Baltijas uzņēmējdarbībā ilgstoši valdīja vienkārša loģika – ja gribi pilnībā kontrolēt būvniecības procesus, tehnikai ir jābūt īpašumā. Īpašums nozīmēja drošību, neatkarību un iespēju jebkurā brīdī ķerties pie “rezerves plāna”. 

Šī domāšana būtiski mainās. Strādājot Storent, un ikdienā runājot ar būvniekiem, industriālajiem klientiem un infrastruktūras projektu īstenotājiem, redzam, ka galvenais jautājums vairs nav par to, kādu tehniku varētu (vajadzētu) nopirkt, bet gan par to, kā noorganizēt darbu izpildi pēc iespējas efektīvāk. Līdzīgi kā daudzās citās jomās, arī būvniecībā uzņēmēji tehniku aizvien biežāk uztver un izmanto kā pakalpojumu.

Šo domāšanas pārmaiņu labi izskaidro CAPEX un OPEX pretstats. CAPEX – kapitālieguldījums – dod īpašuma un drošības sajūtu, bet vienlaikus “iesaldē” naudu. OPEX – operatīvie izdevumi – nozīmē maksāt par izmantošanu, pārvēršot tehniku par mainīgo izmaksu, ko var pielāgot projekta norises ritmam. Un tieši šis projektu attīstības un būvniecības ritms Baltijā ir izšķirošs – darbu termiņi kļūst stingrāki, katra dīkstāves diena izmaksā aizvien dārgāk.

Viens no pārliecinošiem signāliem, ko redzam – klienti izvēlas maksāt par risinājumiem, nevis par tehniku. Tāpēc laba tehniskas nomas partnerība sākas ar diagnostiku. Vispirms ir nepieciešams saprast situāciju objektā, to, kā ir ieplānota darbu norise, un tikai tad komplektēt atbilstošu risinājumu. 

Projektos ir vajadzīga atšķirīga tehnika dažādos projekta norises posmos, tāpēc kļūdaina tehnikas izvēle vai nepilnības laika plānojumā var nozīmēt dīkstāvi. Piemēram, kādā renovācijas projektā klientam sākotnēji šķita, ka pietiks tikai ar vienu tehnikas vienību konkrētam darbam. Taču esot objektā un izvērtējot veicamos darbus un apstākļus, kā arī darbu secību un termiņus, mēs piedāvājām atšķirīgus risinājumus katram renovācijas darbu posmam. Šodien – viens risinājums, pēc nedēļas – cits, un katram nākamajam posmam atbilstošā tehnika tika rezervēta savlaicīgi. Rezultātā, darbinieku brigādei nevajadzēja gaidīt tehniku stāvot dīkstāvē, un tad jāsteidzas, lai ievērotu plānotos darbu termiņus. Nebija arī nepieciešams veikt “pēdējā brīža” tehnikas pasūtījumus, kas ne vien izmaksā dārgāk, bet iekļauj risku, ka tehnika nav pieejama.  

Tikpat būtiski: pasūtītājam vajag tehniku darba stāvoklī – bez papildu klapatām ar remontiem un neplānotu aizvietošanu, jo nepārtrauktība ir daļa no pakalpojuma. Noma apmierina šo vajadzību, mūsu atbildība ir nodrošināt tehniku, kas allaž ir drošā darba kārtībā.Vēl viens skaidrs signāls ir vēlme pēc pilnīgas kontroles: būvnieki grib pārredzēt esošās un prognozētās tehnikas izmaksas, kā arī patstāvīgi pieņemt lēmumus sev ērtā vietā un laikā. Digitālās iespējas šādā situācijā nav vis “mārketinga piedeva”, bet gan nodrošina izmaksu un riska pārvaldību. Un tas ir loģisks turpinājums CAPEX pret OPEX domāšanai – ja tehnika kļūst par mainīgo izmaksu, tad tās pārvaldībai ir jābūt tikpat pārskatāmai kā citām projekta pozīcijām. Šis atklāj paradumu maiņas būvniecībā dziļāko būtību – tehnika vairs nav “īpašums, par ko var nedomāt”, bet resurss, ko optimizē tāpat kā cilvēkstundas, materiālus un apakšuzņēmējus. 

Jāuzsver, ka būvniecības tehnika kā īpašums nekur nepazudīs. Ir situācijas, kur tehnikas iegāde ir racionāla – ja darbu noslodze ir stabila, nemainīga; ja uzņēmumam ir kompetence tehnikas uzturēšanā; ja tehnika ir kritiski nepieciešama praktiski katru dienu. Viss ir atkarīgs no darba specifikas. Tomēr biežāk redzam, ka darbi notiek viļņveidīgi, tie atšķiras no sākotnēji plānotās norises, termiņi parasti ir saspringti, tāpēc jebkura dīkstāve ātri vien “apēd” teorētisko ietaupījumu no tehnikas īpašumā. Tāpēc bieži vien uzvar elastība, ko piedāvā OPEX pieeja.

Tāpēc CAPEX pret OPEX nav tikai finanšu terminoloģija. Tā ir domāšanas maiņa – no “lai pieder” uz “lai strādā”. No “mums vajag tehniku” uz “mums vajag jaudu, risinājumu”. No “pērkam dzelzi” uz “pērkam rezultātu un paredzamību”. Baltijas nomas kultūra, salīdzinot ar Ziemeļvalstīm, ir jaunāka, bet tieši tāpēc pārmaiņas notiek ātri – uzņēmumi konkurences un tirgus spiediena rezultātā mācās no citu valstu pieredzes, un ātri optimizē savu darbību. Nākamajos gados konkurētspējas priekšrocība arvien biežāk būs spēja precīzi un disciplinēti pārvaldīt resursus, nevis lielākais tehnikas parks. Tas nozīmē vienu – līdzīgi kā daudzās citās jomās, arī būvniecībā tehnikas loma pakāpeniski pārvietojas no īpašuma statusa uz pakalpojuma loģiku.