To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) valdes priekšsēdētājs Dr.oec. Juris Binde. Viņš norāda, ka šodien situācija jau ir daudz labāka, jo savulaik Māra Kučinska valdība veica attiecīgas izmaiņas valsts kapitālsabiedrību uzvedībā R&D sfērā.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat Latvijas 41.vietu inovāciju reitingā, kaut arī Igaunija ir 17., bet Lietuva 39.vietā?

Kopumā Latvijas pozīcija nav slikta, jo aiz mums šajā reitingā ir vēl 87 valstis, taču pats svarīgākais ir nevis vieta kādā reitingā, bet gan uzņēmumu spēja radīt inovatīvus produktus un pakalpojumus un tādējādi paaugstināt savu konkurētspēju. Faktiski inovācijas ir pētniecības un attīstības (R&D) rezultāts, bez kā būtībā nav nākotnes teju vai ikvienā segmentā strādājošajiem uzņēmumiem.  Uz jautājumu par to, kāpēc Igaunija ir ievērojami augstākā vietā nekā Latvija vai Lietuva, man nav argumentētas atbildes.

Vai Latvijas vietu inovāciju reitingā neietekmē atskaites, jo iespējams, ka nelielākiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas R&D, šos tēriņus vienkāršāk ir pieskaitīt saimnieciskas darbības tēriņiem, nekā detalizēti atšifrēt to izlietojumu?

Diemžēl, bet tas nav noslēpums, ka nelielāki uzņēmumi tā varētu rīkoties un tā arī dara, taču tas neattiecas uz lielajiem, kas arī tomēr R&D investē visvairāk. Lielajiem uzņēmumiem, arī valsts kapitālsabiedrībām ir jābūt atsevišķi norādītiem ieguldījumiem R&D. Arī LMT savulaik pārskatīja savu atskaitīšanās sistēmu, kā rezultātā izpētes un attīstības ailē ierakstītā summa palielinājās 14 reizes. Turklāt jārēķinās, ka daļa uzņēmumu norāda izpētes izdevumus, taču neuzskaita un nenorāda attīstības tēriņus. Vēl jo vairāk, ja attīstības segmentā ir gan kompānijas organizatoriskā, gan tehnoloģiskā un, protams, arī jaunu produktu attīstība. Vienlaikus ir jāsaprot, ka uzņēmumi Latvijā atrodas dažādās attīstības fāzēs, kurās ir atšķirīgi uzdevumi un līdz ar to arī sasniedzamie mērķi, un arī ir ar ļoti atšķirīgu izpratni.

Kā tas ietekmē R&D un inovācijas?

Veiksmīgi uzņēmumi savā attīstībā iziet cauri dažādām attīstības fāzēm. Viss sākas ar kompānijas dibināšanu, kam seko sava veida nobriešana – stabilitātes iegūšana, bet pēc tam ir jautājums, vai uzņēmums īsteno pāreju uz nākamo attīstības līmeni.  Daudzos gadījumos, lai uzņēmumi pārietu uz nākamo attīstības līmeni, ir nepieciešama īpašnieku un vadības vēlme to īstenot, vēl jo vairāk ir nepieciešamas idejas un arī resursi — tātad pamatīga piepūle.  Nenoliedzami dažādu segmentu uzņēmumiem var būt atšķirīgas stratēģijas, tomēr ikviena uzņēmuma īpašniekiem ir svarīgi, lai kompānijas vērtība pieaugtu. Viena no stratēģijām ir saistīta ar finansiālo līmeni — notiek mēģinājums palielināt naudas plūsmu, un tad, kad tā neaug tik strauji, kā īpašniekiem gribētos, tad trīsstūra, kurā bez minētās naudas plūsmas ietilpst kapitālieguldījumi un izmaksas, pamatni mēģina sašaurināt, proti, samazina kapitālieguldījumus un samazina izmaksas, lai palielinātu brīvās naudas plūsmu, taču šādā situācijā uzņēmuma vērtība samazinās. Līdztekus minētajam šādu stratēģiju īstenojošajiem uzņēmumiem ir pamatīgs risks nonākt tā dēvētajā vidējo ienākumu slazdā, kurā var zināmu laiku eksistēt, taču tas ved strupceļā, jo peļņas un arī izmaksājamo dividenžu apjoms ne tikai nepieaug, bet pat samazinās, kas nozīmē nīkuļošanu, bet sliktākajā gadījumā tie var pārtraukt savu saimniecisko darbību.

Visu interviju lasiet 13.februāra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!