Valsts kontroles Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica informē, ka 14 pašvaldības par 8,4 miljoniem eiro iegādājās 19 elektroautobusus ar būtiskiem izmantošanas ierobežojumiem.

Daļa autobusu bijusi neatbilstošas kvalitātes, turklāt ne visi pilnībā bijuši bezemisiju, līdz ar to nav pilnvērtīgi sasniegts pasākumam izvirzītais mērķis. Autobusus apsilda ar dīzeļdegvielu, tāpēc emisiju samazinājums ir mazāks nekā plānots. Turklāt kopumā emisiju samazinājums ir neliels salīdzinājumā ar ieguldīto publisko finansējumu.

Ierobežojumu dēļ elektroautobusi vidēji 53% gada atrodas dīkstāvē. Autobusu nobraukums gadā ir vidēji par 43% jeb 13 400 kilometru mazāks nekā plānots, konstatējuši revidenti. Atsevišķos gadījumos autobusus ilgstoši neizmantoja citu iemeslu dēļ. Piemēram, Ogres novadā elektroautobuss vairāk nekā četrus mēnešus bija dīkstāvē, jo aptuveni 665 000 eiro vērtajam transportlīdzeklim nebija vadītāja. Savukārt Preiļu novadā autobuss ilgstoši atradās remontā defektu dēļ.

Valsts kontrole arī norāda, ka iepirkumi rīkoti decentralizēti, tajos nav nodrošināta pietiekama konkurence un publiskie līdzekļi nav izlietoti ekonomiski.

Pašvaldības veica ap 33 atsevišķus iepirkumus, kas palielināja administratīvo slogu, sašaurināja konkurenci, radīja būtiskas cenu atšķirības un augstākas izmaksas.

Ja visas pašvaldības būtu iegādājušās mikroautobusus saskaņā ar zemāko cenu, ietaupījums varētu būt 677 000 eiro.

Daļai jauno elektroautobusu bijuši būtiski kvalitātes trūkumi jau to piegādes brīdī, tiem esot konstatēta rūsa, plaisas griestu apšuvumā, kā arī nespēja nodrošināt atbilstošu siltumu autobusa salonā. Deviņi no 12 piegādātajiem mikroautobusiem ir uzbūvēti, apvienojot divas kravas mikroautobusu bāzes.

"Pasākums īstenots ar mērķi apgūt pieejamo finansējumu, nevis panākt iespējami labāko rezultātu. Lai gan izvirzītie mērķi bija pamatoti, sasniegtais rezultāts - dārgs un ar ierobežotu praktisko izmantojamību, un ieguldītais publiskais finansējums nav devis samērīgu ieguvumu," vērtē Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

Viņš norāda, ka revīzijā vairākkārt izskanējis viedokli, ka bez Eiropas Savienības (ES) finansējuma pašvaldības šādus transportlīdzekļus neiegādātos. Valsts kontroles ieskatā, šāda pieeja ir nepareiza un pienācis laiks mainīt attieksmi pret Eiropas naudas nesaprātīgu izmantošanu. "ES fondi ir publiskie līdzekļi un pret tiem jāizturas tāpat kā pret savu naudu," uzsver Āboliņš.

Iegādāto mikroautobusu vidējā cena bijusi 277 000 eiro, savukārt autobusu - 581 000 eiro. Būtiski atšķiras cenas vienādiem autobusu un uzlādes iekārtu modeļiem. Piemēram, cenas atšķirība vienādiem Jelgavas un Preiļu novadā iegādātiem autobusiem ir aptuveni 43 000 eiro, bet tāds pats modelis Lietuvā 2022. gadā iegādāts par vidēji 37% jeb 168 000 eiro lētāk.

Arī uzlādes infrastruktūras izbūve bieži vien neatbilda pasākuma mērķim. Atsevišķos gadījumos izbūvēti plaši asfaltēti laukumi, ierīkotas dārgas labiekārtojuma zonas.

Revīzijas noslēgumā Valsts kontrole ir sniegusi piecus ieteikumus, no kuriem trīs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, viens - pašvaldībām un viens - Satiksmes ministrijai.

Plašākas elektroautobusu izmantošanas iespējas mazinās to dīkstāvi un palielinās ieguvumus no tā iegādes. Savukārt uzlabota līdzīgu pasākumu uzraudzība un stiprinātas pašvaldību iekšējās kontroles procedūras palīdzēs novērst konstatēto neatbilstību atkārtošanos, uzsver Valsts kontrole.

Vienlaikus skolēnu pārvadājumu jomā paredzēta vienotu kvalitātes prasību ieviešana pārvadājumiem un tajos izmantotajiem transportlīdzekļiem, par ko galvenā atbildība ir Satiksmes ministrijai.