Latvijas Saeima ir pieļāvusi procedūras pārkāpumu, laikus neapspriežoties ar Eiropas Centrālo banku (ECB) par hipotekāro kredītņēmēju atbalsta nodevu, tomēr tas nepadara pieņemto likumu par nepiemērojamu, teikts Eiropas Savienības Tiesas (EST) ģenerāladvokāta Maceja Špunara secinājumos.

Tiesvedība EST tika ierosināta pēc Latvijas Satversmes tiesas prejudiciālā jautājuma saistībā ar komercbanku pieteikumiem. Bankas apstrīdēja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) normas, kas ieviesa nodevu hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam, norādot, ka likumdevējs ir pārkāpis Eiropas Savienības (ES) tiesībās noteikto pienākumu konsultēties ar ECB pirms šādu lēmumu pieņemšanas.
Savos secinājumos ģenerāladvokāts uzsver, ka procedūras pārkāpums ir noticis, jo ES dalībvalstīm ir obligāts pienākums laikus un pirms tiesību akta galīgās pieņemšanas nosūtīt tā projektu izvērtēšanai ECB.

Situācija, kad Saeima likumu pieņēma pirms ECB oficiālā atzinuma saņemšanas, neatbilst ES tiesību prasībām par savlaicīgu apspriešanos. Konsultāciju mērķis ir ļaut ECB ietekmēt tiesību akta saturu tā izstrādes stadijā, tādēļ viedokļa saņemšana pēc tam, kad parlaments darbu jau pabeidzis, ir uzskatāma par procedūras pārkāpumu.

Tomēr ģenerāladvokāts norāda, ka, neraugoties uz konstatēto procedūras trūkumu, ECB atzinumi nav juridiski saistoši valsts likumdevējam.

Tā kā šim viedoklim ir tikai konsultatīvs raksturs, laicīgas neapspriešanās fakts nav uzskatāms par tādu būtisku procesuālu pārkāpumu, kura dēļ Latvijas tiesām būtu pienākums šo likumu atzīt par spēkā neesošu vai atcelt ar atpakaļejošu datumu. Privātpersonas un finanšu iestādes nevar atsaukties uz šo pārkāpumu, lai tiesiskā ceļā panāktu nodevas maksāšanas pienākuma atcelšanu.

Jau ziņots, ka 2023. gada decembrī tika pieņemti grozījumi PTAL par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu ar mērķi kompensēt kredītu procentus hipotekāro kredītu ņēmējiem mājokļa iegādei vai būvniecībai nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību, ņemot vērā EURIBOR likmes kāpuma un inflācijas rezultātā pieaugušo kredīta maksājumu un patēriņa cenu radīto būtisko izmaksu slogu mājsaimniecībām.

PTAL nosaka, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem ar kredīta atlikumu līdz 250 000 eiro 2024. gadā bija 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes.

Diskutējot par slieksni atbalsta saņemšanai, Saeimas deputāti 250 000 eiro pieņēma kā robežu, kas varētu nodalīt mazāk turīgos kredītņēmējus, kam atbalsts nepieciešams vairāk, no turīgākiem kredītņēmējiem, kas iegādājušies ekskluzīvākus īpašumus un kuriem atbalsts nepieciešams mazāk.

Lai sniegtu šo atbalstu, kredītiestādēm uz gadu tika noteikts pienākums maksāt nodevu "nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību, ņemot vērā mājsaimniecību maksājumu slogu". Bankām kā nodevas maksātājiem gadu bija pienākums katram atbilstošajam hipotekārā kredīta ņēmējam aprēķināt kredītu procentu kompensāciju 30% apmērā no ceturksnī samaksātajiem procentu maksājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar attiecīgo hipotekārā kredīta līgumu, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes (kopējās likmes).

Tāpat ziņots, ka Satversmes tiesā atrodas lieta par likuma normu, kas paredz neizmaksāt hipotekāro kredītu procentu kompensācijas aizņēmumiem virs 250 000 eiro.

EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par ES darbību un citu ES tiesību aktu interpretāciju. Ja lietas iznākums ir atkarīgs no ES tiesību normu satura un ST ir šaubas par to iztulkošanu, ST ir pienākums vērsties EST, lai tā sniegtu prejudiciālu nolēmumu.

Izskatāmajā lietā ST radās šaubas par to, kā interpretējams dalībvalsts savlaicīgas apspriešanās pienākums ar ECB. Proti, vai ES tiesību aktu izpratnē šis pienākums ir izpildīts arī tad, ja dalībvalsts parlaments pieņem likumu pirms ECB atzinuma saņemšanas, bet atbilstoši nacionālajam regulējumam ir iespējama šā likuma otrreizēja caurlūkošana pirms tā izsludināšanas un spēkā stāšanās, informēja ST.

Savukārt tad, ja šis pienākums nav izpildīts, ST ir šaubas, kā tā neizpilde ietekmē apstrīdēto normu spēkā esību un tās tiesiskās sekas.
ST nolēma apturēt tiesvedību lietā līdz brīdim, kad stājas spēkā EST nolēmums.

ST esošajā lietā iesniedzēji lūdza tiesu izvērtēt PTAL normu un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normu atbilstību Satversmei.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka PTAL norma, kas nosaka, ka kredīta procentu kompensāciju ir tiesīgi saņemt tikai tie hipotekārā kredīta ņēmēji, kuru hipotekārā kredīta atlikums nepārsniedz 250 000 eiro, pārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu, kas ietverts Satversmē.