Vidējā vecuma pensija 2015. gadā bija 273,4 eiro, bet 2025. gadā bija 615,7 eiro. Pieaugums pēdējo 10 gadu laikā – 125,2%, kas ir par 20 procentpunktiem vairāk par algu pieaugumu. Vidējā alga pirms nodokļiem 2015. gadā bija 885 eiro, bet 2025. gadā –1815 eiro. Pieaugums algu gadījumā 105,1%. Lielāks pieaugums bijis maternitātes pabalstu gadījumā (145%). Maternitātes pabalstu gadījumā norādītā summa eiro infografikos ir gadā, jo tā aprēķināšana notiek, ņemot vērā 12 mēnešu periodu. Tiek norādīts vidējais pabalsta apmērs uz vienu gadījumu.

Sociālā nodrošinājuma pabalsts audzis lēnāk par pensijām

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts 10 gadu laikā audzis nedaudz lēnāk nekā pensijas, tomēr arī vairāk nekā divas reizes. Šo pabalstu izmaksā personai, kura sasniegusi noteikto vecumu pensijas piešķiršanai, ja šai personai nav tiesību saņemt valsts pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību nelaimes gadījuma darbā vai arodslimības dēļ, arī personai, kurai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir izsniegusi atzinumu par invaliditāti, ja šai personai nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju invalīdam) vai apdrošināšanas atlīdzību nelaimes gadījuma darbā vai arodslimības dēļ. Izmaksā arī par bērnu, ja tas nav sasniedzis pilngadību (18 gadus) un par mirušo apgādnieku nav tiesību saņemt valsts pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību. Pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas pabalstu izmaksā, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav vecāks par 20 gadiem vai studē augstskolā dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecāks par 24 gadiem. 

Vidējais valsts sociālā no drošinājuma pabalsts 2015. gadā bija 105,21 eiro, bet 2025. gadā – 115,89 eiro mēnesī. Pieaugums 116%, kas ir par aptuveni 10 pp vairāk par vidējās algas pieaugumu kopš 2015. gada.

Ar bērnu pabalstiem ir vissliktāk

Vidējais bērna kopšanas pabalsts mēnesī 2015. gadā bijis 195,21 eiro, bet 10 gadus vēlāk – 385,46 eiro. Pieaugums (97,46%) šajā gadījumā ir nedaudz mazāks par vidējās algas pirms nodokļiem pieaugumu (105,1%). Tiesa, ir viens pilnīgas ignorances piemērs pabalstu jomā. Bērna piedzimšanas pabalsts desmit gadus netika mainīts vispār, pieaugums 0%. Jāpiebilst, ka no 2026. gada 1.janvāra izmaiņas ir arī šī pabalsta gadījumā, tas palielināts no 421,17 eiro līdz 600 eiro, pieaugums pret 2015. gadu – 42,5%.
Salīdzinot ar algu pieaugumu, bērna piedzimšanas pabalsts no šī pieauguma atpaliek par 62,5 procentpunktiem. Pielīdzinot algu pieaugumu, bērna piedzimšanas pabalstam būtu jābūt aptuveni 900 eiro. Tiesa, vidējais ģimenes valsts pabalsts ir audzis par 163%, bet pēc apjoma tas ir mazākais lielums, runa ir par 50 eiro vidēji uz bērnu mēnesī 2025. gadā.

Slimības pabalstu skaits beidzot mazinās
Runājot par slimības vai apbedīšanas pabalstiem, pieaugums ir adekvāts. Būtiskāk ir apskatīt šo pabalstu skaitu kopumā. Slimības
pabalstu saņēmēju skaits 2015. gadā bija 254,7 tūkstoši, kur runa ir par pabalsta izsniegšanas gadījumiem, nevis personām. Pandēmijas laikā – 2022. gadā – slimības pabalstus izmaksāja 635,4 tūkstošos gadījumu, ko šajā jomā varētu dēvēt par gigantiska mēroga pieaugumu, un tā vien gribas teikt, ka šajā brīdī nācija ir dēvējama par pilnīgi slimu. Iespējams, ka mediķi spēj attaisnot šo
pabalstu gadījumu skaitu ar pandēmiju, bet nenoliedzami, ka darba devēji ar to nespēja samierināties. Jāteic, ka 2025. gadā ir ievērojams kritums slimības pabalstu saņēmēju ziņā – tikai 413,8 tūkstoši gadījumu, bet tik un tā tas ir krietni vairāk nekā, piemēram, 2020. gadā.

DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.