Vienkāršojot, refinansēšana jeb pārkreditēšana ir partneru maiņa – kredītsaistību pārcelšana pie cita aizdevēja. Viens no biežākajiem iemesliem šādam solim ir kredītņēmēja neapmierinātība ar kredītiestādes diktētajiem noteikumiem sadarbības laikā (piemēram, paaugstināta finansējuma cena, pieprasīts papildu nodrošinājums vai galvojums, saīsināts atmaksas grafiks u. tml.) jeb, citiem vārdiem sakot, spēles laikā mainīti noteikumi. Taču, būtiski pieaugot klienta kredītriskam vai mainoties pašas kredītiestādes stratēģijai, pati kredītiestāde var lūgt klientu refinansēties, proti, atrast aizdevumam “jaunas mājas”, pilnībā dzēšot esošās saistības.

Sākotnēji klientam tā mēdz būt īsta katastrofa – kad esi pieradis pie savas pamatbankas un menedžera,  tik pēkšņas un krasas pārmaiņas var šķist biedējošas. Tomēr, mierīgi izprotot procesu vai piesaistot konsultantu ar refinansēšanas pieredzi, tas izdarāms mierīgi un bez lieka pārdzīvojuma.

Lai uzsāktu refinansēšanās procesu, ir jāatrod jauns finanšu partneris – kredītiestāde. Svarīgi atzīmēt, ka, lūkojot pēc jaunā partnera, būtu vērtīgi iegūt vismaz divus alternatīvus piedāvājumus, kas ļaus būt elastīgākam, vienojoties par sadarbības noteikumiem, un saņemt iespējami zemāko finansējuma cenu. Jaunais finanšu partneris var būt gan banka, gan nebanka. Izņēmums ir valsts finanšu institūcija ALTUM, kuras noteikumi strikti aizliedz refinansēt esošas kredītsaistības.

Jāņem vērā, ka jaunais finanšu partneris vēlēsies ieturēt komisijas maksu par saistību noformēšanu (tā atkarīga no vairākiem aspektiem, bet lielākoties ir amplitūdā no 0,2 % līdz pat 2 % no refinansējamo saistību summas). Uzņēmumiem, pretstatā privātpersonām (patērētājiem), kuriem līdz ar likuma grozījumu stāšanos spēkā, hipotekāro kredītu gadījumā šī maksa nevarēs būt augstāka par 1 %, komisiju maksas apmērs nav regulēts.

Otra komisijas maksa, kuru, visticamāk, piemēros esošais kreditors, ir refinansēšanās vai pirmstermiņa dzēšanas komisijas maksa. Manā pieredzē tā ir svārstījusies no 0 % līdz 2 %, atkarībā no klienta, kreditora un konkrētās situācijas. Atkal jau – hipotekārajiem kredītiem (privātpersonām) ir jauni nosacījumi, kuros šī “vecā” kreditora komisija vairs nevar tikt piemērota. Līdzīgu praksi vajadzētu ieviest arī juridisko personu kreditēšanā, kas veicinātu konkurenci banku starpā, un ieguvēji būtu visi. Par šādu iniciatīvu pērn klīda baumas, bet diemžēl valdības gaiteņos šīs izmaiņas nesasniedza dzirdīgas ausis.

Procesu bremzējošie faktori no manas pieredzes ir dažādi. Pirmkārt, jau abu banku stūrgalvīgie juristi, kuri cenšas nosegt pilnīgi visus pasaules riskus. Otrkārt, zemesgrāmata – pretstatā Uzņēmumu reģistram (UR), kuram ķīlas reģistrēšana un dzēšana notiek digitālā formātā, iesaistot elektronisko parakstīšanos, zemesgrāmata joprojām nav atteikusies no notāra iesaistīšanas procesā, kā arī dokumentu izskatīšanas process dzīvē krasi atšķiras – UR to parasti izdara vienas darba dienas laikā, bet zemesgrāmata (atkarībā no nodaļas) to var ievilkt pat līdz 10 darba dienām. Pie tam refinansēšanās gadījumā zemesgrāmata dokumentus izskata vismaz divas reizes – jaunās ķīlas reģistrēšana un pēc tam veco ķīlu dzēšana. 

Var rasties jautājums – vai refinansēšanās ir tā vērta? Pilnīgi noteikti! Pārkreditēšanas gadījumā iespējams saņemt izdevīgākus nosacījumus – mazāku procentu likmi, garāku atmaksas termiņu, lielāku finansējuma limitu, mazākas prasības no kreditētāja puses, tādējādi iegūstot lielāku finanšu brīvību. Saistības no jaunā kreditora puses apkalpos jauns menedžeris, ar kuru var rasties citādāka “ķīmija” un veiksmīgāka sadarbība. Pieredze ar refinansēšanu ļaus ar dziļāku izpratni paraudzīties uz šī brīža ekonomisko situāciju un tirgus tendencēm. Turklāt jāatceras, ka pārfinansēšana nav process, kas notiek katru gadu, tādēļ šīs šķietami ievērojamās izmaksas jādala uz vairākiem gadiem vai pat visu atlikušo saistību termiņu. Ļoti iespējams, ieguvumi ar uzviju atsvērs ieguldījumus.