Pēc viņu domām, izaugsmes palēnināšanās Austrumeiropas valstīs varētu radīt sarežģījumus saistībā ar budžeta deficīta kritēriju izpildi. Latvija ir vienīgā valsts reģionā, kas tuvākajā nākotnē varētu pievienoties eirozonai, un tās plānotā pievienošanās 2014. gadā joprojām ir iespējama.

Attiecībā uz ekonomikas rādītājiem SEB bankas 2011. gada oktobra apskatā Eastern European Outlook norādīts, ka iekšzmes kopprodukta (IKP) izaugsmes tempi Latvijā samazināsies no 4,4% šogad līdz 3,5% 2012. gadā. Atkopšanās process norit pietiekami stabili, tomēr 2012. gadā tas kļūs lēnāks. Tiks īstenoti budžeta konsolidācijas pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt priekšnosacījumus iekļūšanai eirozonā 2014. gadā. Pastāv inflācijas kritērija neizpildes riski.

Saskaņā ar prognozēm Igaunijas izaugsmei joprojām būs raksturīgas svārstīgas tendences — no 2,3% pagājušajā gadā līdz 6,5% 2011. gadā un 3% 2012. gadā. Iekšzemes pieprasījuma izaugsme ir pašā sākuma stadijā, un daļēji iemesls ir privātā sektora parāda konsolidācija, kas turpinās pēc iepriekš piedzīvotās burbuļu plīšanas. Igaunijas augstais eksports pret IKP rādītājs nozīmē to, ka Igaunijas gadījumā negatīvā ietekme būs relatīvi lielāka.

Savukārt Lietuvas IKP šogad palielināsies par 6,5% un 2012. gadā par 4%. Atsevišķas pazīmes liecina par to, ka patēriņa un kapitāla izdevumu atkopšanās notiek straujāk nekā citās Baltijas valstīs, tomēr šī atkopšanās nav pietiekami spēcīga, lai kompensētu varbūtējo eksporta kritumu.