībsargājošo iestāžu spējas atklāt kiberuzbrukumus un sodīt kibertelpas noziedzniekus, Valsts policija sāk graut Latvijas valsts ekonomiskos pamatus, kas balstās uz digitāli attīstītu pārvaldi un mūsu IKT industriju augsto tehnoloģiju jomā.

Tādā nelielā valstī kā Latvija, IT nav nozare – tā ir izdzīvošanas instruments

Latvija nav liela rūpniecības vai izejvielu valsts. Mūsu konkurētspēja balstās uz: digitālajiem pakalpojumiem, eksporta spējīgiem IT risinājumiem, augstas pievienotās vērtības intelektuālo darbu.

Mazā valstī ar ierobežotu cilvēkresursu bāzi katrs augstas kvalifikācijas IT speciālists ir stratēģisks resurss. Ja profesionālā vide kļūst juridiski neprognozējama, šie cilvēki, nevis cīnīsies sistēmā, bet izvēlēsies strādāt ārvalstu uzņēmumos attālināti.IT speciālists var strādāt no Rīgas, Tallinas vai Lisabonas un saņemt vienādu algu. Valsts nevar atļauties radīt vidi, kurā šī izvēle kļūst acīmredzama.

Sistēmiskās sekas un atbildība

Ja šī pieeja nostiprinās, sekas būs ilgtermiņā.

IKT industrija kļūs nepievilcīga kvalificētiem speciālistiem.

Iznīcinot savu IKT industriju, mēs palielināsim atkarību no ārvalstu piegādātājiem, jo droša alternatīva būs ārvalstu piegādātāju sniegtie mākoņpakalpojumi, jo šo pakalpojumu sniedzējiem Latvijas Krimināllikumā noteiktā kriminālatbildība par abstraktiem pārkāpumiem nedraud. Tas tieši ietekmēs Latvijas valsts drošību un digitālo suverenitāti.

Paziņojumi par to, ka mūsu paroles ir noplūdušas un vairs nav drošas, tādēļ tās ir jāmaina, telefonu un e-pastu krāpnieki, kas cenšas izvilināt mūsu bankas datus, kļūst par mūsu skaudro ikdienu. Latvijas iedzīvotāji ir jāaizstāv un viņiem ir vajadzīga mūsu tiesībsargājošo iestāžu palīdzība.

IKT industrija ir gatava sniegt atbalstu un palīdzēt likumdevējam un tiesībsargājošām iestādēm stiprināt Latvijas un tās iedzīvotāju drošību, bet mēs stingri iebildīsim jebkādām aktivitātēm, kas graus Latvijas ekonomiku un palielinās mūsu darbinieku neaizsargātību.

Aicinām arī par kiberdrošības politiku atbildīgo Aizsardzības ministriju, Ministru kabinetu un Saeimu novērst trūkumus Krimināllikumā, lai tiktu noteikta skaidri atbildības līmeņi un apstākļi kriminālatbildības piemērošanai informācijas sistēmas drošības noteikumu pārkāpšanā.

Latvijas digitālā nākotne balstās uz uzticēšanos starp valsti un tehnoloģiju kopienu. Ja šī uzticēšanās tiek aizstāta ar bailēm, zaudētāja būs visa valsts.