Taču mūsdienās situācija ir mainījusies. Bitcoin ir sasniedzis plašu atpazīstamību. Šodien "Bitcoin price" ir viens no biežāk internetā meklētajiem vārdiem, un tas nav saistīts ar cilvēku fizisko atrašanās vietu vai izmantoto pārlūkprogrammas valodu.

Mūsdienās, sarunās par kriptovalūtu pieņemšanu, uzmanība tiek pievērsta ne tikai individuāliem jautājumiem, bet arī aizraujošiem regulējuma aspektiem, vietējiem tirdzniecības apjomiem un veidiem, kā mazie uzņēmumi un patērētāji iesaistās kriptovalūtas izmantošanā. Ir aizraujoši redzēt reālus datus, kas atspoguļo šīs sociālās un ekonomiskās pārmaiņas. 

Tātad, kā šajā kontekstā iekļaujas Latvija? Cik ļoti latvieši ir gatavi pieņemt kriptovalūtas? Ieskatīsimies dziļāk, lai to noskaidrotu!

Pieaugošā interese par kripto aktīviem Latvijā

Latviešus neraksturo vēlme pārņemt visas tehnoloģiju tendences, taču, kad runa ir par kriptotehnoloģijām, ziņkārība noteikti ir liela. Aptaujas liecina par ievērojamu informētības pieaugumu, īpaši pēdējo gadu laikā. Šķiet, ka viedoklis par Bitcoin ir arī tiem cilvēkiem, kuriem nepieder neviens Bitcoin. Un tas jau izsaka daudz.

Un tā nav tikai monētas nosaukuma atpazīšana; tā ir ar kriptovalūtu saistīto mājaslapu izpēte, piedalīšanās Telegram grupās un regulāra pārliecināšanās, vai Ethereum joprojām ir aktuāls. Lai gan šīs aktivitātes var neraksturot “ikdienas lietotāju”, tās liecina par dziļākām izmaiņām mūsu izpratnē par naudu un tehnoloģijām.

Straujākais pieaugums vērojams gados jaunāku cilvēku vidū, īpaši vecuma grupā no 18 līdz 35 gadiem. Daudziem no viņiem ideja par decentralizēta digitālā aktīva turēšanu ir ne tikai interesanta, bet arī jēgpilna. Viņi ir uzauguši strauju tehnoloģiju pārmaiņu laikā, un ir daudz vairāk tendēti izpētīt jaunus uzkrāšanas vai ieguldīšanas veidus.

Bet tas nebūt nenozīmē plašu cilvēku iesaisti. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām vēro no malas. Taču šī plaisa starp “ziņkārīgajiem” un “investētājiem” sāk sarukt, un ir skaidrs, ka kriptovalūtas nav tikai pārejošs posms - tās pamazām sāk iekarot vietu ikdienas sarunās.

Latvijas tiesiskā vide

Latvijai nav savas īpašas kriptotehnoloģiju noteikumu rokasgrāmatas, taču tas nenozīmē, ka šī joma nav regulēta. Tā kā Latvija ir daļa no ES, tā seko plašākām Eiropas sistēmām, piemēram, MiCA, kas nosaka pamata noteikumus, kā jārīkojas ar kriptoaktīviem, kā tie tiek aplikti ar nodokļiem un kā tiek uzraudzīti visā reģionā. Tas ir liels ieguvums uzņēmumiem - un arī lietotājiem.

Vietējiem kriptovalūtu pakalpojumu sniedzējiem ir jāievēro stingras AML (naudas atmazgāšanas novēršanas) vadlīnijas. Tas nozīmē, ka ikvienam, kas Latvijā mēģina veikt ar kriptovalūtu saistītu uzņēmējdarbību, ir jāievēro līdzīgi noteikumi kā bankām un finanšu iestādēm. Tas nav gluži brīvs režīms, lai gan citur pasaulē kriptotehnoloģijas joprojām līdzinās mežonīgajiem Rietumiem.

Latvijas pieeja līdz šim ir bijusi salīdzinoši brīva. Te nav nekādu aizliegumu vai dīvainu ierobežojumu, kas sarežģītu situāciju vairāk, nekā nepieciešams. Tomēr kopš aptuveni 2022. gada iestādes ir kļuvušas modrākas, jo īpaši, saistībā ar patērētāju aizsardzību un ēnu ekonomikas izplatību internetā.

Valsts nevēlas kavēt inovācijas, bet tā arī nevēlas, lai cilvēki ciestu. Tāpēc tiesiskais klimats šobrīd ir piesardzīgā atbalsta stāvoklī. Tas ir apmēram tā, it kā valdība būtu izstiepusi roku, lai palīdzētu, bet vienlaikus saglabā piesardzību, turpinot turēt kāju uz bremzes, ja nu tas būtu nepieciešams.

Kultūras un ekonomiskā ietekme

Latvija, iespējams, nav pirmā valsts, kas nāk prātā, domājot par kripto jomas inovācijām, taču tai ir viena būtiska priekšrocība - iedzīvotāji, kas labi orientējas tehnoloģijās. Digitālā pratība Latvijā ir diezgan stabila, īpaši jaunākās paaudzes vidū, un tas attiecas arī uz digitālo ekonomiku. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc kriptovalūta tik daudziem vietējiem iedzīvotājiem nešķiet pilnīgi sveša.

Latvijas šī brīža situāciju ietekmē tās sarežģītā finansiālā pagātne. Atcerieties tos laikus, kad dažas bankas negaidīti tika slēgtas vai kad finanšu politika mainījās vienas nakts laikā? Šie pārdzīvojumi mēdz rezonēt cilvēkos un nereti izraisa lielu interesi meklēt finanšu alternatīvas, īpaši tādas, kas saglabā stabilitāti un nav pakļautas ārējiem spēkiem.

Latvijas pievilcīgā atrašanās vieta Baltijas reģionā to saista arī ar plašākām finanšu tehnoloģiju tendencēm. Lai gan diskusiju centrā par digitālo progresu bieži atrodas Igaunija, tās ietekme plaši sniedzas pāri robežām. Latvijas attīstītāji, uzņēmēji un patērētāji nav tikai novērotāji - viņi aktīvi piedalās un iegulda šajā aizraujošajā tehnoloģiju jomā.

Tomēr kriptovalūta daudziem latviešiem vairāk ir praktisks instruments nekā filozofisks jēdziens. Ja tas strādā, ja tas ir ātrs un ja tas ļauj nopelnīt, tas iegūst vietu viņu makā, neatkarīgi, vai tas ir virtuāls vai ne. Ideoloģiskas diskusijas, ja vispār notiek, bieži sākas tikai pēc tam.

Noslēgumā

Latvija, iespējams, nav līderis kriptovalūtas sacensībās, bet tā noteikti tajās piedalās.Jaunie lietotāji ir ziņkārīgi, tehnoloģiju zinošie prāti pēta pielietojumu, un sāk nostiprināties pirmās pārmaiņas. Tā kā ES nosaka dažādus noteikumus un reģionālie kaimiņi sper lielus soļus, Latvija nedarbojas izolēti. Tā vēro, mācās un lēnām iezīmē savu vietu kriptogrāfijas vēsturē. Pieņemšanu varētu drīzāk raksturot kā piesardzīgu, nevis eksplozīvu, taču tas nenozīmē, ka tā ir vāja.