Pārmērīgs mitrums un laikapstākļu radītas problēmas skāra gan graudaugus, gan rapsi un pākšaugus, samazinot ražību un kvalitāti. Jau šobrīd paredzams, ka šī sezona ietekmēs arī 2026. gadu – daudzviet pieaugs vasarāju īpatsvars, ražas potenciāls saglabāsies zemāks, bet tās kvalitāte būs atkarīga no pavasara un vasaras laikapstākļiem. Lai labāk sagatavotos nākamajai sezonai, arvien nozīmīgāka loma paliek augsnes auglības atjaunošanai, kultūraugu aizsardzībai un citām ilgtspējīgām praksēm.Sezonu galvenokārt raksturoja ilgstoši augsts mitruma līmenis, kas Latvijas teritorijā saglabājās jau no pavasara un kulminēja ar valdības lēmumu 2025. gada 5. augustā izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā. 

Pārmitrā augsne izraisīja nevienmērīgu sējumu dīgšanu, kavēja sakņu sistēmu attīstību, bet kultūraugi cieta gan no skābekļa trūkuma, gan augsnes sablīvējuma. Intensīvie nokrišņi radīja tiešu postu labības kvalitātei - kviešiem un miežiem būtiski pasliktinājās krišanas skaitlis, proteīns un tilpummasa, bet rapša sēklas zaudēja eļļas saturu un sāka dīgt. Arī zirņi un pupas nogatavojās nevienmērīgi, pākstis plaisāja, un raža “bira laukā”.

Nelabvēlīgie laikapstākļi maina nākamā gada sējumu izvēli

Lai mazinātu mitruma radītos riskus, lauksaimniekiem nācās mainīt sējumu struktūru. Applūdušie lauki ierobežoja iespējas veikt lauka darbus, tāpēc vairums lauksaimnieku samazināja ziemāju platības. Līdz ar to nākamajā sezonā liela daļa platību, iespējams, būs atkārtoti jāpārsēj ar vasaras kultūrām, kas mainīgos laikapstākļos rada papildu riskus un samazina gaidāmo ražas potenciālu. Novērojums, ka rapša platības ir īpaši sarukušas, jo tas ir viens no kultūraugiem, kas jutīgi reaģē uz pārmērīgu mitrumu. Vienlaikus pākšaugi, lai gan stratēģiski vērtīgi augsnes auglības uzlabošanai, joprojām turpina piedzīvot ievērojamu ražas nestabilitāti - vidējais ražīgums krītas un kvalitāte arvien biežāk neatbilst tirgus prasībām.

Taupības efekts

Tomēr klimata faktors nav vienīgais, kas nosaka kultūraugu kvalitāti. Pēdējos trīs gados Latvijas lauksaimniecībā izteikti novērojams “taupības efekts”. Straujš minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu cenu kāpums 2022. - 2023. gadā lika lauksaimniekiem samazināt to lietošanas apjomus, un šī tendence turpinās arī šodien. Augi pēdējos gados saņem mazāk barības elementu, nekā tiem nepieciešams, lai veidotu augstu ražas potenciālu. Tas atspoguļojas gan proteīna līmenī kviešos, gan rapša un pākšaugu ražas kvalitātē. Līdz ar to var secināt, ka ražas potenciāls valstī sistemātiski samazinājies - kultūraugi  ir mazāk izturīgi pret slimībām, stresu un ekstremāliem laikapstākļiem, un pēdējo gadu ietekmē novērojams arī barības vielu trūkums augsnē.

Globālā tirgus spiediens

Vietējo situāciju valstī vēl vairāk saasina globālā tirgus attīstība. Kamēr Latvijā lietus bojā ražu, pasaulē kopējā graudu piedāvājuma apjomi turpina augt. Austrālijā, Argentīnā un citos reģionos fiksētas apjomīgas un kvalitatīvas ražas, kas rada spiedienu uz cenu samazināšanu. Piemēram, kviešu cenas MATIF biržā šogad turpināja kristies un bija vienas no zemākajām pēdējo 10 gadu laikā. Augstākais punkts - 245,74 EUR/t - sasniegts 19. februārī, bet zemākais - 185 EUR/t - 1. oktobrī. Gada laikā cena saruka par gandrīz 60 EUR jeb ap 25 %. Un, ņemot vērā, ka Latvijas graudu kvalitāte šogad biežāk atbilst lopbarības prasībām, nevis pārtikas standartiem, lauksaimnieki nonāk nelabvēlīgā pozīcijā. Arī valūtu kursu dinamika, īpaši eiro nostiprināšanās pret ASV dolāru, samazina Latvijas eksportētāju iespējas iegūt konkurētspējīgākas cenas pasaules tirgos.

Sadarbība un precīza lauksaimniecība

Lai gan izaicinājumu netrūkst, iezīmējas arī vairākas labvēlīgas tendences. Novērojams, ka lauksaimniekiem pakāpeniski pieaug interese par ilgtspējīgām tehnoloģijām, augsnes auglības atjaunošanu un precīziem risinājumiem. Tās ir jomas, kurās arī lauksaimniecības uzņēmumi, tostarp “Linas Agro”, aktīvi strādā un iegulda, lai sniegtu saimniecībām praktisku palīdzību. Šāda sadarbība mainīgos apstākļos arī ir svarīga, lai efektīvāk pārvaldītu riskus un sagatavotos spēcīgākai nākamajai sezonai. 2025. gada sezona parāda, ka graudkopības nozare Latvijā atrodas pārejas un riska zonā, ņemot vērā globālā tirgus spiedienu un nokrišņu daudzumu, kam lauksaimnieki nebija gatavi. Šīs sezonas izaicinājumi ietekmēs nozari arī nākamajā gadā – pieaugs vasarāju platības, samazināsies ražas potenciāls, un izšķiroša loma būs pavasara un vasaras nokrišņiem. Vienlaikus pieaugošā interese par ilgtspējīgām praksēm un precīziem risinājumiem rada pamatu piesardzīgam, bet pamatotam optimismam.