Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.
Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.
Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.
Būtiskākās izmaiņas valsts pamatbudžetā pret pērn apstiprināto ietvaru veido izdevumi Eiropas Savienības (ES) fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai, papildu izdevumi valsts aizsardzībai, valsts parāda vadībai, asistenta pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises nodrošināšanai un citiem pasākumiem.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 5,158 miljardu eiro apmērā, 2027.gadam - 5,492 miljardu eiro un 2028.gadam - 5,828 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar iepriekš apstiprināto ietvaru izdevumi 2026.gadam palielināti par 70,1 miljonu eiro. Lielākās izmaiņas valsts speciālā budžeta izdevumos saistītas ar papildu finansējumu slimības pabalstu un vecuma pensiju izmaksai.
Savukārt 2024.gada izdevumu pārskatīšanas tvērumā tika noteikti divi pamatvirzieni - uz rezultātu orientētu valsts budžeta programmu ieviešana, vērtējot ilgtermiņā sasniegtos rezultātus pret ieguldīto finansējumu ("value for money"), un valsts budžeta izdevumu analīze, nodrošinot valsts budžeta programmu horizontālu pārskatīšanu.
Apkopojot nozaru ministriju un FM veikto izdevumu pārskatīšanas finansiālo novērtējumu, 2025.gada izdevumu pārskatīšanas rezultāti un potenciālie resursi budžetā veido 138,1 miljonu eiro, 2026.gadā - 120,8 miljonus eiro, 2027.gadā - 155,9 miljonus eiro un 2028.gadā - 153,2 miljonus eiro.
No tiem 2025.gadā 138 miljoni eiro ir nozares ministrijām pieejamais potenciālais iekšējais resurss, savukārt 0,1 miljons eiro tiek novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.
Vislielākais resurss rasts, nozaru ministrijām caurskatot izdevumu pozīcijas savās budžeta programmās un apakšprogrammās, līdz ar to potenciālais iekšējais resurss 2025.gadam - 116 miljoni eiro. Zemkopības ministrija, pastāvīgi pārskatot savus iekšējos resursus, sniegusi priekšlikumus 46,4 miljonu eiro apmērā, Aizsardzības ministrija 33,3 miljonu eiro apmērā, Ekonomikas ministrija 9,3 miljonu eiro, Finanšu ministrija 8,2 miljonu eiro un Iekšlietu ministrija piecu miljonu eiro apmērā.
Kā ik gadu FM ir pārskatījusi resoriem iepriekš piešķirto finansējumu prioritārajiem pasākumiem, konstatējot potenciālo iekšējo resursu novirzīšanai citām prioritātēm, kas 2025.gadam veido 18,7 miljonus eiro.
Savukārt, veicot grāmatvedības funkcijas centralizāciju, konstatēts potenciālais iekšējais resurss 2025.gadam - 2,9 miljoni eiro un ieguvums no grāmatvedības procesa centralizācijas 2025.gadā un turpmāk ik gadu ir 0,4 miljoni eiro. Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas uzturēšanas izmaksu ietvaros konstatēts potenciālais iekšējais resurss 2025.gadam un turpmāk ik gadu ir 0,01 miljons eiro, bet, viedas darba vides izveides ietvaros, konstatēts potenciālais iekšējais resurss 2025.gadam - 0,06 miljoni eiro.
Izdevumu pārskatīšanas loma gan Latvijā, gan vairumā pasaules valstu pieaug katru gadu, norāda FM. Apmēram puse Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu, tai skaitā arī Latvija, pārskata izdevumus ikgadēji, integrējot izdevumu pārskatīšanu gadskārtējā budžeta sagatavošanas procesā. Latvijā izdevumu pārskatīšana aizsākta 2016.gadā un tā atbilst labākajai starptautiskajai praksei, ko apstiprina sasniegtie rezultāti un identificētais resurss, kas šo astoņu gadu laikā sasniedz 794,2 miljonus eiro.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka par nākamā gada budžeta prioritārajiem pasākumiem valdība ir noteikusi valsts iekšējo un ārējo drošību. Lai arī mazākā apmērā nekā Eiropā kopumā, valsts ekonomikas attīstība ir sabremzējusies, samazinot arī plānotos ienākumus valsts kasē. Tādēļ ir īpaši būtiski, ka katra ministrija un valsts iestāde pēc būtības pārskata savus izdevumus, izvērtējot esošo programmu efektivitāti.
Bāzes izdevumi ir valstij nepieciešamais izdevumu apjoms, lai vidējā termiņā nodrošinātu valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī, bez politikas izmaiņām, skaidro FM. Bāzes izdevumu aprēķināšanas procesā tiek precizēti, piemēram, maksājumi starptautiskajās organizācijās, atbilstoši notikušajām izmaiņām iemaksu apmēros, izdevumi projektu īstenošanai, pabeigto projektu turpmākai uzturēšanai, maksājumi par valsts parāda apkalpošanu (procentu izdevumi, atbilstoši likmju un aizņēmuma apmēra svārstībām) un citi izdevumi, par kuriem iepriekš ir pieņemti Ministru kabineta lēmumi. Aprēķinus veic FM sadarbībā ar nozaru ministrijām.
