Viņš skaidroja, ka Latvijas piena nozares sadrumstalotība ir iemesls, kāpēc piena iepirkuma no zemniekiem cenas bijušas tik zemas, bet līdz ar mazajām cenām samazinājies arī piena saimniecību skaits Latvijā.

Bērtulsons uzsvēra, ka piena pārstrāde iet kopā ar piena ražošanu, un lielākais izaicinājums piena pārstrādes uzņēmumiem ir piena ražošanas apmēru samazināšanās, jo pēcāk no jauna uzsākt vai atsākt piensaimniecību ir dārgs un ilgs process - govs pienu sāk ražot tikai pēc diviem gadiem, turklāt Latvijā pietrūkst zootehniķu un vetārstu.

Tāpat Bērtulsons norādīja, ka pirms apmēram diviem gadiem Latvijā sasniegts punkts, kad piena ražošanas apmērs lielajās saimniecībās vairs nekompensē mazo piena saimniecību izziešanu no tirgus. Viņš paredzēja, ka piena pārstrādātājiem arvien vairāk stresa sagādās problēmas ar izejvielu pieejamību.

Vienlaikus gan Latvijā tiek ražots daudz vairāk piena nekā nepieciešams iekšējajam patēriņam, un 900 līdz 1000 tonnas svaigpiena dienā tiek eksportētas uz Lietuvu, Igauniju un Poliju.

Savukārt komentējot pašreizējo situāciju piena pārstrādes nozarē, Bērtulsons noradīja, ka "uzņēmumi, kas strādā vietējā tirgū "uz gala patērētāju", ir stipri sarežģītākā situācijā nekā tie, kas strādā uz industriālo produktu un eksportu".

Viņš minēja, ka Latvijā uz eksportu orientēti industriālo piena produktu ražotāji ir tikai AS "Preiļu siers" un SIA "Latvijas piens". Lai gan Latvijā pašpatēriņam saražo pietiekami daudz piena, tai pat laikā piena pārstrādes uzņēmumiem piena trūkst.

"Jaunpils pienotava" pagājušajā gadā strādāja ar 19,427 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 18,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 225 185 eiro pretēji peļņai 2020.gadā.

Kompānija reģistrēta 1997.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,354 miljoni eiro. "Jaunpils pienotavas" īpašnieks ir Igaunijā reģistrētais Eiropas piensaimnieku kooperatīvs "SCE E-Piim", kas apvieno apmēram 150 piena ražotāju Igaunijā un 50 piensaimniecību Latvijā.