Šo jautājumu prioritizēšana ministru darba kārtībā ļautu daudz efektīvāk plānot, projektēt, būvēt un pārvaldīt ar būvniecību saistītos procesus, kā rezultātā augtu valsts ekonomika un attīstība.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons norāda: "Būvniecības jautājumi ir vairāku ministriju tiešā kompetencē - Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas redzeslokā - tāpēc mēs kā uzņēmēji saskatām vajadzību pēc daudz ciešāka dialoga ar nozari. Esam pārliecināti, ka mūsu trīs izvirzītās prioritātes jaunajai valdībai ir pa spēkam atrisināt. Aicinām jauno valdību biežāk sadzirdēt un ieklausīties nozaru profesionālajās asociācijās!"

Pirmkārt, ir jāuzlabo publisko nekustamo īpašumu investīciju programma un projektu pārvaldība, nonākot pie ticamas prognozes tuvākajam un nākamajiem diviem gadiem, kā arī būtiski jāuzlabo lielo projektu pārvaldības kompetences pasūtītāju pusē. Tāpat ir vairāk jāpraktizē saimnieciskā izdevīguma princips un zaļie publiskie iepirkumi. Vienlaikus plašāk jāpielieto risku vadības sistēmas un cenu indeksācijas metodes, jāsamazina, vismaz īstermiņā, finanšu garantijas, lai vairāk būvuzņēmēju spētu piedalīties jaunos tenderos. Būtiski būtu uzlabot pasūtītāju maksājumu disciplīnu, lai piegādātājiem par paveikto darbu nav jāgaida mēnešiem ilga apmaksa.

Otrkārt, ir nepieciešams izstrādāt kvalificētu būvspeciālistu pieejamības plānu 2024. - 2027.gadam, kurā ietverti viesstrādnieku, pārkvalifikācijas, jaunas jauno kadru prakses metožu izmantošanas, pensijas vecuma speciālistu nodarbinātības jautājumi. Būtu vēlams pārskatīt kvalificēto speciālistu profesionālās pieredzes uzskaites sistēmu. Darbaroku trūkums būvlaukumos turpina pieaugt, tādēļ kompleksi jādomā par produktivitātes uzlabošanas iespējām, ir jāatsakās no liekā procesos, bet jāfokusējas uz rezultātiem.

Treškārt, ir jāveido apjomīgākas ēku energoefektivitātes programmas, ietverot privātās mājas, daudzdzīvokļu, publiskās un komercēkas, kurās būtu atbalstīta ne tikai siltināšana, bet arī dziļā renovācija, t. sk. ēkas pielāgojot klimata pārmaiņu riskiem. Vienlaikus jāsamazina nevajadzīgā birokrātija ES līdzfinansētos projektos. Šo programmu ietvaros jāveicina arī atjaunojamās elektroenerģijas risinājumi (AER), būvgružu pārizmantošana, uzlabojot Kwh/m2 un CO2/m2 aprēķina metodoloģijas un lielo datu uzskaiti un analītiku Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).