Pēc jezgas ap ABLV bankas likvidēšanu un pēc tās darbības pārtraukšanas notika tas, ko Latvijā dēvēja par Latvijas finanšu sektora kapitālo remontu. Ārpus Latvijas reakcija bija mazliet vienkāršāka, turklāt pirmsākumi meklējami vēl pirms 2018. gada.
Kapitālais remonts bija pēc tam
“Sistēmiskas problēmas ar ASV dolāru klīringa jomā sākās jau pirms 2018. gada notikumiem, ko ietekmēja virkne starptautisku naudas atmazgāšanas skandālu, kuros bija iesaistītas Latvijas komercbankas, kas fokusējās uz nerezidentu apkalpošanu, piemēram, t.s. Moldovas laundromāts un Magņitska lieta. Šie ir gadījumi, kad ASV dolāru plūsmas caur Latvijas nerezidentu banku kontiem tika izmantotas necaurredzamiem darījumiem, tas kopsakarā ar pieaugošajām atbilstības izmaksām rezultējās tajā, ka jau no 2014. gada viena no lielākajām ASV bankām JPMorgan Chase pieņēma lēmumu pilnībā pārtraukt korespondentbanku pakalpojumus gandrīz visām Latvijas kredītiestādēm. Tam sekoja Deutsche Bank pakāpeniska iziešana no Latvijas tirgus 2016. gadā,” norādīja Latvijas Bankas padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale.
Proti, zināmā mērā finanšu sektora kapitālais remonts bija reakcija uz četrus gadus ilgiem notikumiem, un tikai noslēgumā tiem sekoja ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) paziņojumi par ABLV banku un sankcijas pret to. Starp citu, 2024. gadā FinCEN visas sankcijas atcēla ar piebildi, ka finanšu iestāde bez bankas licences, turklāt gandrīz pilnībā likvidēta, vairs nevarot radīt riskus ASV finanšu sistēmai. Zīmīgi, ka tieši 2024. gada septembri var uzskatīt par tādu kā piedošanas dienu Latvijas finanšu sistēmai kopumā.
Cietušo sarakstā – vietējās bankas
Iekšējās izmaiņas Latvijas finanšu tirgū bija tik apjomīgas, ka jau 2019. gada beigās ārvalstu noguldījumu apjoms būtiski saruka, tomēr, ja runājam par Latvijas finanšu sektoru un ASV dolāru maksājumiem, tad ierobežojumi nav attiecināmi uz visiem vienādi. “Lielās bankas, kā Swedbank un SEB, šie lēmumi tiešā veidā neskāra, jo tās operēja savu mātesbanku grupu centralizētajā infrastruktūrā Zviedrijā. Šīm Zviedrijas kredītiestādēm ir vēsturiski un pastāvīgi tiešie korespondentkonti ASV klīringa bankās. Savukārt Latvijas vietējā kapitāla bankas pēc 2016.– 2018. gada palika bez tiešas piekļuves dolāru norēķiniem un bija spiestas izmantot kompensējošos jeb tā saucamos nested korespondentkontus caur trešo valstu starpniekbankām. Šāds modelis nozīmēja, ka maksājumu maršruti kļuva garāki, dārgāki un pakļauti vairāku posmu atbilstības pārbaudēm, kas būtiski ietekmēja prognozējamību un izmaksas,” sekas fiksē Kristīne Černaja-Mežmale.
Proti, nebija tā, ka vispār dolārus nevarētu pārskaitīt, tomēr papildu starpnieku izmantošana visu padarīja gausāku un dārgāku un ietekmēja Latvijas vietējā kapitāla bankas, un patiesībā šis ir viens no trūkumiem, kas ierobežoja to konkurētspēju. “Galvenās problēmas skāra tieši starpbanku pārskaitījumus, kuru izpildes mehānisms kļuva lēns un finansiāli neizdevīgs, jo, zaudējot tiešās korespondentbanku attiecības, Latvijas kredītiestādes bija spiestas ASV dolāru maksājumus maršrutēt caur vairāku ārvalstu starpniekbanku ķēdēm. No klienta perspektīvas tas nozīmēja to, ka katra starpniekbanka piemēroja savu komisijas maksu, kas sadārdzināja pakalpojumu, kā arī standarta pārskaitījums, kas iepriekš aizņēma dažas stundas, varēja prasīt vairākas darba dienas, jo katrā posmā varēja tikt veikta atbilstības kontrole,” Dienas Biznesam atklāja LB padomes locekle.
Saprotams, ka iedzīvotāji, kā arī uzņēmumi sāka meklēt alternatīvas, piemēram, fintech platformas, kā Revolut vai Wise, un šādi izlīdzējās, lai veiktu operatīvus norēķinus ar ASV partneriem. Ko nozīmē Revolut, piemēram, Lietuvā, Dienas Biznesā aprakstījām iepriekš pētījumā par Baltijas valstu finanšu tirgiem. Šīs platformas aktīvi veido 35,8% no visu kredītiestāžu aktīvu apjoma. Daļa no naudas kustības šajā platformā bija, pateicoties arī tam, ka Latvijas bankām klīringa maksājumi ASV dolāros bija bremzēti.
Uzticības atjaunošana Latvijas finanšu sektoram
Pagrieziena punkts notika šī gada maija sākumā, kad Rietumu Banka nodibināja korespondentbankas attiecības ar starptautisko banku Deutsche Bank, kas ļāva bankai īstenot tiešus ASV dolāru maksājumus, – liecina bankas oficiālais paziņojums. Korespondentbanka ASV nodrošina piekļuvi ASV maksājumu sistēmai, ļaujot veikt ātru un uzticamu klientu maksājumu apstrādi ASV dolāros.
