Straujā atjaunīgo energoresursu izmantošanas attīstība un pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas kļūst par lielāko izaicinājumu Baltijas valstu elektrotīkliem. Tajā pašā laikā liela daļa elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras ir 40-80 gadu veca, tāpēc rodas jautājums, vai esošie tīkli spēs tikt galā ar nākotnes energosistēmas pieprasījumu. Kādi šodien ir svarīgākie modernizācijas virzieni, kādus riskus rada kavēšanās un kā nodrošināt noturīgu enerģētikas nākotni reģionā? Šos jautājumus uzdevām enerģētikas ekspertam Petram Hermanam (Petr Hermann), Schneider Electric Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidentam. Šo uzņēmumu žurnāls TIME un korporatīvais žurnāls Corporate Knights vairākkārt ir atzinis par vienu no ilgtspējīgāko enerģijas pārvaldības risinājumu piegādātājiem pasaulē.
Kādi ir lielākie izaicinājumi, ko jūs pašlaik saskatāt Baltijas enerģētikas nozarē – vai tie ir tehnoloģiski, regulatīvi vai ar investīciju trūkumu saistīti? Kādi konkrēti pasākumi, jūsuprāt, varētu palīdzēt ātrāk un efektīvāk risināt šīs problēmas?
Baltijas valstis jau ir spērušas galvenos un būtiskākos soļus, lai iegūtu neatkarību no Krievijas tīkla un izveidotu savienojumus ar Eiropas valstīm: Poliju, Zviedriju un Somiju.
Bet viss vēl nav paveikts enerģētikas nākotnei. Joprojām ir daudz darāmā, lai nostiprinātu savienojumus ne tikai elastības nodrošināšanai, bet arī šeit saražotās enerģijas brīvākai tirdzniecībai. Nākotnē Baltijas valstis var kļūt arī par enerģijas eksportētājām.
Šeit ir daudz vietas, kur veidot papildu vēja ģeneratoru parkus gan uz sauszemes, gan jūrā, kā arī saules enerģijas parkus. Tas dod iespēju gan saražot pietiekami daudz enerģijas vietējam patēriņam, gan samazināt elektroenerģijas cenas. , kam ir augsta stratēģiska nozīme. Turklāt tas rada potenciālu kļūt par eksportētāju uz Eiropu, kas Latvijai un citām Baltijas valstīm var būt ekonomiski ārkārtīgi izdevīgi.
Šodien Baltijas valstis vienlaikus risina vairākas stratēģiskas prioritātes – paātrina atjaunīgās enerģijas izmantošanu, modernizē novecojošos tīklus un stiprina energoapgādes drošību. Vai, jūsuprāt, reģiona elektrotīkli ir gatavi šādai sarežģītai pārveidošanai, ņemot vērā, ka liela daļa mūsu infrastruktūras tika veidota pavisam citam enerģētikas laikmetam?
Baltijas valstu elektrotīklu bāze ir samērā laba, taču tā nav pietiekama vidēja termiņa un ilgtermiņa nākotnei. Ir jāstiprina tīkla fiziskā kapacitāte un jāveic tā digitalizācija, lai panāktu elastību, kas nepieciešama atjaunīgo resursu integrēšanai, kuri pēc savas būtības ir nestabili.
Kādi konkrēti pasākumi būtu jāveic valdībām un uzņēmumiem, lai nodrošinātu elektrotīkla stabilitāti? Kā šajā procesā viņi cits citu var labāk atbalstīt?
Tīkla stabilitātes nodrošināšana sākas ar elektroenerģijas ražošanas, tīkla infrastruktūras un pieprasījuma – patēriņa puses – integrēšanu vienotā ātras reaģēšanas sistēmā. Tā kā daudzi jaunie energoresursi būs atjaunīgi un mainīgi pēc savas būtības, piedāvājuma un pieprasījuma sabalansēšanai reālajā laikā ir nepieciešama progresīva digitalizācija un viedo tīklu tehnoloģijas.
Attiecībā uz patēriņu ļoti svarīga ir dažādu nozaru, piemēram, ēku, rūpniecības un mobilitātes, aktīva līdzdalība. Šiem segmentiem jābūt digitāli savienotiem tīklā un jāspēj ātri reaģēt uz elektroenerģijas piegādes un cenu izmaiņām. Ļoti svarīga ir arī galapatēriņa nozaru elektrifikācija. Pašlaik ēkas, transports un rūpniecība joprojām ir lielā mērā atkarīgas no fosilā kurināmā, piemēram, ēku apkure ar gāzi, bet salīdzinoši maz tiek izmantoti elektriskie transportlīdzekļi. Elektrifikācijas palielināšana šajās nozarēs ievērojami uzlabos sistēmas elastību un noturību.
