Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

!Par spīti globāli sarežģītajai situācijai mazumtirdzniecībā, konkurence un pieaugošās patērētāju prasības ir veicinājušas nekustamo īpašumu attīstītājus veikt esošo projektu modernizāciju un atsevišķos reģionos - arī jaunu projektu attīstību.

Mazumtirgotājus, savukārt, ir vairākus gadus pozitīvi ietekmējis iedzīvotāju pirktspējas pieaugums mūsu reģionā, infrastruktūras attīstība un patērētāju mobilitāte, kā arī pieaugošās prasības pēc ērtības un kvalitātes. 

Starp nozīmīgākajiem jaunpienācējiem Latvijā iepriekšējā gadā un šogad, ko ir svarīgi izcelt, ir "H&M" grupas "& Other Stories" veikala atvēršana "Galleria Riga", apģērbu veikala "Van Graaf", sporta veikala "USC" un  igauņu "Apollo" grupas ("Apollo Kino", "O'Learys") izklaides centra atvēršana iepirkšanās un izklaides centrā "Akropole", kā arī nesen izziņotā lielākā sporta preču veikala "Decathlon" atvēršana Rīgā šī gada rudenī jaunajā dzīves stila tirdzniecības centrā "Sāga" iepretim mājlietu tirdzniecības milzim "Ikea". Ātrās ēdināšanas ķēdes "KFC" un "Burger King" ir ambiciozi plāni ieņemt būtisku tirgus daļu Baltijas ātrās ēdināšanas sektorā.  Ar nelielu kavēšanos, bet zemā starta pozīcijās ir vācu "Lidl" pārtikas veikalu ķēde, kas pārskatāmā nākotnē atvērsies dažādās Latvijas pilsētās un turpinās paplašināt savu tīklu.

Papildus pieminētajiem jaunajiem spēlētājiem pēdējos pāris gados atsevišķi lielie mazumtirdzniecības ķēžu pārstāvji turpināja un, visticamāk, arī turpinās palielināt savu kopējo tirdzniecības platību, neskatoties uz to, ka kopējā portfelī notiek optimizācija, aizverot atsevišķas tirdzniecības vietas:

• "Apranga" group 2020. gada pirmo ceturksni Baltijas tirgū noslēdza ar vēsturiski lielāko kopējo veikalu skaitu un lielāku gan atsevišķa veikala, gan kopējo tirdzniecības platību (+15,6%) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.  Lielākais "Zara" veikals Viļņā, tirdzniecības centrā "Akropole" aizņem 3200 m2 - par 80% lielāka platība nekā iepriekš.
• Vācu apģērbu ķēde "Peek&Cloppenburg" paplašināja savu galveno veikalu Rīgā, tirdzniecības centrā "Riga Plaza" par 20%, sasniedzot 4000 m2, un izziņoja pirmo līdzīga formāta veikala atvēršanu Tallinā 2021. gadā.
• LPP grupas kopējie kvadrātmetri Baltijā pieauga pat par 24%, galvenokārt uz būtiski lielāku atsevišķo veikalu platības rēķina.  Lielākie "Reserved" veikali Rīgā tagad aizņemlīdz pat 2500 m2. "Sinsay" jaunā koncepta veikals, kas šogad atveras tirdzniecības centros "Rīga Plaza", sasniegs gandrīz 1300  m2, papildinot sieviešu apģērbu piedāvājumu ar bērnu un mājas preču līniju.
• Ne tikai apģērbu veikali lūkojas pēc daudzveidības un pircēja pieredzes mēroga paplašināšanas, "K-Senukai" rekonstruētajā "Ozols" atvēra Baltijā lielāko DIY veikalu vairāk kā 21 000 m2 platībā.
• Arvien vairāk atsevišķi zīmoli tirgu notestē, ieviešot tiešsaistes tirdzniecību ar ērtiem piegādes nosacījumiem pirms tiek atvērta fiziskā tirdzniecības vieta. Piemēram, pagājušajā gadā Igaunija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kur Ikea tiešsaistes tirdzniecību atvēra pirms pilna koncepta Ikea veikala atvēršanas.
  

Šie  ir tikai daži no piemēriem, kas labi ilustrē galvenos dzinējus ievērojamam mazumtirdzniecības platību pieaugumam, kas realizēti kā esošo centru paplašināšana vai jauni projekti. Laikā no 2019. gada sākuma līdz 2020. gada pirmā pusgada beigām mazumtirdzniecības platību kopējais apjoms Baltijas valstu tirdzniecības centros ar iznomājamo platību virs 5 000 m2 pieauga par vairāk nekā 200 000 m2, kopumā sasniedzot vairāk nekā 3 miljonus m2.

