Vai vistu mēsli ir jaunais zelts?

Eksperti
2026. gada 14. janvāris 12:26

Latvijā ir iestājusies kārtīga ziema un meteorologi brīdina, ka termometra stabiņš varētu noslīdēt pat zem -20 grādu atzīmes. Tas nozīmē, ka arī apkures sistēmām jāstrādā intensīvāk un ilgāk. Ja pilsētas siltumapgāde balstās uz dabasgāzes izmantošanu, aukstuma periodos pieprasījums aug un cenas var būt augstākas, arī fosilā kurināmā tarifi ir jutīgi pret tirgus svārstībām. 

Tas mudina meklēt aizvien jaunus risinājumus – gan dabai, gan budžetam draudzīgākus enerģijas veidus, kas mazinātu atkarību no cenu svārstībām, nozīmētu stabilākus tarifus, enerģētisko drošību un efektivitāti ilgtermiņā. 

Un Latvijā šāds risinājums ir radīts – biogāzes stacija, kurā kā izejviela tiek izmantoti vistu mēsli, rezultātā radot biometānu, kas nereti tiek saukts arī par zaļo dabasgāzi. Biogāzes stacijā Iecavā 2026. gadā plānots saražot 150 gigavatstundas (GWh) enerģijas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vienas Latvijas mājsaimniecības vidējais patēriņš mēnesī ir 175 kWh, tas nozīmē - gadā šī stacija varētu apgādāt aptuveni 71 400 mājsaimniecības. Šis apjoms līdzinās visai Daugavpilij divkāršā apmērā vai, piemēram, Jelgavas, Jūrmalas un Valmieras kopējam patēriņam.

Mūsu projektētajā un būvētajā biogāzes stacijā “EGG ENERGY” tiek ražota biogāze, izmantojot vistu mēslus. Biogāzi attīra līdz biometānam, un kopš 2024. gada marta tā tiek ievadīta kopējā tīklā. Pati stacija darbojas kopš 2015. gada. Svarīgi, ka biometāna ražošanas procesa pārpalikums – digestāts jeb fermentētie vistu mēsli arī tiek izmantoti, lai ražotu mēslojumu. Šobrīd tas ir organisks granulētais mēslojums, bet paralēli strādājam pie jauna projekta, kas ļautu ražot arī šķidro mēslojumu. 

Plānots, ka vienā gadā aptuveni 260 000 tonnas digestāta tiks pārvērstas 25 000 tonnās granulētajā mēslojumā un 9 000 tonnās koncentrētos šķidrā mēslojuma produktos, turklāt, procesā tiks atgūts vairāk ūdens, nekā tas tiek patērēts biogāzes ražošanai, tādējādi radot noslēgta cikla jeb bezatkritumu ražošanu. 

Šāds risinājums ir ne tikai unikāls visā Latvijā, tam ir arī augsts eksporta potenciāls. Jau šobrīd stacija saražo būtisku daļu no kopējā Latvijas biometāna apjoma, izmantojot olu ražotāja AS “Balticovo” vistu mēslus (aptuveni 100 000 t mēslu gadā). Uzņēmumam tā ir iespēja samazināt ietekmi uz vidi, bet Latvijai – solis tuvāk lielākam zaļās enerģijas ražošanas un izmantošanas apjomam. 

Ja saules enerģiju lielākos apjomos var iegūt tikai dienās, kad spīd saule, bet vēja enerģiju tad, kad pūš vējš, vistu mēsli kā resurss būs pieejams tik ilgi, kamēr tiks ražotas olas. Tas nav atkarīgs no laikapstākļiem vai citiem aspektiem. Saskaņā ar pieticīgākajiem aprēķiniem 1 gigavatstundas (GWh) saražošanai nepieciešamas vismaz 1 000 t vistu mēslu. 

Šāda tipa stacijai tehnoloģiski minimālais izejvielu apjoms, rupji rēķinot, ir 12 000 tonnas vistu mēslu gadā, kas nozīmē - vismaz 200 000 vistiņas, tātad salīdzinoši liels putnukopības komplekss. Vēl viens variants ir vairāku vidēja lieluma saimniecību apvienošanās. Šeit gan jāņem vērā, ka process ir bioloģisks, tāpēc sākumā jāpārliecinās par dažādu izejvielu avotu savietojamību. 

Papildus, transportējot vistu kūtsmēslus lielākos attālumos tiek zaudēta enerģija gan izejvielai atdziestot, gan degvielas patēriņā. Vēl viena būtiska biometāna ražošanas priekšrocība ir procesa ātrums un prognozējamība. No brīža, kad vistu mēsli tiek savākti kūtī, līdz brīdim, kad attīrīto gāzi iespējams ievadīt GASO dabasgāzes tīklā, paiet aptuveni 30 dienas. Tas nozīmē, ka enerģija tiek saražota salīdzinoši īsā ciklā, bez vairāku gadu gaidīšanas vai atkarības no laikapstākļiem. 

Biogāzes ražošana ir bioloģisks process ar milzīgu inerci - izejvielu pievienošanai ir jānotiek 24/7, tāpēc arī enerģijas ražošana notiek nēpārtraukti. Šāda stabilitāte ir īpaši būtiska energoapgādē - var paļauties uz stabilu biometāna plūsmu, sabalansēt ar patēriņu un izmantot kā drošu avotu, kas papildina sauli un vēju, bet krīzes brīžos spēj tos arī aizstāt.Vistu mēsli patiesi kļūst par stratēģisku resursu, ne tikai par lauksaimniecības blakusproduktu. Tie vienlaikus risina vairākus izaicinājumus - palīdz samazināt atkarību no importa fosilā kurināmā, mazina vides slogu, nodrošina vietēju enerģijas ražošanu un rada augstas pievienotās vērtības produktus.

Latvijai, kur ir spēcīga putnkopības nozare un augošas ambīcijas atjaunīgās enerģijas jomā, šāds risinājums nav tikai tehnoloģisks eksperiments, bet gan reāla iespēja stiprināt gan enerģētisko drošību, gan ekonomisko noturību ilgtermiņā.