Šīs pārejas veicināšanā galvenā loma ir valdībām. Tām ir jāizstrādā skaidri tiesību akti un tehniskie standarti, kas paātrinātu tīkla integrāciju, digitalizāciju un elektrifikāciju. Valsts finansējumam un veicināšanas programmām jāturpina atbalstīt ieguldījumus sadalītajā ražošanā, piemēram, jumta saules fotoelektrostacijās un mājas akumulatoru sistēmās, kā arī liela mēroga atjaunīgo energoresursu projektos, tostarp sauszemes un jūras vēja parkos un saules enerģijas parkos. Tikpat svarīgi ir racionalizēt atļauju izsniegšanas un būvniecības procesus, lai paātrinātu ieviešanu.
Visbeidzot, tiesiskajam regulējumam būtu jādod iespēja patērētājiem – mājokļu īpašniekiem, ēku apsaimniekotājiem un rūpniecības nozares dalībniekiem – kļūt par aktīviem ražojošajiem patērētājiem. Ražojot, patērējot, uzglabājot un tirgojot elektroenerģiju, kā arī reaģējot uz cenu signāliem visas dienas garumā, šie dalībnieki var palīdzēt stabilizēt tīklu un vienlaikus gūt finansiālu labumu. Tādējādi tiek izveidota savstarpēji izdevīga sistēma, kas stiprina vispārējo energoapgādes noturību.
Kādas svarīgākās atziņas no attīstītākām valstīm varētu izmantot Baltijā, kad runa ir par enerģētikas pārvaldību un pārveidi valsts un uzņēmumu līmenī?
Ēku, mobilitātes un rūpniecības elektrifikācijas jomā izceļas Ziemeļvalstis. Norvēģija, kurai seko Zviedrija, izceļas ar augstu elektromobiļu ieviešanas un ēku elektrifikācijas līmeni. Pat neskatoties uz vietējām gāzes rezervēm, šīs valstis ir samazinājušas atkarību no fosilā kurināmā ēkās, piemēram, vairāk nekā 70% ēku Norvēģijā ir elektrificētas, savukārt Latvijā – mazāk nekā 20%. Tas ietekmē līdzdalību reaģēšanā uz pieprasījuma izmaiņām un tīkla stabilizācijā.
Elektroenerģijas patēriņš strauji pieaug elektrisko transportlīdzekļu, siltumsūkņu un datu centru dēļ. Kā tīkla operatori var sagatavoties šim pieaugumam un izvairīties no jaudas trūkuma nākotnē?
Būtiska ir tīkla stiprināšana, starpvalstu starpsavienojumi un integrācija spēcīgā Eiropas tīklā. Noturība ietver arī ģeopolitisko risku pārvaldību, piemēram, Ukrainā, nodrošinot tīkla darbību pat uzbrukumu, tostarp kiberuzbrukumu, apstākļos.
Kas būtu lielākais pārbaudījums Baltijas valstu elektrotīklu noturībai – kiberuzbrukums, ekstrēmi laikapstākļi vai pēkšņs elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums?
Realitāte ir tāda, ka tīkla noturību vairs nevar aplūkot tikai caur viena riska prizmu. Kiberdraudi, klimata izraisīti ekstrēmi laikapstākļi un krasas pieprasījuma svārstības ir vienlaicīgi risināmas problēmas. Tā kā tīkli kļūst arvien digitālāki un decentralizētāki, noturība ir atkarīga no visaptverošas stratēģijas, kas apvieno kiberdrošību, pielāgošanos klimata pārmaiņām, progresīvu prognozēšanu un elastīgu sistēmas darbību. Ar gatavību tikai vienam scenārijam vairs nepietiek – Baltijas valstu elektrotīkli ir jāprojektē tā, lai izturētu vairākus stresa faktorus vienlaikus.
Kā, strauji pieaugot saules, vēja un decentralizētās enerģijas izmantošanai, jāattīsta elektrotīkli, lai pārvaldītu divvirzienu enerģijas plūsmas un pieaugošo patērētāju skaitu?
Nākamās paaudzes elektrotīkliem ir jābūt gan noturīgiem, gan dziļi digitalizētiem. Lai pārvaldītu aizvien dinamiskākas elektroenerģijas plūsmas, ko rada dalītā ģenerācija un ražojošie patērētāji, ir nepieciešama modernāka uzraudzība un automatizācija. Būtiska nozīme būs enerģijas uzglabāšanai – tīklam pieslēgtas akumulatoru sistēmas var absorbēt pārpalikumus no atjaunīgajiem energoresursiem, savukārt „Power-to-X“ tehnoloģijas var pārvērst pārpalikušo elektroenerģiju ūdeņradī, amonjakā vai citos enerģijas nesējos turpmākai izmantošanai rūpniecībā. Tikpat svarīgi ir uz nākotni vērsti normatīvie regulējumi un inovāciju programmas, kas mudina uzņēmējus ieviest tirgū jaunus elastīguma risinājumus, kā to veiksmīgi demonstrē Ziemeļvalstu reģions.