Latvijas Bankas padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale, jautāta par šī notikuma praktisko jēgu, uzsver: “Paziņojums par korespondentattiecību līguma atjaunošanu ar Deutsche Bank par ASV dolāru klīringu apstiprina uzticības atjaunošanos Latvijas finanšu sektora uzraudzības un kontroles mehānismiem un ir praktisks apliecinājums tam, ka starptautiskie partneri izprot un atzīst Latvijas paveikto AML jomas reformu rezultātu. Rietumu Bankas līgums ar Deutsche Bank ļauj īstenot tiešus ASV dolāru maksājumus, kā arī apkalpot citus Latvijas finanšu tirgus dalībniekus ASV dolāru maksājumiem,” piebilstot, ka tas nenozīmē gluži automātisku durvju atvēršanos visam tirgum vai arī AML prasību mazināšanu katrai kredītiestādei, kura vēlēsies nodibināt līdzīgas attiecības. Tāpat citiem tirgus dalībniekiem šādas vēlmes gadījumā nāksies veikt kredītiestādes atbilstības auditu, AML un sankciju prasības būs prioritāte gan Latvijas, gan Eiropas līmenī, taču ir piebilde no Latvijas Bankas par to, ka tās tiek piemērotas efektīvi un atbilstoši riskiem.
Te ir piebilde, ka ar kapitālo remontu sākotnēji Latvija nedaudz pārspīlēja. Bija daudz skaļu iebilžu no privātpersonām par kontu neatvēršanu, pat no ASV vēstnieka. Tāpat no uzņēmumiem bija signāli par kontu neadekvātu slēgšanu. Šīs iekšējās ķezas risināja īpaša Saeimas izmeklēšanas komisija, kas darbu noslēdza dažus gadus iepriekš. Praktiskā realizācija ir samērā pieņemama, sūdzības par sistēmu nav dzirdamas, tas sakrīt ar brīdi, kad Rietumu Bankai izdevās noslēgt vienošanos par klīringa maksājumiem.
Cita starpā Rietumu Banka paziņojumā medijiem norāda, ka tagad tā var apkalpot arī citus Latvijas finanšu tirgus dalībniekus ASV dolāru maksājumiem, kas nozīmē, ka drīzumā operatīvi dolāru pārskaitījumi varētu kļūt pieejami arī citu vietējo banku klientiem.
Kapitālā remonta mērķis ir sasniegts
Savā paziņojumā presei Rietumu Banka uzsver, ka sadarbības uzsākšanu pozitīvi ietekmēja arī šī gada sākumā saņemtais labvēlīgais MONEYVAL ziņojums, kas atzīst Latviju par valsti ar efektīvu, caurskatāmu un pret naudas atmazgāšanas riskiem noturīgu sistēmu. Šo savā veidā var dēvēt par finanšu sistēmas kapitālā remonta veiksmīgu noslēgumu. Proti, MONEYVAL iebildes un rekomendācijas bija nozīmīgākais vadmotīvs likumdošanas izmaiņām, kas vairumā gadījumu spēkā stājās 2020. gada 1. janvārī. Bija kļūmes un to labošana, bet pamatmērķis bija izpildīt šīs MONEYVAL rekomendācijas.
“2026. gada februārī publicētais MONEYVAL sestās kārtas savstarpējās novērtēšanas ziņojums kalpo kā objektīvs un neatkarīgs trešās puses audits. Tajā tika veikts Latvijas AML sistēmas atbilstības un efektivitātes izvērtējums pēc FATF pilnveidotā un daudz stingrāka standarta, oficiāli apstiprinot ne tikai atbilstošu normatīvo regulējumu, bet arī tā praktisko efektivitāti,” tā Kristīne Černaja-Mežmale. Latvija ir iesniegusi augstus rādītājus visās pozīcijās, un ziņojums īpaši izceļ, ka valsts ir mazinājusi riskus un spēj šos AML un sankciju riskus pārvaldīt, tostarp samērīgi piemērojot prasības zema riska sektoros. Šī pēdējā sadaļa ir pēdējo trīs gadu izmaiņu sekas. “Tas ir būtisks progress, salīdzinot ar iepriekšējo MONEYVAL ziņojumu, kas bija Latvijas starptautiskā AML vizītkarte iepriekšējā periodā,” uzsver Kristīne Černaja-Mežmale, piebilstot, ka ar šo MONEYVAL novērtējumu kopš februāra Latvija ir ieguvusi stabilu pamatu, lai attīstītu tādu finanšu sektoru, kas ir drošs, pieejams, inovatīvs un cieši integrēts Eiropā un kam uzticas Latvijas stratēģiskie partneri un investori.
Ir arī tāds kā ieteikums citiem tirgus dalībniekiem. “Kredītiestādes un citi Latvijas finanšu tirgus dalībnieki šo MONEYVAL atzinumu var izmantot dialogā ar starptautiskajiem sadarbības partneriem un tiešo sadarbības līgumu veidošanai un atjaunošanai. Ir liels gandarījums, ka tam jau ir pirmie stratēģiski nozīmīgie rezultāti,” Dienas Biznesam atzina LB padomes locekle.
MONEYVAL eksperti rekomendācijās norāda uz risku mazināšanos kredītiestāžu segmentā, bet uz to pieaugumu salīdzinoši jaunajos tirgus segmentos, kam nepieciešams lielāks uzraudzības fokuss. Tieši uz to Latvijas Banka uzraudzības darbā
koncentrējas pašlaik.
