Pērn notika 32 obligāciju sākotnējās izvietošanas darījumi, kas arī ir rekords. Latvijas akciju emitentu kopējā kapitalizācija sasniedza 583 miljonus eiro.

Idelsons skaidroja, ka apjomu būtiski veicināja AS "Latvenergo" obligāciju emisija 400 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus Idelsons atzina, ka akciju tirgū pērn Latvijā nav bijis neviens akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO), bet visās Baltijas valstīs - tikai viens.

Pēc Idelsona skaidrotā, tipiskais emitents ir kompānija ar apgrozījumu no 15 miljoniem līdz 100 un vairāk miljoniem eiro, ar pozitīvu EBITDA vismaz viena miljona līdz 20 miljonu eiro apmērā, un vairāk nekā 100 darbiniekiem.

Savukārt tipiskais investors iegulda 5000 līdz 10 000 eiro publiskajās obligāciju emisijās un ir vecumā ap 40 gadiem. No visiem investoriem apmēram divas trešdaļas ir vīrieši un viena trešdaļa - sievietes. Vienlaikus Idelsons atzīmēja, ka sievietes kļūst arvien aktīvākas.

Baltijā kopumā pērn emitētas uzņēmumu obligācijas aptuveni 6,7 miljardu eiro apmērā, tostarp 1,5 miljardi eiro - Latvijā, aptuveni 1,5 miljardi eiro - Lietuvā un 3,7 miljardi eiro - Igaunijā.

Baltijas obligāciju tirgus kapitalizācija Latvijā kopumā ir aptuveni 1,8 miljardi, un šis rādītājs tuvojas Igaunijai, kur tirgus kapitalizācija ir aptuveni divi miljardi. Lietuvā tirgus kapitalizācija ir aptuveni 0,6 miljardi eiro.

"Pērn bija pirmais gads kad uzņēmumi ar obligāciju emisijām piesaistīja vairāk finansējuma nekā ar kredītiem, lielā mērā pateicoties "Latvenergo" veiktajai emisijai," teica Idelsons.

Tomēr Idelsons atzina, ka tirgus turpina stagnēt, jo nav lielo uzņēmumu kotācijas akcijas tirgū. Vienlaikus barometra pētījums liecina, ka tirgus apgrozījums pērn audzis par 24%, tirgus apjoms pieaudzis par 5%, bet darījumu skaits audzis par 10%.

No pētījuma galvenajām atziņām Idelsons minēja to, ka obligāciju tirgus segmentā ir laba un dinamiska izaugsme, vidējā investīciju summa darījumā kļūst lielāka, kā arī, neskatoties uz IPO trūkumu, esošo akciju cenu kāpums veicināja kopējo kapitalizācijas pieaugumu. Tāpat pētījumā secināts, ka kopš 2018. gada emitentu skaits biržā sarucis par 50%, akciju tirgus kapitalizācija kopš 2018. gada samazinājusies gandrīz uz pusi, zaudēti vairāki lielie emitenti.

Idelsons atzina, ka pētījumā veiktā uzņēmēju aptauja liecina, ka 20% uzņēmumu plāno piesaistīt finansējumu attīstībai un Idelsona vērtējumā tas liecina par ambīciju trūkumu, un ir traģiski Latvijas ekonomikai.

"Vairāk nekā puse uzņēmumu neplāno piesaistīt finansējumu savam uzņēmumam, un tas ir biedējošs cipars. Kā galvenie iemesli kapitāla tirgus neizmantošanai, tiek minēti zināšanu un pozitīvu piemēru trūkums. Kapitāla tirgus caur valsts uzņēmumu piedāvājumu tirgū neeksistē, tāpēc ļoti svarīgi, lai kapitāla tirgū iznāk vismaz viens valsts uzņēmums, rādot piemēru," sacīja Idelsons.