Savu veselību pērn kā sliktu vai ļoti sliktu Latvijā vērtēja 17,2% sieviešu un 12,2% vīriešu, liecina Eiropas Savienības statistikas apskats Iedzīvotāju veselības pašnovērtējums Latvijā 2025. gadā, kas publiskots Centrālās statistikas pārvaldes interneta vietnē. Rindu dēļ ārstus, kad tas vajadzīgs, pērn neapmeklēja trīs reizes vairāk cilvēku nekā 2021. gadā.
Apskatā apkopoti dati par Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašnovērtējumu, par iespējām sev nodrošināt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī iemesli, kas to liedza. Papildus ikgadējiem datiem informatīvajā apskatā aplūkoti 2024. un 2025. gada moduļu tematiskie rādītāji, kas pēta iedzīvotāju veselības paradumus, konsultēšanās biežumu pie ārstiem, ārstniecības un medikamentu iegādes izmaksu ietekmi uz mājsaimniecības finansiālo situāciju u.c.“Latvijas Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam izvirzītais sabiedrības veselības politikas mērķis ir uzlabot iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā,” teikts apskata ievadā.
Laba veselība - pusei no sabiedrības
2025. gadā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (vecumā no 16 gadiem) savu veselību vērtēja kā labu (43,7%) vai vidēju (36,8%), un tikai 4,5% savu veselību vērtēja kā ļoti labu. Vīrieši savu veselības stāvokli vērtējuši optimistiskāk nekā sievietes. 2025. gadā savu veselības stāvokli kā labu vai ļoti labu vērtēja 53,6% vīriešu un 44,0% sieviešu, bet kā sliktu vai ļoti sliktu - attiecīgi 17,2% sieviešu un 12,2% vīriešu.Vislabākais veselības pašnovērtējums ir jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem: 88,2% no viņiem savu veselību vērtē kā labu vai ļoti labu. Savukārt gandrīz puse (48,3%) iedzīvotāju 50–64 gadu vecumā savu veselību vērtē kā vidēju, un, sasniedzot pensijas vecumu (65 gadi un vairāk), šis rādītājs pieaug līdz 51,9%, turklāt katrs trešais (33,8%) pensijas vecuma iedzīvotājs uzskatīja, ka viņa veselības stāvoklis ir slikts vai ļoti slikts.Ievērojot, ka vīriešu dzīves ilgums ir mazāks nekā sieviešu, ir izskaidrojamas arī pašnovērtējuma atšķirības dzimumu grupās. Proti, vecāku sieviešu ir vairāk, un kopumā pašvērtējums ir nedaudz sliktāks nekā vīriešiem.
Ilgstošu veselības problēmu kļūst vairāk
2025. gadā ar ilgstošām veselības problēmām saskārās 42,8% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem (2024. gadā – 41,9%). Vismazāk ilgstoša slimība vai ilgstošas veselības problēmas bija iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem (11,2%). Pieaugot iedzīvotāju vecumam, strauji pieaug arī dažādu ilgstošu saslimšanu un veselības problēmu risks. 2025. gadā uz ilgstošām slimībām vai ilgstošām veselības problēmām norādīja 22,8% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 49 gadiem un 75% iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem.“Salīdzinot iedzīvotāju atbildes pēc ienākumu līmeņa, redzams, ka ar ilgstošām slimībām un veselības problēmām vairāk saskārās iedzīvotāji ar ļoti zemiem ienākumiem. 2025. gadā vairāk nekā puse (56,7%) trūcīgāko iedzīvotāju (1. kvintiļu grupa) norādīja, ka viņiem ir ilgstoša slimība vai ilgstošas veselības problēmas, kamēr starp turīgākajiem (5. kvintiļu grupā) šādu iedzīvotāju īpatsvars bija ievērojami zemāks – 30,0%,” teikts apskatā.
18,7% nav bijuši pie ģimenes ārsta gada laikā
Regulārs medicīnas speciālistu apmeklējums un pārbaudes ļauj laicīgi risināt veselības problēmas un tās novērst. 2025. gadā 46,6% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā pie ģimenes ārsta ir vērsušies 1–2 reizes un 3,8% – 10 reižu vai vairāk. Savukārt 18,7% iedzīvotāju pie ģimenes ārsta nebija vērsušies ne reizi (14,0% sieviešu un 24,9% vīriešu). 47,2% iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā ne reizi nebija apmeklējuši zobārstu, ortodontu vai zobu higiēnistu, no tiem – 44,1% sieviešu un 51,2% vīriešu.Ļaunākais ir tas, ka iedzīvotāji mēdz neapmeklēt ārstu arī tad, ja vizīte ir nepieciešama. 2025. gadā 10,1% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis vismaz viens gadījums, kad viņiem bija nepieciešams veikt medicīnisku pārbaudi vai ārstēšanos (izņemot zobārstniecību), bet viņi to neveica (2024. gadā – 11,1%). Turklāt starp iedzīvotājiem ar stipriem veselības problēmu radītiem ierobežojumiem gandrīz katrs ceturtais (24,4%) pēdējo 12 mēnešu laikā kaut reizi nebija apmeklējis ārstu, kad tas bija nepieciešams. Ārstu neapmeklēšanas īpatsvars attiecībā pret 2024. gadu aug. Salīdzinot ar 2021. gadu, problēmas ar rindām veselības aprūpes iestādēs izjūt trīs reizes vairāk cilvēku, kas norāda uz sistēmiskām problēmām veselības aprūpē.
DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.
