Sammitā netiks panākti nekādi «iespaidīgi» pasākumi, kā, piemēram, Grieķijas parāda pārstrukturizēšana, norādījusi A. Merkele. Sammitā paredzētā jaunā Grieķijas glābšanas plāna izstrādāšana ir nepieciešama, lai nomierinātu finanšu tirgus, bet, lai pilnībā atrisinātu krīzi būs nepieciešami «tālāki soļi,» atsaucoties uz A. Merkeles teikto, raksta BBC.

Kanclere arī esot veikusi telefonsarunu ar ASV prezidentu Baraku Obamu, kurā viņš esot norādījis, ka «efektīva [eirozonas] krīzes atrisināšana ir nepieciešama, lai panāktu ilgtspējīgu gan Eiropas, gan arī pasaules ekonomikas atveseļošanos», vēsta AFP.

Tikmēr Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir aicinājis Eiropas līderus uz aktīvāku rīcību, brīdinot, ka pastāv nopietnas briesmas arī Eiropas spēcīgākajām ekonomikām, kā, piemēram, Vācijai un Francijai.

«Kavēšanās ar krīzes atrisināšanu eirozonai var dārgi izmaksāt,» norāda SVF.

Plašumā vēršas arī atsevišķu Eiropas valstu un Eiropas Centrālās bankas (ECB) konflikts par to, kā vajadzētu glābt Grieķiju. Vācijas valdības galvenie ekonomikas padomnieki, tā sauktie «Pieci gudrie vīri», ir ieteikuši atbalstīt daļēju Grieķijas maksātnespēju.

Pret iespējamo Grieķijas maksātnespēju negatīvi noskaņota ir ECB, kas jau iepriekš norādījusi, ka tādā gadījumā varētu atteikties atbalstīt valsts banku sistēmu.

Iepriekš, kā iespējams kompromiss, tika izvirzīta ideja par jauna nodokļa ieviešanu eirozonas bankām, kas ļautu iegūt līdzekļus Grieķijas glābšanai. Tomēr šo ideju jau ir apstrīdējušas Vācijas un Francijas banku federācijas, norāda AFP.