Tostarp ziņojumā teikts, ka Valsts prezidenta kancelejai palielināti izdevumi 0,03 miljonu eiro apmērā 2025. un 2026.gadam, piemēram, palielināti izdevumi 200 000 eiro apmērā 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam ik gadu Valsts eksprezidentu pensiju nodrošināšanai, kā arī palielināti izdevumi 100 000 eiro apmērā 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam ik gadu Valsts prezidenta atlīdzībai.
Ministru kabinetam palielināti izdevumi 0,6 miljonu eiro apmērā 2025. un 2026.gadam ik gadu, 1,6 miljonu eiro apmērā 2027.gadam un 1,7 milj. eiro apmērā 2028.gadam, tajā skaitā palielināti izdevumi 1,1 miljona eiro apmērā 2027. un 2028.gadam ik gadu prioritārajam pasākumam "Vienotā pakalpojumu centra izveide", bet 0,4 miljonu eiro apmērā 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam ik gadu Analītiskā dienesta uzturēšanas izdevumu nodrošināšanai;
Tāpat Ministru kabineta izdevumi palielināti 100 000 eiro apmērā 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam ik gadu Ministru kabineta locekļu atlīdzības pieauguma nodrošināšanai.
Sabiedrības integrācijas fondam (SIF) palielināti izdevumi 4,7 miljonu eiro apmērā 2025.gadam, 4,8 miljonu eiro apmērā 2026.gadam, tajā skaitā paredzēts izdevumu palielinājums 4,4 miljonu eiro apmērā 2025. un 2026.gadam ik gadu Kultūras ministrijas (KM) transfertam mediju projektu īstenošanai.
Aizsardzības ministrijai (AM) palielināti izdevumi 34 miljonu eiro apmērā 2025.gadam, 41,2 miljonu eiro apmērā 2026.gadam, 121,3 miljonu eiro apmērā 2027.gadam un 196,8 miljonu eiro apmērā 2028.gadam.
Tajā skaitā AM palielināti izdevumi 34,9 miljonu eiro apmērā 2027.gadam un 49,5 miljonu eiro 2028.gadam Nacionālo bruņoto spēku (NBS) uzturēšanai, nodrošinot AM budžeta izdevumu apjoma palielinājumu līdz noteiktajiem procentiem no IKP.
Ārlietu ministrijai (ĀM) palielināti izdevumi deviņu miljonu eiro apmērā 2025. un 2026.gadam ik gadu, tajā skaitā palielināti izdevumi 7,4 miljonu eiro apmērā 2025.gadam, lai nodrošinātu Latvijas obligāto iemaksu daļu Eiropas Miera mehānismā.
Ekonomikas ministrijai (EM) palielināti izdevumi 9,5 miljonu eiro apmērā 2025.gadam, tostarp palielināti izdevumi sešu miljonu eiro apmērā 2025.gadam, lai nodrošinātu finansējumu eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes aktivitāšu īstenošanai, kā arī palielināti izdevumi 3,3 miljonu eiro apmērā 2025.gadam un 100 000 eiro apmērā 2026.gadam no maksas pakalpojumu ieņēmumu atlikuma, lai nodrošinātu Latvijas dalību starptautiskajā izstādē "Expo 2025 Osaka".
FM samazināti izdevumi 37,8 miljonu eiro apmērā 2025.gadam, savukārt palielināti izdevumi 10,5 miljonu eiro apmērā 2025.gadam, 110,6 miljonu eiro apmērā 2026.gadam, 168,7 miljonu eiro apmērā 2027.gadam un 251,8 miljonu eiro apmērā 2028.gadam valsts parāda vadībai.
Iekšlietu ministrijai (IeM) palielināti izdevumi 54,4 miljonu eiro apmērā 2025.gadam, tajā skaitā palielināti izdevumi 37,8 miljonu eiro apmērā 2025.gadam, lai nodrošinātu valsts robežas apsardzības un tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi uz Latvijas un Krievijas valsts ārējās sauszemes robežas, palielināti izdevumi 4,6 miljonu eiro apmērā 2025.gadam, lai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) nodrošinātu finansējumu speciālo transportlīdzekļu un aprīkojuma iegādei.
Tāpat IeM palielināti izdevumi 3,2 miljonu eiro apmērā 2025.gadam, lai nodrošinātu papildu finansējumu tehnoloģiskās infrastruktūras darbībai nepieciešamo pieslēgumu izveidei pie ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla, kā arī palielināti izdevumi 2,7 miljonu eiro apmērā 2025.gadam infrastruktūras izbūves turpināšanai gar Latvijas un Baltkrievijas robežu.
Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) palielināti izdevumi 39,5 miljonu eiro apmērā 2025.gadam, tostarp palielināti izdevumi 10 miljonu eiro apmērā 2025.gadam, lai nodrošinātu finansējumu augstākās izglītības institucionālā finansējuma izmēģinājum projekta ieviešanai, palielināti izdevumi 9,8 miljonu eiro apmērā 2025.gadam, lai nodrošinātu XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi.
Tāpat IZM palielināti izdevumi 6,5 miljonu eiro apmērā 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam ik gadu, lai nodrošinātu finansējumu mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekta ieviešanai, studējošo, absolventu un bez diploma eksmatrikulēto aptaujai un snieguma finansējuma īpatsvara pakāpeniskai palielināšanai augstākajā izglītībā un zinātnē, palielināti izdevumi piecu miljonu eiro apmērā 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam ik gadu zinātnes bāzes finansējuma pieaugumam.
IZM arī palielināti izdevumi piecu miljonu eiro apmērā 2025.gadam, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzfinansējumu dižpasākumam - Eiropas čempionāta finālturnīra basketbolā vīriešiem organizēšanai Latvijā 2025.gadā.
Zemkopības ministrijai (ZM) palielināti izdevumi trīs miljonu eiro apmērā 2025.gadam, 2,5 miljonu eiro apmērā 2026.gadam un divu miljonu eiro apmērā 2027. un 2028.gadam ik gadu, tostarp palielināti izdevumi 1,7 miljonu eiro apmērā 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam ik gadu, palielinot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumos par sūtījumu kontroli.
Satiksmes ministrijai (SM) palielināti izdevumi 3,3 miljonu eiro apmērā 2025.gadam, tostarp palielināti izdevumi 3,2 miljonu eiro apmērā 2025.gadam IeM transfertam, lai ar valsts drošību saistītā prioritārā pasākuma "Ārējās robežas tehniskās infrastruktūras izveide" ietvaros nodrošinātu tehnoloģiskās infrastruktūras darbībai nepieciešamo pieslēgumu izveidi (izbūvi) pie ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla.
Labklājības ministrijai (LM) palielināti izdevumi 21 miljona eiro apmērā 2025.gadam, tajā skaitā palielināti izdevumi 12,3 miljonu eiro apmērā 2025.gadam, lai nodrošinātu asistenta pakalpojumus saistībā ar prognozēto pakalpojuma saņēmēju skaita palielināšanos, palielināti izdevumi 5,4 miljonu eiro apmērā 2025.gadam, lai nodrošinātu garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta līdzfinansējumu pašvaldībām 30% apmērā saistībā ar jaunajiem minimālo ienākumu sliekšņu apmēriem, kā arī palielināti izdevumi 3,9 miljonu eiro apmērā 2025.gadam valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam.
Tieslietu ministrijai palielināti izdevumi 2,3 miljonu eiro apmērā 2025.gadam, tostarp divi miljoni eiro, lai nodrošinātu tiesnešu atalgojuma palielināšanu.
Kultūras ministrijai (KM) palielināti izdevumi 3,7 miljonu eiro apmērā 2025.gadam, tostarp 1,8 miljonu eiro apmērā projekta "Liepāja - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027.gadā (Liepāja 2027)" nodrošināšanai, kā arī 1,3 miljonu eiro apmērā Valsts kultūrkapitāla fonda likuma normu īstenošanai.
Veselības ministrijai (VM) palielināti izdevumi 269,7 miljonu eiro apmērā 2025.gadam, tostarp 15,4 miljonus eiro kompensējamiem medikamentiem, lai uzlabotu lētāku inovatīvu zāļu pieejamību pacientiem, 69,2 miljoni eiro - darba samaksas pieauguma nodrošināšanai, papildu 48,6 miljoni eiro - veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, 22,7 miljoni eiro - neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darba uzlabošanai, 21 miljons eiro - medikamentu pieejamības nodrošināšanai, bet 13 miljoni eiro mātes un bērna veselības uzlabošanai.
Budžeta resoram "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" samazināti izdevumi 343,3 miljonu eiro apmērā 2025.gadam, 129,2 miljonu eiro apmērā 2026.gadam, 115,6 miljonu eiro apmērā 2027.gadam un 263,9 miljonu eiro apmērā 2028.gadam, vienlaikus palielināti izdevumi 200 miljonu eiro apmērā 2026. un 2027.gadam ik gadu, pārdalīšanai AM pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādei.
Izdevumi ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai 2025.gadam paredzēti 2,712 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2025.gadam izdevumi palielināti 52,5 miljonu eiro apmērā.
