Piemēram, Lietuvas vadošajai nekustamo īpašumu kolektīvās finansēšanas platformai “Profitus” aprīlis bija visu laiku lielāko rekordu mēnesis. Aprīlī jauno investoru reģistrācija palielinājās 2,5 reizes salīdzinājumā ar vidējiem reģistrācijas rādītājiem 2025. gadā. Jaunu rekordu sasniedza arī platformā piesaistīto investīciju apmērs – aprīlī tika finansēti  dažādi nekustamo īpašumu projekti par vairāk nekā 16 miljoniem eiro. 

Vidējais investīciju apjoms aprīlī sasniedza gandrīz 1,3 tūkstošus eiro, kas ir par 53 % vairāk nekā vidēji 2025. gadā.  Tā, piemēram, holdings “Gesons” 13. aprīlī uzsāka 5 miljonu eiro vērtu obligāciju emisiju.  Pirmajā posmā uzņēmums 30 dienu periodā investīciju platformā “Profitus” plānoja piesaistīt 2,5 miljonus eiro, taču investoru interese bija tik milzīga, ka pieprasījums pārsniedza piedāvājumu par teju 40 %, savācot nepilnus 3,5 miljonus eiro vienas nedēļas laikā. Tādejādi jau 28. aprīlī tika paziņots par emisijas pirmā posma slēgšanu. 

Jāatzīst, ka no Lietuvas pensiju reformas šoreiz ieguvēji ir arī nekustamo īpašumu projektu attīstītāji Latvijā, jo ievērojami ir palielinājies ātrums, kādā ir iespējams iegūt nepieciešamo finansējumu sava projekta realizēšanai – šobrīd tas notiek dažu stundu vai pat minūšu laikā. No pensiju fondiem lietuvieši ir izņēmuši jau vairāk nekā 4,5 miljardus eiro. Nozīmīga daļa šīs naudas var tikt novirzīta investīcijās. Cilvēki, kuriem iepriekš nebija brīvas naudas ieguldīšanai, tagad aktīvi meklē iespējas, kur to izdevīgi investēt. Banku dati liecina, ka lielākā daļa no pensiju fondiem saņemtās naudas pagaidām vēl atrodas iedzīvotāju kontos un viņi vēl tikai apsver, ko ar šiem līdzekļiem darīt.

Igaunijas pieredze liecina, ka aptuveni 25 % no saņemtās naudas tika izmantoti arī esošo kredītsaistību segšanai. Galvenokārt tika dzēsti patēriņa kredīti, kas bija ņemti uz augstiem procentiem un bija liels slogs iedzīvotājiem.