Man bija tā fantastiskā iespēja 2017. gada septembrī apmeklēt Latvijas Bankas rīkoto tautsaimniecības konferenci, kura bija “veltīta sabiedrībā ļoti gaidītajām reformām izglītības nozarē”. Tolaik LB prezidents bija Ilmārs Rimšēvičs, kurš solīja, ka parādīs “iedvesmojošus piemērus, lai kopīgi domātu, kā mums aizvest Latvijas izglītību no pašreizējās viduvējības uz izcilību nākotnē”. Tika deklarēts, ka “Latvija vienmēr ir vēlējusies būt pasaules bagātāko valstu vidū, bet to nav iespējams panākt, ja ar domām un darbiem sevi rādām tikai kā lētā darbaspēka valsti. Mūsu bagātības receptes atslēgvārds ir inovācijas, bet to radīšanā atrodamies Eiropas valstu lejasdaļā. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo izcilas inovācijas nevar radīt cilvēki, kas pārsvarā gadījumu pie pārslogota un slikti atalgota skolotāja ieguvuši viduvēji vērtējamu izglītību”. Tolaik ar ievadreferātu uzstājās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura galvenās idejas bija par to, “kas jādara, lai skolās strādātu labākie speciālisti, augtu skolotāju konkurence un atalgojums; kam par ko jāatbild, kam jārod risinājums, kāda loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kāda – pašvaldībām?” Uzstājās vienas pašvaldības pārstāvis (vairs neatceros uzvārdu), kurš bija no Smiltenes. Viņš stāstīja, ka ceļš uz izcilību ir vidusskolu apvienošana. Tikai izdzēšot no paaudžu atmiņām senilo vidusskolu tradīcijas, kaut kādas senilas “himnas”, absolventu vēsturi utt., var sasniegt izcilību, bez tās nekādas izcilības nebūs nekad un nekur. Likvidēsim visu, kas ir mazs, apvienosim visu vienā skolā, un tad būs izcilība, turklāt tāda, ka Latvija kā kosmiskā raķete strauji trauksies augšup inovāciju kosmosā. Kā atceros, Smiltene tolaik bija vidusskolu apvieno šanas priekšgalā. Šī uzņemtā inerce vēl nav rimusies. Smiltenes novada vadība tagad lemj likvidēt mazās skolas kādreizējā Apes novadā, kura ļaudis teritoriālās reformas laikā izvēlējās pievienoties pie bagātā Smiltenes novada, nevis apvienoties ar nabadzīgo Alūksnes novadu, ar kuru Ape savulaik bija kopā teju vai pusgadsimtu. Kādreizējā izglītības ministre Mārīte Seile vēl pērn izkliedza saukli, ka “Latvijas izglītības sistēmā katastrofāli trūkst izcilības, un vispārējais līmenis, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, ir ļoti viduvējs”.

Savukārt Izglītības ministrija kā smagu problēmu, kura būtu strauji jārisina, vēl pērn atgādināja to, ka Oksfordas Universitāte joprojām Latvijas vidusskolas diplomus neatzīst (Kembridžas Universitāte ar nelielām iebildēm tos atzīst par derīgiem). Oksfordas Universitāte Latvijas vidusskolas atestātus ir joprojām iekļāvusi vienā grupā kopā ar Afganistānā un Lesoto izdotiem vidējās izglītības dokumentiem. Šī esot viena ļoti svarīga izglītības problēma. Ak Dievs! Latvijas bagātāko pilsoņu atvases nevar iestāties Oksfordā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas!

