Pētījumi liecina, ka, sasniedzot noteiktu ienākumu līmeni, atalgojuma pielikums vairs nerada būtisku motivācijas pieaugumu, tomēr, ja cilvēkam trūkst līdzekļu, tas var kļūt par galveno ikdienas rūpi, ko nevar viegli atrisināt vai apiet. Ja atalgojums nesasniedz dzīvei nepieciešamo slieksni, tas kļūst par ļoti būtisku problēmu. 

Dzīvei nepieciešamā alga ir minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, piemēram, 2024. gadā Rīgā tas ir 1638 EUR bruto. Finansiālā labklājība ir cieši saistīta ar atalgojuma apmēru, īpaši ar to, vai atalgojums ir pietiekams, salīdzinot ar minēto slieksni, un taisnīgs. Dzīvei nepieciešamā alga ietver dzīvesvietu, pārtiku, transportu, veselības aprūpi, izglītību, kā arī citas dzīves sastāvdaļas, piemēram, sporta kluba abonementu vai teātra biļeti. Šis atalgojuma līmenis pārsniedz juridiski noteikto minimālo algu, kas bieži vien nav pietiekama visu dzīves izdevumu segšanai. 

Piemēram, minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros Latvijā no 2024. gada 1. janvāra ir 700 eiro. Dzīvei nepieciešamās algas aprēķinos tiek ņemta vērā dzīves dārdzība un citi izdevumi konkrētā ģeogrāfiskajā reģionā, nodrošinot cilvēkiem ne tikai izdzīvošanu, bet arī cilvēcīgu dzīves līmeni.

Dzīvei nepieciešamās algas aprēķināšana sniedz vairākas priekšrocības. Ja cilvēki saņem atalgojumu, kas sasniedz šo slieksni, tas samazina nabadzību un rada ekonomisko drošību, kas, savukārt, veicina stabilitāti sabiedrībā. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri saņem dzīvei nepieciešamo atalgojumu, ir arī labāka veselība, viņi ir motivētāki un produktīvāki darbā. Taču ir arī kritiķi, kuri norāda, ka dzīvei nepieciešamās algas sasniegšana var radīt papildu izmaksu slogu darba devējiem, īpaši mazākos uzņēmumos. Tas var novest pie augstākām cenām patērētājiem vai darba devēju nevēlēšanās pieņemt jaunus darbiniekus, cenšoties samazināt izmaksas. Dažos gadījumos uzņēmumi varētu pat samazināt darbinieku skaitu vai darba stundas. Turklāt dzīvei nepieciešamā atalgojuma aprēķināšana ir sarežģīta, jo to ietekmē vietējie apstākļi un ekonomiskā situācija, un tas var palielināt ienākumu atšķirības starp galvaspilsētu un reģioniem. Daudzi strādājošie Latvijā joprojām saņem mazāk nekā dzīvei nepieciešamā alga. 

Atalgojuma pieaugums pēdējos gados ir bijis straujš, taču inflācija bijusi vēl augstāka, un cilvēku reālā pirktspēja ir augusi lēnāk, nekā algas. Vienlaikus jāpiezīmē, ka ir pieaugusi cilvēku atvērtība runāt par atalgojumu un darba devēju gatavība veidot sistemātisku atalgojuma politiku. Drīzumā stāsies spēkā arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES.

Pēdējos gados daudz tiek diskutēts par vides, sociālās atbildības un pārvaldības jautājumiem, kā arī ar tiem saistīto pienākumu sagatavot un sniegt ziņojumus, kas drīzumā skars lielos uzņēmumus. Šajā kontekstā jāatceras, ka sociālā atbildība ietver uzņēmuma ietekmi uz sabiedrību, un viens no galvenajiem pozitīviem ieguldījumiem, ko uzņēmums var sniegt, ir nodrošināt darbinieku labklājību, tostarp taisnīgu atalgojumu.

Lai gan katra cilvēka vajadzības, un līdz ar to arī dzīvei nepieciešamā alga, ir atšķirīga, darba devēji var izmantot statistiski aprēķināto dzīvei nepieciešamo algu, lai pielāgotu savu atalgojuma politiku. Latvijā ir organizācijas, kas cenšas pielāgot atalgojumu, lai tas būtu tuvāk dzīvei nepieciešamajai algai, ņemot vērā pieaugošās izmaksas. Taču šādu uzņēmumu joprojām ir pārāk maz. Ceru, ka darba devēji atzīs savu sociālo ietekmi, un taisnīgu un caurskatāmu atalgojuma sistēmu ieviešana kļūs par normu, palielinot to strādājošo skaitu, kuri saņem cilvēcīgu un taisnīgu atalgojumu.