Eksperti
2026. gada 20. aprīlis 15:17
Gatavojoties Eiropā lielākajam skolu klašu saliedēšanās festivālam “Čē Čē Čempionāts”, šī gada sākumā aptaujājām jauniešus par draudzēšanos klātienē un digitālajā vidē. Lai arī varētu šķist, ka jaunieši lielākoties draudzējas digitālajā vidē, izrādās, ka viņi daudz augstāk novērtē draudzēšanos klātienē – vairums jeb 62 % jauniešu atzina, ka viņi draudzību galvenokārt uztur klātienē. Turklāt 64 % atzina, ka viņiem ir sajūta, ka draugs klātienē viņu saprot labāk nekā tiešsaistē. Šie dati vēlreiz lika aizdomāties par to, cik būtiskas arī darba vidē ir regulāras tikšanās ar kolēģiem klātienē, nevis tikai datora ekrānā.
Uzņēmuma iekšējā kultūra nerodas prezentācijās
Man ir diezgan vecmodīgs un, jāatzīst, ne pats efektīvākais veids, kā sasniegt cilvēkus – es vienkārši pastaigājos pa biroju. Proti, ejot pa biroju, gandrīz katru reizi es satieku kādu, ar kuru man tāpat bija ieplānota saruna vai arī es pēkšņi atceros kādu neizrunātu jautājumu. Esmu 100 % pārliecināta, ka uzņēmuma iekšējā kultūra nerodas prezentācijās un online sapulcēs – tā rodas klātienes mijiedarbībā, spontānās sarunās starp cilvēkiem. Kad mēs satiekamies, apmaināmies idejām un veidojam attiecības, tad arī notiek īstās lietas. Daudzas idejas uzņēmumos rodas nevis oficiālās sapulcēs, bet gan nejaušās sarunās pie kafijas automāta vai koridorā. Digitālās sapulces parasti ir ļoti strukturētas – mēs pieslēdzamies ar konkrētu mērķi un pēc tā izpildes atslēdzamies. Savukārt klātienes vide ļauj idejām rasties dabiskāk.
Stratēģija nosaka virzienu, bet kultūra ir virzītājspēks
Neapšaubāmi, darbs attālinātā režīmā ir ienācis mūsdienu darba tirgū kā būtiska tā sastāvdaļa un pievienotā vērtība. Tā ir iespēja darbiniekiem strādāt elastīgākā darba vidē un darba devējiem kalpo kā labs bonuss jaunās paaudzes darbinieku piesaistei. Taču mūsu, “Tele2”, pieredze rāda, ka ir būtiski regulāri arī plānot darbu klātienē, lai stiprinātu uzņēmuma iekšējo kultūru un veidotu daudz ciešāku saikni starp darbiniekiem. Šī iemesla dēļ esam izveidojuši hibrīda modeli, kas paredz noteiktu dienu skaitu nedēļā strādāt birojā. Attālinātais darbs dod koncentrēšanos un elastību, savukārt klātienes tikšanās nodrošina sadarbību, ideju apmaiņu un komandas sajūtu. Taču šis nav stāsts tikai par abstraktas kultūras veidošanu, bet gan tādas darba vides radīšanu, kas palīdz uzņēmumam sasniegt izvirzītos biznesa mērķus. Piemēram, “PwC” globālajā darbinieku aptaujā secināts, ka darbinieki, kuri darba vidē jūtas psiholoģiski droši, ir par 72 % motivētāki, bet “Deloitte” pētījumā 88 % darbinieku norāda, ka spēcīga organizācijas kultūra ir būtiska uzņēmuma panākumiem.
Uzņēmumu vadībā dažkārt kultūra tiek uztverta kā abstrakts jēdziens, taču praksē tā ir ļoti konkrēts biznesa instruments. Kultūra nosaka, cik ātri organizācijā tiek pieņemti lēmumi, cik atklāti cilvēki runā par problēmām un cik lielā mērā darbinieki ir gatavi uzņemties iniciatīvu. Nesen kādā intervijā kolēģis no “Tele2” uzņēmuma Zviedrijā izteicās, ka tieši kultūra un darbinieki nosaka, vai uzņēmums gūs panākumus. Stratēģija nosaka virzienu, bet kultūra ir dzinējs jeb virzītājspēks.
Tas pats princips, ko redzam jauniešu draudzībās, darbojas arī darba vidē – uzticēšanās daudz vieglāk veidojas klātienē. Redzot kolēģu reakcijas, neverbālo komunikāciju un emocijas, mēs daudz labāk saprotam viens otru. Tieši tāpēc uzņēmumiem, domājot par nākotnes darba vidi, būs arvien svarīgāk atrast līdzsvaru starp digitālo efektivitāti un klātienes attiecībām. Jo galu galā – uzņēmumus neveido tikai stratēģijas un procesi, bet gan cilvēki un attiecības starp viņiem.