Stress mūsdienās ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Lai arī tas ir ļoti izplatīts, mums bieži vien trūkst izpratnes par tā cēloņiem. Stress nav slimība, tomēr ilgstoša atrašanās šādā stāvoklī var ietekmēt ne tikai psiholoģisko, bet arī fizisko veselību. Stress ir organisma fiziska, emocionāla un garīga reakcija uz dažādiem kairinājumiem.

Pēc statistikas datiem, vairāk nekā ceturtā daļa pasaules pieaugušo saskaras ar stresa izraisītiem traucējumiem, piemēram, galvas sāpēm, nogurumu vai pat miega problēmām. Stresa ietekmē paceļas adrenalīns, kā rezultātā tiek ietekmēti dažādi procesi ķermenī, piemēram, rodas muskuļu savilkumi, gremošanas traucējumi, vai pasliktinās redze, un nepieciešams lietot brilles. Savukārt vairāk nekā puse iedzīvotāju apgalvo, ka stress ietekmē uzvedību – parādās neiecietība, dusmu lēkmes vai panika, kas var izpausties kā apdraudējums sev vai citiem.  80 procenti aptaujāto apstiprina, ka izjūt stresu ikdienā, un ir reģistrēti ap 300 miljoniem trauksmes gadījumu.

Kad organisms saskaras ar šķietamu apdraudējumu, stresa līmenis paaugstinās un izdalās hormons kortizols, kas palielina modrību, sasprindzina muskuļus un paaugstina asinsspiedienu. Ja cilvēks nepārtraukti atrodas stresā, tas var izraisīt gan fiziskas, gan garīgas un emocionālas problēmas. Stresu var izraisīt dažādi iemesli, piemēram, sociāla izolācija, tuvinieka nāve, hroniska slimība, finansiālās grūtības utt.

Izšķirami trīs veidu stresori:
·       ārējie stimuli. Viss, kas atrodas ārējā pasaulē, jebkura situācija, kas rada reālu vai tikai šķietamu apdraudējumu;
·       psiholoģiskais konteksts. To ir visgrūtāk izmērīt un definēt, jo to bieži iespaido dažādi pagātnes notikumi,  skaļš troksnis vai liels cilvēku pūlis, kā arī jauni vai nezināmi apstākļi utt.;
·       fizioloģisks stimuls. Tas ietekmē cilvēka pašsajūtu – tas var būt izsalkums, asins zudums, dažādas traumas, ilgstošs bezmiegs utt.

Ko darīt stresa novēršanai?

Stresa izraisītās veselības problēmas, kas prasa lielus finansiālus resursus, arvien vairāk mudina ārstus un zinātniekus meklēt jaunus risinājumus stresa novēršanai. Lai gan ne vienmēr tas ir iespējams, ir veidi, kā stresu var mazināt. Tas visbiežāk saistās ar domāšanas izmaiņām. Dažkārt stresu var izraisīt negatīva pašizjūta, pesimistisks skatījums, perfekcionisms vai nespēja pieņemt pārmaiņas. Iemācoties ierobežot šos neveselīgos domāšanas modeļus, var uzlabot spēju tikt galā ar stresa situācijām.

Tikpat būtiska ir stresa faktoru apzināšanās. Reizēm ir iespējams arī izvairīties no stresa. Cilvēki bieži neaizdomājas, ka, piemēram, sarežģījumiem personiskajās attiecībās, finansiālajām grūtībām vai izaicinājumiem darbā – lai gan tos nevar paredzēt un novērst  – var sagatavoties, piemēram, izkopjot pozitīvus dzīves paradumus – ievērojot veselīgu uzturu, miega režīmu utt., kā arī veidojot iekrājumus un iegūstot labu izglītību.

Reizēm stresa iemesli var būt nenozīmīgi sīkumi, kam nepievēršam uzmanību, bet kas ilgtermiņā rada netīkamas sekas. Piemēram, cilvēki, kam ir redzes grūtības, baidās piedalīties konferencēs, jo nevar saskatīt prezentāciju saturu, bet tik un tā neizbrīvē laiku, lai dotos pie acu ārsta. Kontaktlēcas vai brilles pēc ārsta ieteikuma spētu situāciju atrisināt un mazinātu stresu. Tāpat ir cilvēki, kam ļoti nepatīk kavēt, taču viņi nekad neveic plānošanu, lai grafiks būtu mierpilns. Plānošana palīdzētu nekavēt, kā rezultātā būtiski uzlabotos pašsajūta. Ikvienam ir vērts pārskatīt savus ikdienas paradumus un gaitas, lai atrastu mazās lietas, kas palīdz novērst stresu.

Kā sadzīvot ar stresu?

Lai gan stress pats par sevi nav slimība, pret to ir jāizturas nopietni, lai nepiedzīvotu nepatīkamas sekas. Katram ir jāatrod sev piemērotas stresa vadības metodes. Tā var būt, piemēram, joga, meditācija, dienasgrāmatas rakstīšana vai kāds hobijs. Pats svarīgākais ir ieplānot un atvēlēt laiku sev pat tad, ja šķiet, ka tas nav iespējams. Arī tik vienkāršas lietas kā pastaigas dabā vai fiziskās aktivitātes ir lielisks veids, kā mazināt stresu.

Pētījumi liecina, ka apzinātības meditācija vai joga var mazināt trauksmi un depresiju. 2020. gada pētījumā tika konstatēts, ka vismaz desmit minūšu uzturēšanās svaigā gaisā var palīdzēt mazināt stresu un uzlabot garīgo un fizisko labsajūtu. Tāpat arī secināts, ka  regulārām fiziskajām aktivitātēm ir cieša saistība ar emocionālo noturību.

Citas potenciāli labvēlīgas aktivitātes ir mūzikas klausīšanās, rotaļas ar mājdzīvnieku, smiešanās un laika pavadīšana ar draugiem.