Tās ir cieši saistītas arī ar stratēģisko domāšanu, lēmumu pieņemšanu un stāstījuma veidošanu (storytelling). Šāds prasmju savienojums būs aktuāls arī nākamos desmit gadus, turklāt, to papildinās arī spēja vienlaikus strādāt gan ar MI, gan cilvēkiem. Ieguvēji darba tirgū viennozīmīgi būs tie, kuri spēs veidot tiltu starp abām pusēm. 

Tikai trešdaļa pieaugušo iesaistās izglītības aktivitātēs 

Patīk mums tas vai nē, bet mūsdienās darba tirgus no cilvēkiem prasa aizvien vairāk un viss liecina, ka nākotnē būs tieši tāpat, tāpēc mūžizglītībai ir jākļūst par normu. Tie laiki, kad pabeidzam mācības un visu dzīvi varam strādāt, ir palikuši tālā pagātnē. Laba ziņa, dažādas mūžizglītības iespējas kļūst aizvien pieejamākas, atliek vien mainīt savu domāšanu un izmantot tās. OECD ziņojums par pieaugušo izglītības tendencēm pasaulē un Latvijā liecina, ka mācībās vairāk iesaistās lielo uzņēmumu darbinieki, ja tās ir darbavietas organizētas un notiek darba laikā. Valsts izglītības attīstības aģentūras dati liecina, ka tikai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 24 līdz 64 gadiem regulāri iesaistās izglītības aktivitātēs un uzstādījusi mērķi – līdz 2030. gadam panākt, lai mācībās ik gadu piedalītos apmēram 60% pieaugušo. Patiesībā šim rādītājam jābūt 100%. 

Vai programmētājam un uzņēmuma vadītājam nepieciešamas vienas un tās pašas prasmes? 

Pasaule mainās ļoti strauji un darba tirgū vienlaikus būs nepieciešami gan speciālisti ar dziļu specializāciju un tehniskajām prasmēm, gan tādi, kuri spēj ātri pielāgoties un mācīties. Konkurētspējas atslēga ir T veida talanti – ar padziļinātu specializāciju un zināšanām kādā noteiktā jomā un plašu izpratni par daudzām citām nozarēm jeb daudz, dažādām prasmēm optimālā līmenī. Arī robeža starp tehniskajām prasmēm (hard skills) un t.sk. caurviju prasmēm (soft skills) izzūd. Teju visās profesijās un nozarēs uzsvars tiek likts arī uz datos balstītu lēmumu pieņemšanu, komandas motivēšanu un spēju formulēt problēmu. Programmētājiem ir jāprot veidot stāstījumu, bet uzņēmumu vadītājiem – jāpārzina datu struktūras. 

Definēt problēmu un eksperimentēt ar risinājumiem

Ņemot vērā, ka darba tirgus no mums prasa un prasīs aizvien vairāk, mums jāiemācās strādāt gudrāk, nevis smagāk. Tas attiecas gan uz tiem, kuri vēlas veidot karjeru un būt konkurētspējīgi esošos uzņēmumos vai organizācijās, gan attīstīt savu biznesu. Šeit talkā nāk tādi risinājumi kā jaunuzņēmumu un informācijas tehnoloģiju izglītības programma “StartSchool”, kas nozīmē ļoti praktiskas mācības, kur īsā laikā iemācīties definēt problēmu un eksperimentēt ar risinājumiem, saprast, kā no idejas nonākt līdz reālam produktam, sadarboties komandā, kā arī iegūt vadības prasmes digitālā vidē. 

TOP 3 prasmes šodien un nākotnē 

Domājot par šodienas un nākotnes prasmēm darba tirgū, jāņem vērā, ka vienmēr būs cilvēki, kuriem komunikācija, līderība u.tml. prasmes piemīt dabiski un padodas vieglāk, taču visu minēto var apgūt, ja vien ir vēlēšanās. Piedāvājums ir ļoti plašs un iespēju daudz, tomēr, manuprāt, TOP 3 prasmes tuvākajā laikā būs MI pielietošana jēgpilnā un praktiskā veidā, kā arī datos balstīta domāšana; stratēģiskā un sistēmiskā domāšana, spējot analizēt arī ārējos apstākļus un to ietekmi uz mūsu darbu; komunikācija nenoteiktības apstākļos (ar komandu, investoriem, partneriem). 

Nākotnes darba tirgus neprasīs no mums kļūt par ideāliem speciālistiem visās jomās, taču tas noteikti prasīs kļūt apzinātākiem mācīšanās procesā. Spēja savienot tehnoloģijas ar cilvēkiem, datus ar stratēģiju un zināšanas ar jēgpilnu stāstu kļūs par izšķirošo priekšrocību. Tie, kuri šo savienojumu apzināti attīstīs, ne tikai spēs pielāgoties pārmaiņām, bet arī paši tās virzīs. Galu galā, nākotne pieder nevis tiem, kuri zina visvairāk, bet tiem, kuri spēj nepārtraukti mācīties un izmantot zināšanas gudri.