Uzskatām, ka šāda regulējuma pieņemšana radītu būtiskus riskus ne tikai nozares turpmākai attīstībai Latvijā, bet arī kopējai investīciju videi valstī.

Zema nozares rentabilitāte

Degvielas tirdzniecības nozare Latvijā strādā ar salīdzinoši zemu rentabilitāti – pēdējos gados tā svārstās vien 1–2% robežās no apgrozījuma. Turklāt vairāk nekā puse lielāko tirgotāju bruto peļņas veido nevis degvielas, bet gan saistīto veikala produktu pārdošana (kafija, ēdieni, dzērieni). Tas skaidri parāda, ka degvielas tirdzniecība pati par sevi nav pārmērīgi ienesīga nozare.

Negatīvs signāls investoriem

Pēkšņas un neprognozējamas nodokļu politikas izmaiņas būtiski ietekmē uzņēmumu spēju plānot ilgtermiņa investīcijas. Uzņēmumi balstās uz stabilām prognozēm, lai piesaistītu finansējumu un attīstītu infrastruktūru. Šāda iniciatīva dod negatīvu signālu gan vietējiem, gan ārvalstu investoriem, mazinot Latvijas konkurētspēju investīciju piesaistē dažādās valsts ekonomikas nozarēs.

Nepilnīga un ekonomiski nepamatota cenu formula

Likumprojektā piedāvātā degvielas cenu noteikšanas formula rada vairākas būtiskas problēmas:

• Tā balstās uz ICE biržas cenām, lai gan praksē degvielas iepirkumos tiek izmantotas Platts biržas cenas, kas parasti ir augstākas.
• Tiek plānots izmantot aizvadītās nedēļas vidējo biržas cenu, kas neatspoguļo aktuālo tirgus situāciju, jo biržas cenas mainās katru dienu.
• Vienots uzcenojums visiem tirgotājiem ignorē būtiskas atšķirības uzņēmumu izmaksu struktūrā.

Šādas pieejas rezultātā tirgotāji var nonākt situācijā, kurā degvielas pārdošana kļūst ekonomiski neizdevīga, jo cenas samazinās zem pašizmaksas.

Ietekme uz publiskā sektora līgumiem

Daudzi publiskā sektora klienti (piemēram, autobusu parki) izmanto līgumus, kuros degvielas cena tiek piesaistīta publiski redzamajām cenām ar noteiktām atlaidēm. Ja cenu regulējums būs ekonomiski nepamatots, tirgotāji var būt spiesti pārtraukt šos līgumus, lai izvairītos no zaudējumiem, kas var radīt būtiskus traucējumus publisko pakalpojumu nodrošināšanā.

Augsts konkurences līmenis nozarē

Latvijā darbojas vairāk nekā 600 degvielas uzpildes stacijas – tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Tas apliecina augstu konkurenci tirgū. Degvielas uzcenojums vēsturiski ir bijis tikai 4-7%, no kuriem jāsedz visas uzņēmuma darbības izmaksas. Latvijas degvielas tirdzniecības nozarē strādā vairāki desmiti komersanti, kas cīnās par katru pārdoto degvielas litru. Ir absurdi domāt, kā kāds no tirgotājiem uztur nepamatoti augstas cenas, jo tādējādi tas nekavējoties sāktu zaudēt tirgus daļu citiem komersantiem, kuri piedāvā zemākas cenas.

Nesamērīgs administratīvais slogs

Virspeļņas nodokļa ieviešana prasītu sarežģītas uzraudzības un kontroles sistēmas izveidi. Tas radītu papildu birokrātiju gan uzņēmumiem, gan valsts pārvaldei, palielinot administratīvās izmaksas bez skaidra ekonomiska ieguvuma.

Iespējamie juridiskie riski

Pastāv augsta varbūtība, ka šāds regulējums tiktu apstrīdēts tiesā, atsaucoties uz tiesiskās paļāvības, vienlīdzības un īpašuma tiesību principu pārkāpumiem. Tas var novest pie ilgstošiem tiesvedības procesiem un papildu nenoteiktības.

Noslēgumā

Cenu un peļņas līmeņu noteikšana ir uzņēmēju individuāla atbildība, kas balstīta uz konkrētiem tirgus apstākļiem un izmaksu struktūru. Valsts iejaukšanās šajos procesos, īpaši balstoties uz nepilnīgiem pieņēmumiem, radīs vairāk negatīvu seku nekā ieguvumu. Jau šobrīd valsts pārziņā ir visas iespējas būtiski mazināt degvielas cenas, veicot izmaiņas PVN, akcīzes likmes vai valsts rezervju glabāšanas nodevas apmēros, kas sniegtu tūlītēju efektu degvielas patērētājiem.

Aicinām atturēties no selektīvas un uz aizdomām balstītas cenu regulēšanas politikas ieviešanas. Stabilas, prognozējamas un uzņēmējdarbībai draudzīgas vides saglabāšana ir būtiska, lai Latvija spētu piesaistīt investīcijas un nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, īpaši šī brīža sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā.