Valsts īpašumi "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) rīkotajās izsolēs nereti nonāk Krievijas pilsoņu rokās, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga, atzīmējot, ka pēdējo desmit gadu laikā VNĪ pārdevuši ap 30 īpašumus Jūrmalā, no kuriem teju katrs trešais objekts ticis ārzemniekiem.

2021.gadā VNĪ par 394 000 eiro izsolē pārdevusi zemi Madonas ielā, Jūrmalā. To iegādājās Krievijas pilsonis Andrejs Klinovskis, kura tēvs Krievijā esot attīstījis elitāru Piemaskavas ciematu. 2021.gadā, kad Klinovskim tika pārdota zeme Jūrmalā, VNĪ bija ieviesuši naudas atmazgāšanas jeb tā sauktās AML prasības. Par Rubļovkas īpašnieka naudas izcelsmi jautājumi neesot radušies.

Majoru muižu pērn iegādājies Muhametgulijs Gatijevs, kafejnīcas pamatus pludmalē nopircis Vitālijs Melničs, bet bijušo veco ļaužu pansionātu Kauguros - Gafurs Jafarovs.

Izsolēs pārdotie īpašumi lielākoties esot nolaisti, tādēļ nosolītās summas, neraugoties uz darījumu cenām kūrortpilsētā, ir nelielas, atzīmē raidījums. Desmit gadu laikā no 30 īpašumu pārdošanas valsts ieguvusi nepilnus 4 miljonus eiro.

Viens no pērnā gada lielākajiem valstij piederošo īpašumu darījumiem Jūrmalā noticis ar zemi Vikingu ielā, kas darījumu ķēdē arī nonākusi Krievijas pilsoņa rokās.

Zemes gabalu Lielupes krastā 1997.gadā no Finanšu ministrijas iznomāja tā laika Privatizācijas aģentūras vadītājs Jānis Naglis, kurš tur uzcēla māju. Teritorijā bez saskaņošanas ierīkoja baseinu un tenisa laukumu un īpašumu iznomāja atpūtniekiem. Pirms pieciem gadiem VNĪ Ģenerālprokuratūrai prasīja izvērtēt, vai līgums un apbūve ir likumīga, un saņemta atbilde, ka iestājies noilgums.

VNĪ secināja, ka nojaukt patvaļīgi sabūvēto būtu pārāk dārgi, tiesāties par nomnieka izlikšanu - pārāk ilgi, tādēļ pirms gada zeme tika izlikta izsolē. Īpašumam līdzi nāca nomas līgums ar Nagli par māju, kas samazināja zemes vērtību. Otrajā izolē zemi par 219 000 eiro nopirka Jānis Naglis jaunākais. Pēc dažiem mēnešiem viņš visu pārdeva Krievijas un Ungārijas pilsonim Aleksandram Romanovam.

Raidījums atzīmē, ka VNĪ neatklāj objektu pircēju pilsonības, aizbildinoties, ka tie ir personas dati. Lielākajā daļā gadījumu par to nav ziņu arī Zemesgrāmatas ierakstos. Nule arī Uzņēmumu reģistrs vairs datu bāzē neuzrāda uzņēmumu amatpersonu valstisko piederību.