ASV un Izraēlas militārās darbības pret Irānas režīmu pēdējās dienās aktualizējušas jautājumu par elektroenerģijas cenu stabilitāti. Lai gan konflikts notiek tālu no Latvijas, elektroenerģijas tirgos šādi notikumi atspoguļojas ļoti ātri. Tāpēc būtiskākais jautājums šobrīd ir - vai marta sākumā piedzīvotais elektroenerģijas cenu kritums nepārvērtīsies jaunā cenu rekordā, ko izraisīs pieaugošās dabasgāzes cenas?
Pirmās tirgus reakcijas jau ir redzamas, jo Eiropas dabasgāzes cenas marta sākumā pieauga aptuveni par trešdaļu, šobrīd pārsniedzot 53 eiro par megavatstundu. Kopš janvāra tas ir pieaugums gandrīz par 100%.
Konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos rada pamatotas bažas par piegādēm, jo šis reģions ir atbildīgs par aptuveni 17 % no globālās gāzes un 30 % no pasaules naftas ieguves. Īpaši kritisks ir Hormuza šaurums, caur kuru tiek transportēti 20 % globālā naftas patēriņa un 19 % sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecības apjoma. Ja šajā punktā tiek traucēta kuģu satiksme, energoresursu piedāvājums tirgū samazinās. Mēģinot mazināt nākotnes riskus, tirgus dalībnieki var sāk rezervēt energoresursu apjomus, kas savukārt veicinās cenu pieaugumu.
Situāciju Eiropā sarežģī arī tas, ka pēc aukstās ziemas gāzes krājumi ir salīdzinoši zemā līmenī. Tas nozīmē, ka nākamajā krātuvju uzpildes sezonā par gāzi var nākties maksāt vairāk, kas var ietekmēt arī elektroenerģijas tirgu.
Kad elektrības cenu nosaka dabasgāzes elektrostacijas?
Baltijas elektroenerģijas tirgū joprojām nozīmīgu lomu spēlē ar dabasgāzi ražota elektrība. Tas nozīmē, ka gāzes cenu pieaugums palielina arī šo elektrostaciju ražošanas izmaksas.
Tomēr elektroenerģijas cena biržā neveidojas vienādi katru dienu. Ja pieprasījumu iespējams nosegt ar lētākiem resursiem, piemēram, atjaunīgo enerģiju, gāzes cenu kāpuma ietekme var būt mazāka. Savukārt brīžos, kad tirgū nav zaļās enerģijas, jādarbina gāzes elektrostacijas un tad tās tiešā veidā nosaka kopējo elektroenerģijas cenu.
Būtiski arī tas, ka šo staciju izmaksas veido ne tikai dabasgāze, bet arī emisiju kvotu cena. Tāpēc precīzu procentuālu elektroenerģijas cenu pieaugumu šobrīd prognozēt ir sarežģīti. Daudz kas būs atkarīgs no tā, cik bieži gāzes elektrostacijas būs nepieciešamas tirgū un cik ilgi saglabāsies augstas gāzes cenas.
Baltijā gāzes cenu svārstības izjūt vairāk
Pašreizējā situācija liek atcerēties enerģētikas krīzi, ko izraisīja karš Ukrainā. 2022. gadā elektroenerģijas cenas Latvijā pieauga teju 2,5 reizes - ja 2021. gadā vidējā biržas cena bija 88,57 EUR/MWh, tad 2022. gadā tā sasniedza jau 225,93 EUR/MWh. Toreiz situācija bija smagāka, jo mēs bijām pilnībā atkarīgi no Krievijas gāzes piegādēm. Šobrīd apstākļi ir būtiski mainījušies - mums ir alternatīvas piegādes gāzei un būtiski augušas atjaunīgās enerģijas jaudas. Tāpēc Tuvo Austrumu konfliktam nevajadzētu izraisīt tik smagas un tālejošas sekas.
Tomēr, salīdzinot ar Skandināviju, kur ir atomelektrostacijas un lielas atjaunīgās enerģijas jaudas - galvenokārt vējš un hidroelektrostacijas, Baltijas valstīm nav daudz alternatīvu. Baltija pēdējos gados ir būtiski stiprinājusi enerģētisko neatkarību - piemēram, Latvijā saules un vēja enerģijas ražošana 2025. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, pieaugusi četras reizes - no 218 GWh līdz 879 GWh. Tomēr zaļās enerģijas apjoms joprojām ir nepietiekošs, lai spētu pilnībā kompensēt dabasgāzes cenu kāpumu.
Ilgtermiņa atbilde – vairāk vietējās enerģijas
Pieaugošais atjaunīgās enerģijas īpatsvars palīdz mazināt atkarību no fosilā kurināmā cenu svārstībām pasaules tirgos. Jo vairāk elektroenerģijas spējam saražot paši, jo mazāk globālie notikumi ietekmē mūsu enerģijas rēķinus.
Notikumi Tuvajos Austrumos vēlreiz atgādina, cik cieši elektroenerģijas tirgi ir saistīti ar ģeopolitiku. Lai gan Baltijas valstis pēdējos gados ir būtiski stiprinājušas savu enerģētisko drošību, enerģijas cenas joprojām ietekmē globāli procesi. Tāpēc ilgtermiņā izšķiroša nozīme būs tam, cik strauji spēsim attīstīt vietējo elektroenerģijas ražošanu.
