Citas ziņas
2025. gada 30. aprīlis 11:22
Ja daudzgadu līgums starp komersantu, kurš sniedz sportista attīstības un karjeras atbalsta pakalpojumus un topošo profesionālo sportistu, ir skaidrs un nav nesamērīgs, tad tas ir jāpilda, nosaka Eiropas Tiesas (ET) šā gada martā pasludinātais prejudiciālais nolēmums*, kuru pieprasīja Latvijas Augstākās tiesas Senāts Basketbola attīstības aģentūras Rīga (BAA Rīga) tiesvedībā pret basketbolistu, kurš līgumu slēdzis 17 gados uz 15 gadiem.
Tiesvedība starp strīdniekiem kopumā apskatāma divos procesos, no kuriem viens jau noslēdzies, bet otrs gaida Augstākās tiesas Senāta spriedumu, kad lieta vai nu atgriežas Rīgas apgabaltiesā, vai arī tiek izbeigta. Dienas Bizness par šo procesu interesējas sabiedriskas nozīmības dēļ, neiedziļinoties, kurš iznākumā varētu būt uzvarētājs konkrētajā gadījumā. Proti, līgums ar basketbolistu tiek slēgts vēl pirms viņa pilngadības kopā ar vecākiem, un šis ir stāsts par sportistu attīstīšanu, ko veic konkrēts privāts komersants. Nav runa par sporta klubiem, kur sportistu pāriešana no viena kluba uz citu ir jau sen izrunāta lieta un visiem labi zināms pasākums. Līgumu slēgšana ar perspektīviem jauniešiem ir pavisam kas cits.
Pirmkārt, nepilngadīgais nav pilnībā rīcībspējīga persona. Otrkārt, ir jautājums par līguma noteikumu izskaidrošanu. Treškārt, par līguma komisijas samērību daudzgadu periodā, kas konkrētajā gadījumā ir 10% no sportista ienākumiem, ja tie pārsniedz 1500 eiro mēnesī. Sabiedriskā nozīmība ir skaidri saskatāma, jo valsts un pašvaldību sporta skolas, iestādes nav primāri paredzētas jauniešu gatavošanai profesionālajam sportam. Proti, runa ir par veselu komercsektora nozari, kuras attīstība ir tieši atkarīga no skaidriem noteikumiem tajā, kas šobrīd ir publiskoti kā prejudiciāls nolēmums par Patērētāju tiesību aizsardzības Direktīvas 93/13/EEK piemērošanu kopsakarībā ar ES Pamattiesību hartu saistībā ar tiesībām uz īpašumu, kā arī bērnu tiesībām. Visticamāk, juristi atradīs par noderīgu šī nolēmuma lasīšanu arī plašākā nozīmē, jo patērētāju tiesības skar visdažādākās jomas, ne tikai sportu. Tomēr primāri ir viesta skaidrība par nepilngadīga topošā profesionālā sportista un viņa attīstītāja līgumattiecībām. Vienkāršojot - EST pasaka, ka jaunietis, kurš slēdz līgumu ar vecāku starpniecību, gan nezaudē patērētāja statusu, un lieta jāskata šajā kontekstā, bet līdztekus uzsver, ka tiesa nevērtē pašu līgumu, ja tas ir skaidrs un samērīgs. Tātad divi noteicošie faktori: vai līgumslēgšanas brīdī bija skaidrība par to, ko paraksta, un vai 10% konkrētajā gadījumā ir samērīgi. Pēdējo var noteikt, apskatot tirgus precedentus.
14 gadi tiesvedību
BAA Rīga līgumu ar 17 gadus vecu basketbolistu slēdz 2008. gadā, un viņu pārstāv vecāki, kas arī ir sportisti un sporta pedagogi. Pirmšķietami ir skaidrs, ka vismaz vecākiem līguma noteikumi ir skaidri. 2010. gadā, nesaskaņojot ar aģentūru, basketbolists slēdz līgumu ar Eiropas basketbola klubu. BAA Rīga prasa piekrītošo komisiju, bet basketbolists to atsakās maksāt, un 2014. gadā tiek uzsākta tiesvedība atbilstoši līgumam. “Pirmās instances tiesa šo prasību apmierināja. Otrās instances tiesa prasību noraidīja, pamatojot to ar patērētāju tiesībām, lai arī neviena no pusēm lietā nebija atsaukusies uz patērētāju tiesībām. Spriedums tika pārsūdzēts, un nonācām līdz Augstākās tiesas Senātam, kur lūdzām vērsties EST pēc prejudiciālā nolēmuma, bet mūsu lūgums netika apmierināts, un spriedums tika atstāts spēkā,” lietas gaitu komentē zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Bitāns zvērināts advokāts Agris Bitāns, kurš pārstāv BAA Rīga. Paralēli ir otra tiesvedība, kura sākās vēlāk, pēc basketbolista debijas NBA. Tieši šīs lietas iztiesāšana noveda līdz prejudiciāla nolēmuma prasīšanai EST.
Visu rakstu lasiet 29.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.