Kurām jaunajām tehnoloģijām šobrīd ir vislielākā ietekme uz elektrotīkliem un kur Baltijas valstīm būtu jāpiešķir prioritāte ieguldījumiem?
Transformācija sākas ar viedo mērierīču infrastruktūru, kas nodrošina nepieciešamos pamatdatus, lai izprastu enerģijas plūsmas un patēriņa modeļus. Pamatojoties uz tiem, operatoriem paredzēt svārstības un optimizēt sistēmas darbību ļauj digitālie laikapstākļu prognozēšanas un slodzes prognozēšanas rīki. Ieguldījumiem jākoncentrējas uz tīkla digitalizāciju, reāllaika monitoringu, modernu analītiku un automatizētām kontroles sistēmām – risinājumiem, kas nodrošina tūlītēju darbības vērtību, vienlaikus sagatavojot sistēmu sarežģītībai nākotnē.
Ja jaunākās tehnoloģijas tiktu pilnībā ieviestas, kāds varētu izskatīties Latvijas vai Baltijas valstu elektrotīkls?
Nākotnes tīkla raksturīgākās iezīmes būs uzticamība un elastība. Elektroenerģijas tīkli būtu cieši integrēti plašākā Eiropas energosistēmā, pilnībā digitalizēti un cieši saistīti ar ēkām, rūpniecību un mobilitātes nozarēm. Ievērojami tiktu paplašināta atjaunojamo energoresursu – īpaši vēja un saules enerģijas – ražošana, savukārt viedā tīkla pārvaldība palīdzētu optimizēt elektroenerģijas cenas. Industriālās zonas gūtu labumu no efektīvas un drošas energoapgādes, kas ļautu reģionam piesaistīt augstvērtīgas investīcijas, līdzīgas Ziemeļvalstīs novērotajām, tostarp mākslīgā intelekta datu centrus.
Cik gadu un kāda apjoma ieguldījumi būtu nepieciešami šādai transformācijai?
Patlaban Eiropa importē aptuveni 60% enerģijas, un tās gada izmaksas ir aptuveni 380 miljardi eiro. Pētījumi liecina, ka līdz 2040. gadam – mazāk nekā 15 gadu laikā – šos izdevumus varētu samazināt par aptuveni 250 miljardiem eiro, nodrošinot lielāku enerģētisko neatkarību. Enerģētikas pāreja ir ilgtermiņa process, kas var ilgt desmit vai vairāk gadu, bet katrs gads ir svarīgs, jo infrastruktūras projektiem ir nepieciešams ievērojams sagatavošanās laiks. Tāpēc ir būtiski gan vietējās politikas veidotājiem, gan Eiropas iestādēm skaidri parādīt, kā esošās tehnoloģijas jau tagad var stiprināt noturību un paātrināt energosistēmas pārveidi.
Kādus risinājumus Schneider Electric var piedāvāt Latvijai un Baltijas reģionam kopumā?
Schneider Electric Baltijas valstīs darbojas jau vairāk nekā 30 gadu. Arī mēs esam vietējais ražotājs – Rīgā atrodas viens no mūsu svarīgākajiem ražošanas centriem, kur mēs izstrādājam tehnoloģijas elektrotīklu kontrolei, uzraudzībai un automatizācijai. Schneider Electric palīdz enerģētikas un rūpniecības uzņēmumiem gudri un ilgtspējīgi pārvaldīt enerģiju, sniedz stratēģiskas konsultācijas un modernus kiberdrošības risinājumus kritiskas infrastruktūras aizsardzībai.
Mūsu Digitālā tīkla inovāciju centrs Serbijā sniedz Baltijas operatoriem iespēju modelēt un testēt pielāgotus risinājumus pirms to ieviešanas. Mūsu risinājumi tiek izmantoti ne tikai elektrotīklu modernizācijai, bet arī ēku un rūpniecības automatizācijas tehnoloģiju ieviešanai, kas savstarpēji integrē ēkas, rūpniecību un elektromobiļu uzlādes staciju sistēmas elastīgākā un viedākā enerģijas ekosistēmā. Tāpat mēs ieguldām lielus līdzekļus apmācībā un kompetenču celšanas programmās Baltijas valstīs. Mēs cenšamies dalīties savās zināšanās ne tikai ar uzņēmumiem, bet arī ar lēmumu pieņēmējiem un vietējām iestādēm. Es ticu, ka mūsu visā pasaulē gūtā pieredze dod iespēju katrai valstij panākt nozīmīgas pārmaiņas.