Tikai pašlaik vairs nav sapņainu eiforiju piepildītais 2017. gads. Tagad ir 2023. gads. Atveru avīzi Bauskas Dzīve (16. maijs). Bauskas novadā 2022. gada sākumā dzīvoja 41 tūkstotis iedzīvotāju. Visā Bauskas novadā vidusskolas eksāmenu fizikā šogad izvēlējās kārtot vien astoņi vidusskolas beidzēji, vidusskolas eksāmenu ķīmijā šogad izvēlējās kārtot vien vienpadsmit vidusskolas beidzēji, bet vidusskolas eksāmenu programmēšanā šogad izvēlējās kārtot tikai viens no gaidāmajiem vidusskolas absolventiem. Varbūt Bauska ir kaut kāds izņēmums. Taču varam atvērt oficiālus Valsts izglītības satura centra datus (https://www.visc.gov.lv/lv/jaunums/sodien-sakas-eksamenu-sesija-vidusskolas-skoleniem). Maijā un jūnijā tikai optimālā līmeņa centralizētos eksāmenus vidusskolas posmā kārtos vidēji 14 000 skolēnu. Kārtot augstākā līmeņa eksāmenu svešvalodā pieteicās 7880 skolēni. Matemātiku augstākajā līmenī izvēlējās kārtot vien 3000 skolēnu, bet 2355 skolēni pieteicās eksāmenam bioloģijā. 970 skolēni pieteicās eksāmenam ķīmijā, bet 958 skolēni – eksāmenam fizikā. 17. maijā norisinājās eksāmens programmēšanā, kuram bija pieteikušies tikai 423 skolēni. Te gan jāatgādina, ka Latvijā, lai saņemtu diplomu par vidusskolas izglītību (tā, iespējams, ir svarīgākā Oksfordas Universitātes kritika, noraidot Latvijas vidusskolas izglītības diplomus), ir pietiekami eksāmena vērtējumā saņemt 10% no kopvērtējuma. Pat ar šādu eksāmena rezultātu diploms būs pietiekams, lai to atzītu par pilnvērtīgu diplomu, un tas dod tiesības iestāties jebkurā Latvijas un gandrīz visās ES valstu augstskolās.

Var, protams, turpināt sapņot par izcilībām. Ir jau arī izcilības. Vairāki desmiti Latvijas skolēnu ir starp laureātiem starptautiskās mācību priekšmetu olimpiādēs. Tikai, kas attiecas uz vidusskolas beidzēju lielāko daļu, tad, saglabājoties esošajām tendencēm, Latvija virzās prom no zemes, kurā nākotnē būs augsti kvalificēts darbaspēks. 

Par to liecina ne tikai vidusskolēnu lielākās daļas izvairīšanās no vajadzības pamatīgi apgūt matemātiku, ķīmiju, fiziku vai programmēšanu, bet par to liecina arī 2022. gada Eiropas valstu inovāciju līmeņa vērtējuma rezultāti. Eiropas Komisijas Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāts katru gadu sagatavo Eiropas inovāciju progresa ziņojumu (European Innovation Scoreboard), kurā par katru ES dalībvalsti (un vēl 12 valstīm) tiek apkopoti 32 rādītāji, kas raksturo ikvienas valsts inovāciju un tehnoloģiju attīstību. 2022. gada izdevumu sagatavoja Māstrihtas Universitātes pētnieki (Hugo Hollanders, Nordine Es-Sadki, Aishe Khalilova). Ziņojuma mērķis bija novērtēt ES dalībvalstu inovāciju sniegumus, ES valstu stiprās un vājās puses inovāciju jomā, kā arī salīdzināt ES valstu sniegumu ar citām pasaules valstīm, lai uzlabotu ES pozīcijas globālajā konkurencē, kā arī novērstu nepilnības pētniecības un inovācijas sistēmās. Kā liecina Inovāciju ziņojums, tad, salīdzinot ar 2021. gadu, inovācijas rādītāji ir samazinājušies astoņās dalībvalstīs, bet uzlabojušies 19 dalībvalstīs, īpaši Čehijā, Īrijā un Somijā. Latvija un Igaunija ir starp valstīm, kurā inovāciju potenciāls 2022. gada laikā samazinājās.

Visu rakstu lasiet 30.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!