Visstraujāk mazumtirdzniecības platības pieaug Rīgā un Pierīgā. Līdz 2020. gada beigām līdz ar "outlet" veikalu ciemata "Via Jurmala Outlet Village" plānoto atvēršanu augustā un jaunā dzīves stila tirdzniecības parka "Sāga" atklāšanu rudenī tās būs palielinājušās jau vairāk nekā par 200 000 m2. Proporcionāli vislielākais pieaugums ir Rīgā tradicionālajā tirdzniecības sektorā - papildus vairāk nekā 30% no iepriekšējā platību apjoma.

!Piedzīvojot tik lielas izmaiņas gan platību apjomā, gan pašu mazumtirgotāju portfeļos, investori ir uz noteiktu laiku kļuvuši ļoti piesardzīgi, izvēloties investīcijas tirdzniecības sektorā.

Pēdējais lielākais darījums tradicionālajā tirdzniecības centru sektorā bija Rīgas vēsturiskajā centrā - "Galerija Centrs", ko iegādājās "Baltic Horizon". Pagājušajā gadā investoru interesi turpināja piesaistīt arī īpašumi ar enkurnomniekiem pamatproduktu grupās (pārtikas lielveikali un DIY formāti), kā arī tie, kuru atrašanās vietas ir pilsētu centros.

Savukārt tradicionālo tirdzniecības centru sektorā ir sarežģītāk plānot, cik lielas investīcijas būs nepieciešamas nākotnē, jo pārgrupēšanās un nekustamā īpašuma pielāgošanas process nav beidzies.  Turklāt, nav arī pilnīgas skaidrības, kādas izmaiņas nozarē atstās Covid-19 notikumi uz nomas līguma struktūru, un, cik ilgi noritēs apgrozījuma atgūšanās.   

Laika posmā no 2012. gada mazumtirdzniecības apgrozījumi Baltijā ir auguši par 30 līdz 40%, kas ir salīdzināmi ar lielāko tirdzniecības centru vidējo kvadrātmetra apgrozījuma pieaugumu attiecīgajā laika posmā. Arī pērn apgrozījums Baltijas valstīs pieauga 5-7,2% robežās, tomēr situācija Latvijas un Igaunijas tirgos tirdzniecības platību apgrozījuma efektivitātes kontekstā pēdējos gados sāk atpalikt no nozares apjomu pieauguma tempiem lielās platību ekspansijas dēļ. Lietuva, kam lielie paplašinājumi un jaunie projekti ir pagaidām vēl izstrādes  vai celtniecības stadijā, līdz Covid-19 sākumam vēl nesen baudīja netraucētu tirdzniecības platību apgrozījuma pieaugumu, bet tuvākajos gados situācijai vajadzētu tuvināties kaimiņvalstīm.

!Vērojot tirdzniecības platību apgrozījuma atgūšanos pēc tirdzniecības centru darbības ierobežojumiem  brīvdienās un ārkārtas stāvokļa atcelšanas, ir skaidrs, ka internets nebūs iznīcinājis fiziskās tirdzniecības vietas un mazumtirdzniecība turpinās pielāgoties un attīstīties kā tas ir noticis iepriekšējās desmitgadēs. 

Tomēr atsevišķiem mazumtirgotājiem, izklaides un pakalpojumu sniedzējiem tas turpinās būt liels pārbaudījums uzņēmumu finansiālajai un komerciālajai dzīvotspējai.  

Rīgā tradicionālie tirdzniecības centru formāti ir pēdējos gados strauji palielinājuši kvadrātmetrus, un 2019. gada izskaņā tas sāka jūtami ietekmēt apgrozījuma efektivitāti. Lai turpinātu atbalstīt mazumtirdzniecības sektorus, kas joprojām turpina tirgus daļas paplašināšanu, attīstītāji vairāk pievērsīsies daudzfunkcionālu projektu attīstībai. Jaunajos projektos, lai radītu pievienoto vērtību telpām un veicinātu konkurētspēju, tirdzniecības platības arvien biežāk tiks attīstītas kopā ar dzīvojamām telpām un citiem komercīpašumiem - viesnīcām, biroju telpām, medicīnas centriem un dažādiem atpūtas konceptiem.